Kultūra / Kultūrtelpa
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) 104. dzimšanas dienas programmā sestdien, 26. augustā, piedāvās apskatīt izstādi "No Arkādijas līdz Marsam" par Rīgas parkiem un protestiem, piedalīties plakātu darbnīcā, apmeklēt diskusiju par pilsētvidi un noskatīties dokumentālo filmu "Tikmēr Lucavsalā". Bibliotēka būs atvērta no pulksten 10.00, ieeja bez maksas, informēja LNB pārstāvji.
Uz Liepājas teātra valdes locekļu amatiem tiks rīkots atklāts konkurss. To Liepājas pašvaldība izlēma pēc trešdienas, 23. augusta, sapulces, kurā tika uzklausītas Liepājas teātra trupas pretenzijas pret direktoru Herbertu Laukšteinu. Pats Laukšteins vēl neesot izlēmis, vai piedalīsies šajā konkursā.
Latvijas Radio 5 (LR5) nācis klajā ne tikai ar atjaunotu satura formātu un dinamiskāku skanējumu, bet arī jaunām ētera personībām. Darbadienu rīta programmu "Citi rīti" turpmāk vadīs grupas "Citi zēni" mūziķis Jānis Pētersons, bet dienas programmu no pulksten 13.00 līdz 16.00 Anna Marta Daldere, kura sociālā tīkla "TikTok" lietotājiem zināma kā Barbara Dzelme. Tāpat darbadienās Latvijas Radio 5 ēterā būs dzirdami arī jau klausītāju iemīļotie dīdžeji – Toms Grēviņš un Linda Samsonova.
Ukrainas mākslinieku izstādē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā izvietotā plakātā ar tekstu "Krievu okupanti. Labākais mēslojums" Tiesībsarga birojs nekonstatēja naida runu, skaidrojot: "Starptautiskās tiesību normas skaidri ļauj identificēt kritērijus, pēc kuriem atšķirt naida runu no pieļaujamajiem vārda brīvības izpausmes veidiem. Tos veido izteikumu saturs, konteksts, kādā tie pausti, cik tie ir aizskaroši un publiski pieejami, to galvenais mērķis un citi. Svarīgi visus šos kritērijus vērtēt kopsakarībā, nevis kādu atsevišķi. Turklāt subjektīvi aizskarošs mākslas darbs uzreiz nenozīmē naida runu."
"Cilvēkiem diemžēl vēl aizvien šķiet, ka muzejs ir tāda māja, kur glabājas vecas mantas, tajā strādā veci cilvēki, un tur viss ir noputējis," stāstot par muzeju lomu šodienas pasaulē, uz joprojām valdošu stereotipu norāda Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja, direktores vietniece zinātniskajā darbā Liene Rokpelne.
Lai gan viena no Rīgas centrālajām ielām ir nosaukta Garlība Merķeļa vārdā, Merķelis pats un viņa darbi līdzīgi kā Baltijas apgaismības laikmets kopumā lielai sabiedrības daļai ir svešs. Vidējai un vecākajai paaudzei padomju laikā iegūtās izglītības dēļ Merķeļa vārds, iespējams, raisa asociācijas ar viņa sacerējumu "Latvieši" un dzimtbūšanas atcelšanu. Vairumam jaunu cilvēku, visticamāk, Merķelis nozīmē ielas nosaukumu. Un tikai.
Uzskaitot 457 iedzīvotājus, 7 govis, 43 suņus, 19 zirgus, 59 kaķus, 3 žurnālus un 9 aitas, kopā ar Bernātu ciema iedzīvotāju portretiem uz vāka tapis šobrīd trešais, iespējams, arī noslēdzošais žurnāls "Bernāti". No filozofiskiem stāstiem par mūsdienu aizņemtību, laiku no Ņujorkas līdz pat mazajam, bet īpašajam Bernātu ciemam, priežu mežam un jūras krastam, par cilvēkiem, vērtībām, vieglu humoru, kājpirkstu teātri, trīs vīriem laivā, līdz pat intervijai ar bijušo Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu – tāds ir žurnāla saturs.