Rīgā velojoslas līdz maija beigām pašvaldība taisās ierīkot trīs maršrutos. Āgenskalnā un Ķīpsalā Balasta dambja posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Daugavgrīvas ielai paredz izveidot savienojumu starp Vanšu tiltu un Uzvaras parku, kur līdz šim bijis pārrāvums.
Velojoslas taisās ierīkot arī Mežciemā visā Gaiļezera ielā abos virzienos, kur līdzīgi kā Balasta dambī atļauto braukšanas ātrumu gatavojas samazināt līdz 30 kilometriem stundā.
Savukārt Čiekurkalnā un Mežaparkā velojoslas ierīkos Viskaļu un Ezermalas ielā, tādējādi starp abām apkaimēm iedzīvotāji varēs pārvietoties droši un ērti – norādīja Ārtelpas un mobilitātes departamentā.
"Tādas īslaicīgas neērtības būs, protams, ieviešanas procesā, bet pēc tam tie apstākļi būs līdzīgi kā šobrīd, tikai drošāki.
Tās autostāvvietas, kas ielu malās ir gan Gaiļezera ielā, gan Balasta dambī, saglabāsies, izņemot vienu maršrutu Ezermalas ielā – tur kādas autostāvvietas varētu pazust.
Ņemot vērā, ka ielas pārbūves risinājumi ir ilglaicīgs process, ko mēs nevaram viena vai divu gadu laikā realizēt projektu un uzbūvēt, šie ir vienkārši risinājumi, kuros mēs brauktuvi sadalām starp velobraucējiem un autobraucējiem un ieviešam arī autobraucējiem normatīviem atbilstošu joslu platumu. Tās ielas, kur mēs to darām, mēs nesamazinām joslu skaitu, bet viņas veidojam šaurākas," teica Veloinfrastruktūras nodaļas vadītājas vietnieks Oto Ozols.
Tuvāko nedēļu laikā Rīgā veloinfrastruktūras tīkls palielināsies par astoņiem kilometriem, kopumā pārsniedzot 130 kilometrus. Taču līdz pilnvērtīgam tīklam iedzīvotājiem jāgaida no pieciem līdz desmit gadiem – atzīmēja Ozols, vienlaikus atzīstot, ka darbs pie velojoslu savienojumiem Rīgā ir bezgalīgs.
Tiesa, pilsētas aktīvists un biedrības "Drošās ielas" vadītājs Māris Jonovs ar galvaspilsētas tempu nav apmierināts, uzskatot, ka Veloinfrastruktūras nodaļai nav politiska atbalsta.
"Šie trīs maršruti, par ko runā, faktiski ir pagājušā gada darbi, kuros bija plānots krietni lielāks apjoms apkaimju.
Vecmīlgrāvis, Jugla, Čiekurkalns diemžēl paliek bez ļoti vajadzīgas un ļoti gaidītas veloinfrastruktūras. Kaut kā neiet uz priekšu vai brīžiem mēs joprojām ejam atpakaļ.
Uz ietvēm arī šovasar spiedīsies gan gājēji, gan seniori, gan rīdzinieki ar sunīšiem un bērniem pie rokas, un viņiem pa vidu ņigu ņagu brauks velosipēdi, elektrovelosipēdi. Taisām varbūt pat labus projektus, [bet] tie projekti atkal un atkal tiek iebāzti lādē, jo trūkst drosmes soļot uz priekšu. Iedzīvotāji grib, politiķi raustās.. Noteikti negribētu pateikt, ka ļoti gausi attīstās. Es pat gribētu pasvītrot, ka [galvaspilsēta] attīstās. Pilsētbūvētāji un pilsētplānotāji iegūst nepieciešamo pieredzi."
Satiksmes eksperts un Latvijas Automoto biedrības prezidents Juris Zvirbulis uzskata, ka gājēji un velobraucēji pilsētā ir prioritāte, vienlaikus norādot, ka pašvaldībai autobraucējiem ir jāizveido ērts apvedceļu tīkls.
"[Veloinfrastruktūru] veidojot pa posmiem, pa posmiem, Rīgā varēs izveidot tādu tīklu, kur varēs mierīgi un droši pārvietoties arī bērni uz skolu un no skolas un veidot riteņbraukšanas tradīcijas. Protams, pieaugušie varēs izmantot ļoti veselīgu un ekoloģisku veidu," pauda Zvirbulis
Divu gadu laikā par Eiropas Savienības naudu Rīgas dome taisās izbūvēt veloceļus virzienā uz Ķekavu, Ulbroku un Piņķiem.
