Par spēka treniņiem sabiedrībā arvien klejo maldīgi priekšstati. Bieži vien cilvēki izvairās no svaru zāles tāpēc, ka nevēlas lielus, uzpumpētus muskuļus, taču realitātē spēka treniņi nav tikai par izskatu – tie ir par dzīves kvalitāti, spēku un veselību. Turklāt 80. gadi, kad cilvēki spēka treniņos nodarbojās tikai ar kultūrismu, sen jau ir pagājuši, un realitātē muskuļi nemaz tik ātri neaug, raidieraksta jeb podkāsta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" skaidroja sertificēts fitnesa treneris Kārlis Matisāns.
Dzīve & stils / Veselība
Skaļa krākšana naktī var būt vienkāršs troksnis, bet var būt arī kā signalizācija par to, ka cilvēka smadzenēm gadiem un varbūt pat gadu desmitiem netiek pietiekami piegādāts skābeklis. Šī slimība ir obstruktīva miega apnoja, kas neārstēta ir īpaši bīstama, jo palielina gan infarkta, insulta un hipertensijas riskus, gan risku pēkšņi aizmigt pie stūres, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja ārste otorinolaringoloģe Rudīte Pivņenko.
Situācija dzemdniecībā Latvijā uzlabojas, cilvēki ir draudzīgāki, jaunās māmiņas – apmierinātākas, un dzemdībās daudz vairāk piedalās arī partneri, taču seksuālajā izglītībā vairāk nekā 25 gadu laikā uzlabojumu ir maz par spīti dažādām akcijām un centieniem vairot zināšanas sabiedrībā, secināts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sadarbībā ar pētījumu aģentūru "TNS Latvia" pēc Veselības ministrijas pasūtījuma veiktajā pētījumā par Latvijas iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību, ietekmējošiem faktoriem un paradumiem.
Ik gadu Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nosauc aizvadītā gada nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē. "Struktūras pašpielāgošanās principa izmantošana jaunu zāļvielu konstruēšanā" – tā sauc Latvijas zinātnieku atklājumu, radot jauna tipa molekulas, ar kuru palīdzību nākotnē varētu radīt efektīvākas zāļvielas vēža ārstēšanai.
Ja Anglijā sanāk darīšana ar dakteriem, tad likums Nr. 1 – pārspīlēt, pārspīlēt un vēlreiz pārspīlēt. "Re, kā staigā! Tad jau nav tik traki!" neapmierināta tumsnēja kundze Krolijas slimnīcas reģistratūrā nīgri vēro manu lēkāšanu uz vienas kājas un baksta datora klaviatūru ar garajiem nagiem tā, it kā katrs taustiņš būtu maza, riebīga ilze.
Latvijas bērniem un jauniešiem par nopietnu problēmu ir kļuvusi aptaukošanās un liekais svars. Līdzīgas problēmas arī citviet pasaulē, apdraudot viņu veselību nākotnē un radot slogu sabiedrībai, jo tas prasīs lielākus izdevumus veselības aprūpes budžetam. LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" ielūkojās bērnu svara tendencēs, divu pusaudžu stāstos un atbalsta sistēmā kopumā.
Tādi psihiskie traucējumi kā depresija un ģeneralizēta trauksme pacientiem nereti ir sastopami vienlaikus, taču bieži vien tie netiek atpazīti laikus, un tikai neliela daļa no pacientiem saņem adekvātu, pasaules vadlīnijām atbilstošu ārstēšanu. Savukārt, ja depresija vai ģeneralizētas trauksmes traucējumi netiek ārstēti, tas būtiski ietekmē ne tikai pacienta dzīves kvalitāti un darbaspējas, bet arī visu sabiedrības veselības sistēmu, palielinot ekonomisko slogu valstī.
Par Alcheimera saslimšanu joprojām ir daudz nezināmā, pētnieki vēl meklē atbildes, kā to diagnosticēt agrīni un kā ārstēt, bet tas, kas ir zināms, ir dzīvesveida nozīme slimības aizkavēšanā vai pat novēršanā. Pirmkārt, svarīga ir mērena fiziskā slodze, tai seko veselīgs miegs, uzturs un kognitīvā slodze, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja neirologs Jānis Mednieks.
Vakcinējoties un regulāri pārbaudoties, ir pilnībā iespējams novērst saslimšanu ar dzemdes kakla vēzi, jo pat skrīningā atrastās pirmsvēža saslimšanas lielākoties ir iespējams veiksmīgi ārstēt, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atgādināja Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste, Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā, RAKUS galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā, profesore Dace Rezeberga.