#Grosvaldi1919. Parīzē delegācija risina Latvijas atzīšanu de iure

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 8 mēnešiem.

Digitālais projekts #Grosvaldi1919 ik nedēļu vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi 1919. gadā tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem.

Grosvaldu dzimtā ir:

  • Mērija Grīnberga jaunākā,
  • viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja,
  • viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982);
  • vectēvs –  advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924)
  • viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936),
  • kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962),
  • gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920),
  • ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974) 
  • Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982).

1919. gada septembra pirmā puse

Rudens mēnesis Grosvaldu dzīvē iesācies ar ļoti aktīvu pārvietošanos un svarīgiem notikumiem. Tēvs Fridrihs pabijis Latvijā un raksta Džo par to, ka gan Rīgas dzīvoklis, gan Edinburgas vasarnīca joprojām labā stāvoklī; Džo savukārt devies no Parīzes uz Londonu, lai beidzot apmeklētu izslavēto ārstu Barkeru un saprastu, vai viņš spēj kādā veidā palīdzēt kājai. Laiks Londonā paiet aktīvās sarunās, vizītēs un izpriecās kopā ar māsu Margarētu, kura gan ikdienā, gan kopā ar brāli iepazīst pilsētas parkus, pastaigu avēnijas, apmeklē teātrus un mūziklus, nekādā veidā neļaujot piezagties garlaicībai. Tikmēr Parīzē Latvijas delagācijas sēdēs sarunas nopietnas un izšķirīgas, pie tam skaidrs, ka bez tikšanās ar valdību Latvijā visus jautājumus saistība ar mēģinājumiem panākt Latvijas atzīšanu de iure atrisināt nevarēs, tāpēc Vera Bērziņa (Ece) tiek nosūtīta “komandējumā” uz Rīgu.

Fridrihs Grosvalds atgriezies no Latvijas

Fridrihs Grosvalds raksta dēlam Jāzepam Grosvaldam par piedzīvoto nesenajā Latvijas apmeklējumā - par apmeklēto dzīvokli, kurā viss saglabājies gandrīz kā senāk, par satiktajiem cilvēkiem, par vasarnīcu jūrmalā un daudz ko citu.

Stokholma, 3/9.19.

Mīļo Jo!

Paldies par Tavu vēstuli no 29/8. Ar nožēlošanu iz tās redzu, ka Tu savu kāju bez operācijas nevarēsi izlabot un lai Dievs dod, ka operācija dotu cerēto panākumu. Visādi nepūlējies tik daudz, ka tas varētu Tavam veselības stāvoklim skādēt.

Es atbraucu 23.augustā no Rīgas un atradu mūsu dzīvokli labā kārtībā. Visas mēbeles, izņemot 2 gultas, veselas, tāpat trauki un veļa. Pie tā ļoti liels nopelns mūsu Emmai, kura pēc visu mājas ļaužu atsauksmes, kā vanags esot mantas stiepuse un sargājuse un no dzīvokļa negājuse prom, neskatoties uz vairākkārtīgu uzaicinājumu to atstāt. Viņa teikuse, ka labprātīgi neiešot prom, ja gribot, tad lai vedot ar varu. Bez tam mums nācis par labu, ka mūsu dzīvoklī dzīvojis kāds dakters Kurzinski un kādu laiku kāds lielinieku komisārs. Trūkst tikai no manām drēbēm tas, kas bija palicis mājās, kravates, labi zābaki, zeķes, krimstekers (?) (tāļskatis), operuglazes, manas mapes, daži rakstāmgalda piederumi, dažas likumu grāmatas, bet tai vietā atstāts bagāts krājums visādas revolucionāras un komunistiskas literatūras latviešu un krievu valodās. Kas zīmejas uz Tavām un Olģerda grāmatām, tad rādās, ka tās veselas, tikai izvazātas pa dažām istabām un skapjiem. 

