Skaidrību var viest ĶMI
Aptaukošanās ir viena no 21. gadsimta lielākajām attīstīto valstu iedzīvotāju problēmām, bet kā saprast, kad liekais svars vairs nav tikai liekais svars, bet jārunā jau par aptaukošanos kā slimību?
To saprast palīdz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) izstrādātā klasifikācija jeb ķermeņa masas indekss (ĶMI), ko aprēķina ar matemātisku formulu, kurā tiek ņemts vērā cilvēka svars un garums.
"Šeit ir šīs robežvērtības. Normāls ķermeņa masas indekss ir līdz 25, tad virssvars ir no 25 līdz 30, un tad jau seko aptaukošanās pakāpes. Pirmā aptaukošanās pakāpe ir no 30 līdz 35, otrā no 35 līdz 40, un trešā virs 40. Tas ir vispārpieņemts, un to tiešām lieto arī medicīniskajā dokumentācijā," skaidroja Meija.
Protams, tas nav ideāls rādītājs, jo cilvēkiem var būt dažāda ķermeņa uzbūve. Kādam svari var rādīt lielāku skaitli, nekā būtu vēlams pēc teorijas, taču to veido muskuļi, nevis tauki. Tie gan nav pārāk bieži gadījumi.
"Ja mēs runājam par populāciju, par lielas cilvēku daļas novērtēšanu, šis rādītājs – ķermeņa masas indekss – ir gana atbilstošs," secināja Meija.
Organismam jāuzņem visas uzturvielas
Kopumā pasaulē skaitļi, kas norāda uz sabiedrības aptaukošanos, turpina augt, un tā ir problēma arī Latvijā. Pie aptaukošanās noved dzīvesveids – pārāk maz fizisko aktivitāšu un kustību, neveselīgs uzturs un stress.
"Ja īss stress mums ir kā aizsargreakcija, organisms tātad mobilizējas – cīnies vai bēdz, kā māca skolā, tad ilgstošais stress maina hormonus, un tas veicina aptaukošanos. Tad vēl šis mazkustīgais dzīvesveids. Mēs zinām, ka paliek ļoti maz fiziska darba strādnieku. Protams, arī uzturs. Šeit tie klasiskie faktori ir daudzums, ka cilvēki ēd par daudz, vairāk, nekā tas būtu nepieciešams. Tad būtiski, protams, ir arī ko ēd," norādīja Meija.
Dietoloģe atzina, ka ik pa laikam sabiedrībā nomainās dažādas ēras – vienu brīdi cilvēki ārkārtīgi izvairās no produktiem, kas satur taukus, jau nākamajā momentā izslēdz no uztura ogļhidrātus, vēl citi izvairās uzņemt pilnīgi jebko, kas satur cukuru.
Diētas ievērošana nav nekas slikts, taču tikai tad, ja tās laikā organisms saņem visas tam nepieciešamās uzturvielas, cilvēks jūtas labi un spēj to ievērot tiešām ilgstoši.
"Svara mazināšana ļoti daudz ko sakārto. Mēs rekomendējam, lai organisms saņemtu visas uzturvielas, lai tas būtu harmoniski, sabalansēti, bet būtībā, ja cilvēkam kāda diēta ļoti patīk, ja tā viņam strādā, pēc tam arī bieži sakārtojas daudzas orgānu sistēmas – asinsspiediens normalizējas, neattīstās cukura diabēts, kas bijis robežstāvoklī. Protams, arī kaulu un muskuļu sistēmai ir liela atslodze," skaidroja Meija.
Jāvēršas pie ekspertiem
Ja cilvēks ilgstoši cīnās ar aptaukošanās problēmu, tomēr ir jāievēro tādi uztura principi, kurus pirms tam novērtējuši eksperti.
"Cilvēks atnāk – "Es visu esmu izmēģinājis." Kas ir visu? Viņš ir izlasījis un ēdis tā, ka vienā diētā ir tikai griķi, otrā – tikai speķis, trešajā vēl kaut kādas dīvainas lietas, kā cilvēks nevar visu dzīvi, protams, dzīvot.
Tad viņš saka – "Man neviena diēta nepalīdz", bet patiesībā viņš nav bijis pie speciālista un nav mērķtiecīgi pārkārtojis uzturu. Daļa cilvēku ir tādi," pauda Meija.
