Kultūra / Ekrāns
Sākoties Krievijas plaša mēroga iebrukumam Ukrainā, kinorežisors Staņislavs Tokalovs piedzīvoja lielu neskaidrību par savu identitāti un to, kā vērtēt savu izcelsmi. Viņš nonāca pie secinājuma, ka ir krievu izcelsmes latvietis – viņš nenoliedz savas saknes, bet uzskata sevi par latvieti. Šajā laikā tapa arī viņa dokumentālā filma "Viss būs labi", Tokalovs stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu".
"Izceļosim pa festivāliem, un tad būs jāsāk strādāt," par kopīgi radīto filmu "Straume", kas jau iekļauta divu nozīmīgu festivālu programmās, un savu turpmāko radošo darbību LTV raidījumā "Kultūrdeva" stāsta filmu veidotāji Gints Zilbalodis un Matīss Kaža.
Kinofestivāliem ir spēks gan izveidot jaunas karjeras, gan izbeigt tās, bet galvenokārt tiem jākalpo kā platformai, kurā parādīties jaunām režisoru balsīm. Taču šogad Kannu kinofestivāla galvenajā konkursā galvenokārt redzami jau ierastie aizdomās turamie – mūsu laika kino klasiķi, kas liek uzdot jautājumus par festivāla funkcijām un nozīmi, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" analizē kino kritiķe Dārta Ceriņa un kultūras publicists Žulijens Nuhums Kulibali.
Nacionālā kino centra portālā filmas.lv no 17. maija skatāma piemiņas kolekcija – filmas, kurās uz ekrāna redzama aktrise Baiba Indriksone (22.02.1932.–14.05.2024.), informēja kino centra pārstāvji.
Šī gada aprīlī kinoteātrī "Kino Bize" norisinājās Rīgas Pasaules filmu festivāls. Tā īpašais viesis bija godalgotais amerikāņu cinéma vérité dokumentārā[1] kino režisors un Hārvarda Universitātes profesors Ross Makelvijs, kurš iepriekš Latvijā viesojās 1990. gadā, īsi pirms Padomju Savienības sabrukuma. Makelvija filma "Šērmana maršs: Meditācija par romantiskas mīlestības iespējamību dienvidos atomieroču masu izplatības laikmetā" ("Sherman’s March: A Meditation on the Possibility of Romantic Love in the South During an Era of Nuclear Weapons Proliferation", 1986) uzskatāma par vienu no nozīmīgākajiem dokumentārā kino darbiem pasaulē.
Francijas pilsētā Kannās sācies ikgadējais starptautiskai kinofestivāls. Par galveno balvu – Zelta palmas zaru – tajā sacentīsies 22 lentes.
Otrdien, 14. maijā, Francijas dienvidos sāksies ikgadējais un jau 77. Kannu kinofestivāls. Latvijā šogad tam varam sekot līdzi ar teju tikpat lielu aizrautību kā Eirovīzijai – festivāla programmā "Īpašais skatiens" ir iekļauta Ginta Zilbaloža animācijas filma "Straume".
Nākamgad pirmizrādi piedzīvos filma "Ceļš nekad nebeidzas", kas vēsta par ievērojamāko alpīnistu Latvijas brīvvalsts vēsturē Teodoru Ķirsi. Studija "The Room Cinemateca" publicējusi pirmo reklāmas rullīti šai filmai.
Aiz loga uz brīdi atgriežoties vēsākam laikam, varam vēl mazliet pakavēties kino pasaulē un piepildītā klusumā. "Klusēšana ir mūsu nacionālā īpatnība," intervijā Latvijas Radio smejas somu aktrise Alma Peisti (Alma Pöysti), kas pēdējā gada laikā spoži uzmirdzējusi starptautiskās kino pasaules debesīs, nospēlējot galveno lomu somu režijas klasiķa Aki Kaurismeki jaunākajā filmā "Kritušās lapas".
2024. gada 7. maija sēdē Ministru kabinets lēma par papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 2 984 598 eiro apmērā ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, informēja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Replay.lv ir kā Pandoras lāde, kur, šķiet, ir PILNĪGI viss. Saturu, ko patērēju, visbiežāk izvēlos pēc tās dienas noskaņojuma jeb vaiba, taču piekritīsiet, ka tik plašas izvēles iespējas visbiežāk noved pie tā, ka nav iespējams izvēlēties ko vienu. Lai nedaudz mazinātu izaicinājumu sakarā ar nespēju pieņemt lēmumu, šoreiz es veidoju savu raidījumu topu, sašaurinot izvēles iespējas un sadaļā "Raidījumi A-Z" izvēloties raidījumus, kuri sākas ar burtu D.
Andreja Ēķa daudzsēriju mākslas filma "Dumpis" dzimusi kā pretreakcija uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Tajā tiek risināti dažādi jautājumi par padomju varu, okupāciju un cilvēkiem tajā. Seriāla centrā ir zampoļits Špagins – sistēmas "skrūvīte", ideālists, kurš seko padomju principiem par jebkādu cenu, un tomēr ir arī dumpja iniciators, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" analizē kino kritiķe Dārta Ceriņa un kultūras publicists Žulijens Nuhums Kulibali.
Dokumentālo īsfilmu konkursa "Latvijas kods" filmas ļauj paskatīties uz mūsu valsti ārpus ziņu virsrakstiem vai statistikas datiem, ieraugot pietuvinājumā cilvēkus un stāstus, kas veido mūsu zemi tik īpašu. Neatkarības svētku laikā rosinu iemest aci "Latvijas koda" arhīvā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