Īpaši es interesējos par Oļģerda dārgiem izdevumiem par Versaiļu un atradu tos visus kārtībā. Tāpat daudz no Oļģerda un rādās arī Taviem uzvalkiem ir palikuši sveiki mājās. Oļģerda istabās kādu laiku esot dzīvojis kāds mākslinieks Sutta. Ubānu un Toni arī satiku Rīgā, kas pēc Tevis apvaicājās. Mūsu namiķis jeb kā tagad saka Rīgā ‘sētnieks’ Bērziņš, Tavs agrākais družņiks aprīlī esot no lieliniekiem ticis iesaukts kā  maizes cepējs uz Ieriķiem) (Ramotzki pie Cēsīm) [Ieriķu muiža] iebraucis īsi priekš Rīgas atņemšanas lieliniekiem tur un pēc lielinieku bēgšanas iz Rīgas ir viņiem atkal gājis līdz. Viņa sieva bija palikuse Rīgā un izpildīja viņa vietā. Kā man teica, tad Bērziņš galugalā esot atkal simpatizējis ar lieliniekiem un labprātīgi līdz gājis. Līdz 19. augustam viņa vēl nebija atpakaļ Rīgā, liekas, ka viņam patīk bezbēdīga dzīve pa lieliniekiem. Viņš arī esot izteicies, ka uz mūsu atpakaļnākšanu uz Rīgu neesot ko cerēt un tā jpr. 

Par Skujskubres kundzi Jūs jau gan laikam ar būsat dzirdējis. Ka viņa, neskatoties uz līdzīgiem, zināmiem uzskatiem, ir saderinājusies ar Prūšu rihtmeistaru kādas "Erpe" Kellera nodaļā Kurzemē un varbūt jau apprecējusies. Esot ļoti laimīga! Sic transit ‘uzskati’. 

No Taviem pazistāmiem redzēju Tavu bijušo karabiedri Ozolu, bet runājos ne tikai ar viņu. Viņa slavenais brālis pūloties tikt atpkaļ Latvijas armijā, apgalvodams, ka savus uzskatus esot grozījis. Tik daudz par Rīgu. 

Biju arī jūrmalā un tur atradu, ka mūsu māja tādā pat stāvoklī, kādā atstājām 1918.gada rudenī.  

Te  acumirklī dzīvojam labos apstākļos, tikai jaunas rūpes dēļ cita dzīvokļa, jo 1. oktobrī mums tagadējais būs jāatstāj un te ļoti grūti dzīvoklis atrodams. Vienu no 6 istabām apskatījām, par kuru ar mēbelēm prasa 12.500 Kr. gadā, tas būtu pēc kursa 114.000 Cara rubļu pēc šīs dienas kursa 100Rbl = 11 Kronas.

Sveicini Oļģerdu, kas gan arī varētu kādu rindiņu atrakstīt un saņem pats sveicienus no Mammiņas, Linas un Tava Papiņa. 

P.S.  Te klāt ziņojumus par … tām grāmatām.

Margarēta dodas uz Vindzoru

Margarēta dodas uz Vindzoru, gaida sev adresētus sūtījumus, kā arī apmeklē "The Voice From Minaret" jau pāris dienas pēc lugas pirmizrādes Globe teātrī.

Margarēta Grosvalde #diary

6.9.

I have taken Pilsatneek to Windsor, but dislike going out with him so much that I find myself lying over the telephone on a high-pitched voice about my being out. We had Dr. Lukin here as courier – it is hardly reasonable of me to expect something for me in all the parcels. Lina is engaged to a German, and Ню translates official papers that bear his signature and make me jump. Today I saw Marie Lohr in “The Voice from the Minaret”. 

Kārlis Zariņš raksta par iespaidiem Rīgā

Kārlis Zariņš raksta Oļģerdam Grosvaldam

Rīgā, 7. septembrī, 1919.

Mīļais Kollegi!

