Kultūra / Kultūrtelpa
2025. gadā tiks slēgts Raiņa un Aspazijas muzejs Šveicē, Lugāno – to intervijā Latvijas Radio paziņoja Šveices latviete Vita Matīsa. Viņai šī kultūrvieta, kas stāsta par dižo Latvijas dzejnieku darbību trimdā, ir mūža darbs – no sākuma brīvprātīgs, bet pēc tam – jau kā satura autorei Latvijas Kultūras ministrijas komandā, kas veidoja jauno, tikai pirms pieciem gadiem atklāto muzeja ekspozīciju "Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici".
7 eiro uz vienu skolēnu – šādu summu no valsts budžeta katru semestri nodrošina programma "Latvijas skolas soma". Ir cerība, ka jau no janvāra šī summa varētu būt 10 eiro. Turklāt tuvākajā laikā Saeima galīgajā lasījumā pieņems grozījumus Izglītības likumā, ierakstot tajā "Latvijas skolas somu", kas pēc dažām nedēļām svinēs piecu gadu jubileju.
3. un 4. oktobrī Rīgā norisināsies meistarklase "Sottobosco", kuru vadīs itāļu māksliniece un horeogrāfe Kjāru Bersani (Chiara Bersani), un tās laikā dalībniekiem ar kustību traucējumiem būs iespēja pētīt kustības, skaņas un telpas attiecības, atklājot sava ķermeņa iespējas savstarpējā un vides mijiedarbībā, informēja Latvijas Jaunā teātra institūta (LJTI) pārstāvji.
Latvijas politika attiecībā uz kultūras izpratni ir iestrēgusi Cicerona laikmetā, kad kultūra tika definēta kā dvēseles kopšana ar mākslas palīdzību un bija par mākslu, izglītību un izsmalcinātiem uzvedības modeļiem. Mūsdienās izpratne par kultūru ir mainījusies, tā jāskata krietni plašākā mērogā. Kādreiz tiešām bija tikai dejas, dziesmas, profesionālā kultūra, un ar to pietika, – šobrīd ar to ir par maz, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" pauda kultūras pētniece un Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela.
Kā kopienu māksla var palīdzēt sabiedrībām ar zemu pašvērtējumu? Kāda ir pedagoģiskas prakses loma mūsdienu mākslinieka praksē? Ko var gūt cilvēks, no skatītāja pozīcijas pārejot līdzveidotāja pozīcijā? Šos un citus jautājumus apskata biedrības "Ascendum" veidotais video cikls "Māksla kā sociālās iesaistes instruments", kura tapšanu finansiāli ir atbalstījusi ASV vēstniecība Latvijā.
Vai zini, ka Matīss Kaudzīte bija pirmais latviešu vēsturnieks? Runa ir par viņa grāmatu "Brāļu draudze Vidzemē", kas tika izdota 1877. gadā. To sastādījis un izdevis tieši Matīss Kaudzīte.
UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā šogad iekļauta arī Kauņas modernisma jeb optimisma arhitektūra, kas celta laika posmā no 1919. līdz 1939. gadam.
"Ir daudz nianšu, no kurām būtu iespēja izbēgt, ja mēs konsultētos ar kādu, nemēģinātu būt paši gudrākie, bet gan parunātu un praktiski paskatītos, kā cilvēks izmanto mūsu telpas," kultūras objektu pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem Latvijas Radio 1 raidījumā "Kā labāk dzīvot" komentēja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" politikas koordinatore un vides pieejamības eksperte Iveta Neimane.
Saūda Arābijas galvaspilsētā Rijādā notiekošajā UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 45. sesijā nolemts Kuldīgas vecpilsētu iekļaut UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, par to sociālajos tīklos paziņojis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
"Vienmēr tas muļķīgais arguments – mums nav naudas, tas ir par dārgu... Nacionālajai kultūras celtnei nedrīkst taupīt! Mums ir jāparāda, ka atradīsim pēdējo kapeiku, varbūt ēdīsim ļoti pieticīgi, dzīvosim ļoti pieticīgi, brauksim pieticīgās mašīnās, bet kultūras celtne, kas parādīs mūs kā nāciju, būs! Un tā būs efektīga! Visa pasaule zina, kas ir Sidnejas opera. Kāpēc latviešiem nav šo ambīciju? Mums ir ambīcijas par basketbolu, mums ir ambīcijas par hokeju, bet kāpēc mums nav ambīciju par kultūrceltnēm?!" – runājot par Rīgas akustisko koncertzāli, intervijā "Klasikas" direktorei Gundai Vaivodei emocijas neslēpj Valdis Zatlers – Valsts prezidents no 2007. līdz 2011. gadam, izcils ķirurgs un savulaik – arī azartisks basketbolists un bundzinieks.
Šodien amatā apstiprinātā jaunā kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie") sola kultūras darbiniekiem labāku dzīvi un nozarē ienest laikmetīguma dimensiju. Tikmēr "Kultūršoka" uzrunātie eksperti cer, ka jaunā ministre negrasās sākt savu darbu no baltas lapas un līdz šim iesākto projektu virzība, tostarp koncertzāles celtniecība Kongresu namā, netiks apturēta.
Liepājas Simfoniskais orķestris nedaudz atjauninātā sastāvā sāk koncertsezonu ar cerībām par algu pielikumu nākamajā gadā. Vēl šobrīd mūziķu atalgojums ir gandrīz divas reizes zemāks nekā šī žanra profesionāļiem Igaunijā un Lietuvā.
Potenciālā kultūras ministre Agnese Logina "(Progresīvie") vēlas veicināt politiķu un sabiedrības izpratni par kultūras nozīmi Latvijas stiprināšanā, ienest Latvijas kultūras institucionālajā līmenī laikmetīgo dimensiju, kā arī vairāk pievērsties sabiedrības saliedēšanas jautājumiem. To viņa atklāja intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