Tas pats attiecas uz fiziskajām aktivitātēm. Ir daļa cilvēku, kas pēkšņi nolemj – tagad es neēdīšu un ļoti daudz skriešu, un vēl katru dienu pavadīšu četras stundas trenažieru zālē, stāstīja Meija, norādot, ka tas nav ilgtermiņa risinājums.
Lai tiktu galā ar aptaukošanās problēmu, ir jāseko noteiktai, ar speciālistu palīdzību izstrādātai programmai. Ja arī tad neizdodas svaru mazināt ar uzturu un fiziskajām aktivitātēm, speciālisti ieteiks zāles, kas, iespējams, var palīdzēt konkrētajā situācijā, vai bariatrisko ķirurģiju jeb kuņģa samazināšanas operāciju.
"Tas viss ir jāveic konkrētos soļos, izejot konkrētus etapus un iesaistot daudzus speciālistus, kam vajadzētu būt, protams, valsts apmaksātai programmai, kuras mums diemžēl nav. Mums to bērni tikai saņem," atzina Meija.
Operācija nebūs panaceja
Savukārt ķirurgs Maksims Mukāns precizēja, ka operācija gan nebūs pēdējā lieta, kas jādara. Arī pēc tās būs jāpieliek zināms darbs – tas ir process, nevis vienreizējs pasākums.
"Ir jābūt noteiktam posmam tajā algoritmā, kas ir ideāli jāizstrādā ar speciālistu, kad cilvēks, kurš ir izgājis programmu, ir motivēts un gatavs izmantot kādu papildinstrumentu – operāciju vai medikamentus, lai panāktu sev veselīgu dzīvesveidu," skaidroja Mukāns.
Ja cilvēka ķermeņa masas indekss ir virs 35 un aptaukošanās dēļ ir radusies jau kāda papildu problēma, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts vai locītavu problēmas, tā jau ir indikācija, ka, iespējams, ir nepieciešama kuņģa samazināšanas operācija.
"Kopā ar ķirurgu strādā arī uztura speciālisti, dietologi un arī psihologi, jo cilvēkiem jābūt ne tikai motivētiem, bet arī jāsaprot, kas būs tālāk. Pārdomājot operāciju, uz svariem ir jāuzliek divas lietas – ja es dzīvošu tāds, kāds esmu tagad, cik ilgi es nodzīvošu? Kā arī – vai es esmu gatavs pareizi dzīvot tos dzīves gadus, ko man dos operācija, uzlabojot manu veselību?" pauda Mukāns.
Viņš atklāja, ka ir pacienti, kuri pēc operācijas nozūd no ārstu redzesloka, bet pēc gadiem atkal atgriežas, jo, neievērojot nepieciešamo dzīvesveidu un rekomendācijas, atkal sāk uzņemt lieko svaru.
"Ir tā saucamais medusmēnesis, pirmais gads vai pusotrs gads, kad noteikti svars krītas, bet, ja cilvēks pa to laiku nav izmainījis savu dzīvesstilu, ar laiku svars var nākt pamazām atpakaļ," uzsvēra Mukāns.
Ķirurgs atgādināja, ka kuņģa samazināšanas operācijai ir arī savi riski un blaknes, par kurām pacientam kopā ar speciālistiem ir svarīgi diskutēt.
"Es gribu tiešām ļoti stingri pateikt, un es to pacientiem vienmēr saku, kad rekomendēju šīs operācijas – tā ir operācija! Tā tomēr ir ļoti nopietna iejaukšanās cilvēka organismā. Cilvēkam ir jāsaprot, kas tas ir, un pašam jāuzņemas atbildība.
Cilvēkam liekas, ka viņš samaksās naudu, pagulēs, ķirurgs pastrādās, viņš pamodīsies un viss būs labi. Viņam nav atbildības sajūtas pašam par savu organismu," atzina Meija.
Šī ir tā daļa cilvēku, kuriem pēc kāda laika atgriežas ne tikai liekais svars, bet arī iepriekš parādījušās veselības problēmas no jauna liek par sevi manīt, norādīja Meija, uzsverot, ka pēc operācijas visiem pacientiem ir jāiegulda laiks un darbs sava dzīvesveida un uztura paradumu uzlabošanā, kā arī jāatrodas ārstu uzraudzībā – regulāri jānodod analīzes un jādodas veikt novērojumi.
Vēl par veselīgu uzturu