Esmu jau veselu nedēļu nodzīvojis Rīgā. Ar lielu interesi resp. ziņkārību braucu šurp. No sākuma pat sajutu sirdī tādu prieku, ka nu atkal reiz tikšu dzimtenē, bet jo tuvāki kuģis tuvojās Rīgai, jo vēsāki palika ap sirdi. Beidzot nakts tumsai metoties nokļuvām apmēram aiz Boldera, tumsas dēļ bija kuģim jāizmet enkuris. Ilgi skatījos no kuģa kapteiņa tiltiņa uz Rīgas pusi un cerēju saskatīt pilsētas uguņus - bet nekā, viss tumšs kā kaps. Tagad kur esmu še, tādu iespaidu arī atstāj pilsēta. Kad piem.no Pēterpils pārbaucām uz Rīgu, tad to nemanīju. Varbūt, ka tas šoreiz tamdēļ, ka esmu bijis tādās milzu pilsētās kā Londona un Parīze! Bet viens gan jāsaka, ka arī Vērmaņa parks un Frankfurta Bārs pavisam tukši. Friči nozuduši, mūsu zēniem priekš restorāniem neatliek naudas. Mūsu armijas oficieri atstāj ļoti labu un inteliģentu iespaidu vairumā, ir, protams, arī izņēmumi. Zaldāti atstāj bēdīgu isepaidu ar savu slikto apģērnu. Bieži redz pa ielu maršējam rotas, daži zābakos, pastalās, bet viena daļa basām kājām. Tas, kas šausmīgs, zaldāts iet varbūt uz fronti, plinte un soma uz pleciem un mugurā, bet plikas kājas. Asaras acīs spiežas, redzot to. Bet kas pie tam iepriecinošs, ka izskats viņam pie tam mierīgs, no sejas var manīt, ka tas cilvēks ir pārliecināts, ka Valdība dara visu, lai viņam būtu zābaki un lai viņš būtu pieklājīgi apģērbts un varētu karot pret vispasaules kultūras un cilvēces ienaidnieku - lielinieku. Cik esmu varējis Rīgā novērot, izņemot lielinieku kalpus, kas še palikuši, - visa tauta ir pret lieliniekiem. Tautā ir arī pārliecība, ka lielinieks vairs še neatgriezīsies.

Man tāds iespaids, ka vietējie ļaudis pēc visām pārdzīvotām mocībām tādi sīciņi palikuši un klusi palikuši. Domāju, ka to gara stāvokli varētu pacelt, kad būtu mūsu armijai kāda lielāka uzvara jeb atkal Jūs no Parīzes pasludinātu, ka Latvijas patstāvība atzīta. Šodien Franču Missija mani uzaicināja pie sevim uz brokastīm. Viņi teicās visu darot, lai arī viņu Valdība piekristu Latvijas Valsts pilnīgai atzīšanai. Kā Stockholmas, tā arī Rīgas Franču Missijas priekšstāvji ļoti sirsnīgi ļaudis un ar visu sirdi un dvēseli strādā mums par labu. Ar dažiem no viņiem esmu pat sadraudzējies. 

Pagājušo svētdienu mani un Dzeni Arturs Bērziņš ielūdza vienā ģimenes namā uz kafiju, kur pēc brītiņa ieradās talārā arī mācītājs Bergs un salaulāja Arturu Bērziņu ar Martu Bērziņu. Tātad atkal viens pārītis iebrauca laulības ostā.

Prezidentu Gailīti nav bijis izdevība man vēl satikt. Tauta ļoti labi par viņu atsaucas. Taisījos drīzumā pārbraukt uz Helsingforsu, bet te man Exellence pasludināja, ka man jābrauc Valdības uzdevumā uz Poliju un Lietavu. Pēc apmēram 10-12 dienām ceru būt atpakaļ Rīgā un tad gan laikam tūliņ došos uz Helsingi. 

Pie izdevības Jums atkal rakstīšu.

Ar sirsnīgu sveicienu, 

Jūsu KZariņš

P. S. Sveiciniet lūdzu arī Jūsu brāļa kgu un Veru 

Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes Ārlietu nodaļas vadītājs raksta Orģerdam Grosvaldam

7.septembrī rakstīta, bet pastam 8.septembrī nodota Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes Ārlietu nodaļas vadītāja vietnieka Arveda Berga pastkarte Oļģerdam Grosvaldam ar Bordo pilsētas vārtiem (Porte Cailhau, 1450)

Džo ierodas Londonā, lai dotos pie slavenā ārsta Barkera

Džo raksta brālim Oļģerdam, ziņojot, ka veiksmīgi ieradies Londonā (lai beidzot dotos vizītē pie slavenā ārsta Barkera) un ka ceļojums bijis mierīgs, pie tam to papildinājušas interesantas sarunas ar amerikāņu dāmu.

Lettish Legation, 115, Park Road, St John’s Wood, London, N.W.S.

