13. gadsimta Livonijas ordeņa pilij Aizputē ir Valsts nozīmes aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss. Pagājušā gadsimta 90. gadu nogalē veikta mūra konservācija nelielam posmam labajā spārnā, kuram uzlikts sarkans dakstiņu jumts. Avārijas stāvoklī atrodas austrumu korpuss, kur pirms gadiem 40 vēl dzīvojuši cilvēki. Lai glābtu šo brūkošo pils daļu, nupat izstrādāts konservācijas projekts, kura kopējās izmaksas ir 190 tūkstoši eiro. Tā realizācija plānota vairākās kārtās, piesaistot valsts un pašvaldības līdzekļus.
"Pirmā kārta būs austrumu spārna sienu konservēšana un saglabāšana, nākamā - pagraba velvju konservēšana un trešā kārta - pagaidu jumta uzlikšana," stāsta Aizputes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Jankovskis.
Kultūrvēsturiskais mantojums, arī pilsdrupas, ir stāsts par vērtībām, kas laika gaitā mainās, taču jautājums, ko tas nozīmē mūsdienu sabiedrībai - tā runājot par ordeņa pils nākotni, aizputniekus rosina domāt un diskutēt arhitekts, vairāku Latvijas piļu restaurācijas un pilsdrupu konservācijas projektu autors Artūrs Lapiņš. Lai nezustu objekta kultūrvēsturiskā vērtība pēc mūru konservācijas, jumta uzlikšanas un logu aizdarīšanas, ir jābūt skaidrām idejām, ko ar to darīt turpmāk.
"Es aicinātu konservācijas projektam meklēt turpinājumu, meklēt iespēju šo pili vairāk atvērt sabiedrībai, ne tikai pasargāt, bet arī padarīt interesantu cilvēkiem," saka Lapiņš.
Lai rastu idejas pils vīzijām nākotnē, pirms trim gadiem Aizputē norisinājās arhitektūras studentu plenērs. Topošo speciālistu izstrādātie maketi rosinājuši aizputniekiem aizdomāties par mūsdienīgiem risinājumiem senajos mūros. Te varētu būt restaurācijas darbnīcas, kāpelējamas laipas. Arī vieta brīvdabas pasākumiem.
"Idejas ir daudz un dažādas. Ir arī par to, ka šeit varētu būt estrāde, jo Misiņkalna estrāde, kas daudziem atmiņā, ir zudusi. Būtu pilnīgi pietiekami, jo šāds laukums ir pils pagalmā," norāda Aizputes Tūrisma informācijas centra vadītāja Signe Pucena.
Aizputes Livonijas ordeņa pils brūkošo mūru konservāciju plānots uzsākt šajā gadā, kam no pašvaldības budžeta atvēlēti 20 tūkstoši eiro, tikpat lielu summu ir cerība saņemt arī no valsts budžeta.