9.9.19. (saņ. 11.9.19.)

Cher Ogier,

Vakar vakarā laimīgi pārbraucu. Brauciens bij diezgan izdevīgs, jūra pavisam klusa, un dāma, kas sēdēja pie loga, izrādījās par amerikānieti, ar kuru uz kuģi pamatīgi izrunājāmies par dzīvi. Margarete bij stacijā pretim, labi izgulējos, šodien jau liku sev vienu elektr. masāžu izdarīt un rīt braukšu no rīta pie Barkera. Tad paziņošu, kad nāku atpakaļ.

Šodien te atbraucis finanču min. E. - neesmu viņu vēl saticis, un atvedis mazu kurjeru, kuru aizvedīšu uz Parīzi. Kuveru uzraksti Niko Lazdiņa rokrakstā, kurš esot Ministrijas (Ārlietu) II Sekretārs.

Visu labu! Atvainojies lūdzu pie V. B., ka nevarēju rakstīt pastkarti no Boulogne, bet nebij laika, un sveicini viņu.

Tavs J.

Margarēta saņem gaidītu vēstuli

Margarētai turpinās teātru, mūziklu un kafejnīcu apmeklējumi, tomēr vēl svarīgāka par kultūras un saviesīgās dzīves baudīšanu ir gaidītu vēstuļu saņemšana...

Margarēta Grosvalde #diary

9.9. yesterday; we had tea at the Ritz to-day it is quite a new feeling to be there properly dressed – one does not even get flushed. We saw “Bran Pie” with Beatrice Lilly and enjoyed it immensely. Mr. Erhardt arrived to-day and brought me the longed for letter – it was about business, but it made me so happy. 

Margarēta ziņo Olģerdam, ka Džo veiksmīgi ieradies Londonā

Margarēta raksta brālim Oļģerdam īsu ziņu [franču valodā], lai pateiktu, ka Džo vakarnakt ieradies Londonā veiksmīgi, ka sūta visiem sveicienus un ka sekos arī garāka vēstule.

9.9.19.

Cher Ogier,

Mai le plaisir de t’annoncer que Joe est arrivée all right hier soir. Bien des choses à tout le monde.

Lettre suit.

Amitiés,

M.

Džo norunā operāciju pie ārsta Barkera

Džo raksta Oļģerdam un stāsta par pirmo vizīti pie ārsta un tālākajiem plāniem Londonā, atvainojas brālim par to, ka viņa prombūtnes laikā tam jāuzņemas papildu pienākumi, ka arī lūdz atrast “Tableaux Persans” [Persijas ainu] manuskriptu, vēl nezinot, ka līdz tā pirmpublicēšanai paies vēl gandrīz 60 gadu...

Lettish Legation, 115, Park Road, St John’s Wood, London, N.W.S.

10.9.19.

Mīļo Ogier, 

Šodien biju pie Barkera un norunāju operāciju (manipulāciju, kā viņš to sauc) uz nākamo ceturtdienu, 18to zept. Viņš katrā ziņā to grib izdarīt, apgalvo, ka tas man daudz palīdzēs un ka man gultā nemaz nebūs jāguļ. Manipulācija vēl tiks atkārtota apm. 19tā, 22tā un 26tā zeptembrī, tā ka es zeptembra pēdējās dienās atgriezīšos uz Parīzi, ja vēl delegācija pastāv. Lieta izmaksās apm. piecdesmit mārciņas. Sliktāki no tā nevar palikt, un ķirurg. operācija jau galu galā vienmēr iespējama un paliek kā pēdējais līdzeklis.

Kas attiecas uz manu dienesta stāvokli, tad mani uzskati šādi:

Stāvu Ārlietu min.dienestā un tāpēc, te Londonas legācijā pa to laiku strādādams, par ko jau runāju ar Bisenieka kgu, izpildu savu pienākumu, un tāpēc domāju, ka varu kā parasti Parīzes diētas naudu par šīm 2-3 nedēļām dabūt. 

Man ļoti žēl, ka Tev būs ārkārtīgi daudz darba, bet vai Tu būsi tik laipns, priekš manis šos grūtumus uzņemties?

Par ķirurgisku operāciju gan esmu pavisam domas atmetis, jo acumirklī jau eju tik labi, ka varu tāpat dzīvot, pat ja Barkers nekā nepanāk. Bet viņš ir drošs, un atstāj interesantu, noteiktu iespaidu.

Par manām mantām lūdzu nebēdājies - man nekā nevajag - ja kas vajadzīgs (veļa etc.), te nopirkšu, valkāšu un Tev vēlāk atvedīšu. 

Lūdzu tikai vienu lietu izdarīt: manā mazā suit-case ir starp citām lietām viena gaiši brūna mape ar uzrakstu: J. GROSVALD LIEUT. Tajā atrodas balts vāks ar uzrakstu “Tableaux Persans”, un šai vākā trīsi eksemplāri no manis uz mašīnas uzdrukātā raksta “Tableaux Persans”. Lūdzu vienu no viņiem, un proti otro eksemplāru (ne labāko un ne sliktāko) nodot Tupiņam caurilasīšanai. Ja Tu gribi (bet Tev nav laika!), izlasi papriekš pats un izkoriģē visrupjākās drukas kļūdas (neesmu viņus vēl nemaz izskatījis cauri).

Pagaidām visu labu, rakstīšu atkal, Tavs J.

Lūdzu sveicini visus delegācijas locekļus un it īpaši visskaistāko sievieti Parīzē, kurai Tu sēdi blakus pie galda.

Margarēta turpina iepazīt Londonas teātrus

Neizsīkstoši teātru un mūziklu apmeklējumi turpinās, Margarēta tos apmeklē jau pāris dienu pēc pirmizrādēm, aizvien labāk iepazīstot Londonas teātrus un tā brīža slavenākās aktrises un dziedātājas.

Margarēta Grosvalde #diary

11.9.

We saw Lee White in “Back Again” and Violet Lorraine in “Eastward Ho” and had dinner at the Cavour. Abdullah sent me a grand letter about my patronage. – Mr. Bowen has married.

Džo pateicas Olģerdam par palīdzību

Džo raksta Oļģerdam īsu ziņu, sakot paldies par pārsūtītajām vēstulēm un par brāļa palīdzību kopumā.

Lettish Legation, 115, Park Road, St John’s Wood, London, N.W.S.

12.9.19.

Mīļo Ogier,

Paldies par saņemtām 2 vēstulēm - Tupiņa un vēstuli ar apliecību no legācijas. Pēdējo pagaidām glabāšu pie sevis. 

Nožēloju, ka Tev tik daudz darba, bet nedusmojies un neaizmirsti, ka Tu caur to man palīdzi.

Tavs vecais J.

Margarēta un Džo izbauda dzīvi Londonā

Margarēta ar Džo lieliski pavada laiku - pastaigājas pa dažādiem Londonas rajoniem un parkiem, brauc ar laivu, pusdienu ar draugiem un angliskā garā dzer tēju. Par dzīvi nevar sūdzēties.

Margarēta Grosvalde #diary

14.9.

I have been to Golder’s Green and boating on the lake with Joe – his nice hat got splashed all over. To-day it gave me much pleasure to walk along Rotten Row with a man! We had lunch with Marie Le Butt at her club, where we met Miss Honeywood, and tea at the Savoy by oursleves. 

Latvijas delegācijas sēde risina Latvijas atzīšanu de iure

Latvijas delegācijas sēde. Protokols Nr. 98
Latvijas delegācijas sēde. Protokols Nr. 98

Latvijas delegācijas sēdē tiek risinātas nopietnas sarunas saistībā ar Mr. Chandleru no ASV, kurš uzņemas veikt plašu propagandu par Latvijas atzīšanu de iure, par to saņemot diezgan prāvu samaksu. Lai ar valdību noskaidrotu gan šo, gan arī citus neatliekamus jautājumus, uz Latviju tiek sūtīts kurjers - Veras Bērziņas kundze (Ece).

Protokols Nr. 98

14. sept[embrī] 1919. p[ulksten]. ½ 9-os vak[arā].

Piedalās: K. Ozols, E. Girgensons, Dr. Lūkins, J. Seskis un O. Grosvalds.

  1. Pēc pārrunām ar Mr. Chandler`u, kas bijis ielūgts šodien, 14. sept[embrī], uz brokastīm, noskaidrojas, ka tas uzņemas vest Amerikā plašu žurnālistisku u. politisku propagandu, izlietojot arī savu personīgo iespaidu. Par saviem pakalpojumiem tas prasa atlīdzinājumu, kurš jānosaka divos kontraktos. Kontraktā Nr.1 W. Chandler`am delegācija apsolās izmaksāt līdz 1. novembrim 5000 dol[āru]. Šis kontrakts tūlīt jāparaksta un mazākais puse no šīs summas jāiemaksā tūlīt. Otrajā kontraktā Latvijas valdība apsolās maksāt W. Chandler`am 50.000 dol[āru], gadījumā, ja Latvijas neatkarība tiktu de iure atzīta no Amerikas Savienotajām valstīm. Šis kontrakts Nr.2 jāiesūta Latvijas valdībai apstiprināšanai. Ja kontrakts Nr.2 netiktu ratificēts, tad 15. decembrī 1919. g. W. Chandler`a pienākumi Latvijai pretī izbeigtos.

Pārrunājot šo priekšlikumu, J. Seskis, K. Ozols un Dr. Lūkins izsakās par labu priekšlikumam. O. Grosvalds kā kasieris aizrāda uz to, ka delegācija gandrīz pastāvīgi, kā arī patlaban, atrodas sliktos naudas apstākļos, ka nav vēl zināms, vai drīzumā kādus līdzekļus saņems un ka tāpēc pēc viņa uzskata jāpieprasa telegrāfiski valdības piekrišana, vai 40 000 franku kredīts atļaujams propagandas mērķiem. K. Ozols aizrāda, ka minētais priekšlikums ir tāds, no kura var būt atkarīga visa Latvijas nākotne, ka nauda izmaksājama un ka turpmāk visi delegācijas izdevumi stipri jāsašaurina.

Nolemj: kontraktu Nr.1 parakstīt, izmaksāt tūlīt 5000 franku un pārējo naudu mēģināt aizņemties. Kontraktu nr.2 nolemj piesūtīt valdībai ratificēšanai.

Jāpiezīmē, ka Igaunijas delegācija jau noslēgusi kontraktu ar W. Chandler`u un samaksājusi visu summu un ka leišu delegācija gatava to darīt.

  1. Dažu neatliekamu jautājumu noskaidrošanai (kara materiāli, lini, kontrakts, delegācijas sašaurināšana vai likvidācija, līdzekļu jautājums, W. Chandler`a kontrakts utt.) jāsūta kurjers uz Rīgu tieši caur Vāciju.

Nolemj: sūtīt V. Berziņa k[un]dzi tūlīt, izsniedzot 2000 fr[anku] avansu ceļa izdevumiem. V. Bērziņa k[un]dzei jābrauc caur Vāciju un jāatgriežas visdrīzākajā laikā atpakaļ uz Parīzi. Delegācija samaksās par ceļu, uzturu un turpinās pa ceļošanas laiku Bērziņa kdzei arī algas izmaksu. Jāpieprasa diplomātiskā vīza un jāizsniedz diplomātiskā pase. Bērziņa k[un]dze apņemas braukt.

Sēdi slēdz p[ulksten] 10-os.

Priekšsēdētājs [paraksts] J. Seskis

Sekretārs [paraksts] O. Grosvalds

Latvijas delegācijas sēžu protokoli glabājas Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvā 1313. fondā “Latvijas Ārlietu ministrija, 1917–1940” (2. apr. Delegācijas un komisijas, 31. lieta).

Publicēti – Latvijas Nacionālais arhīvs, žurnāla “Latvijas Arhīvi” pielikums, sērija “Vēstures avoti” – Latvija Parīzes Miera konferencē 1919. gadā. Delegācijas sēžu protokoli. / Rīga:, 2016., 383 lpp. 

Džo un Margarēta raksta Oļģerdam par svarīgākajiem jaunumiem

Džo raksta Oļģerdam īsu, konkrētu ziņu, pieminot svarīgākos notikumus un jaunumus, kā arī nosūta izlasīšanai tēva vēstuli. Nojaušams, ka vēstules rakstīšanas brīdī viņš bijis kopā ar māsu, jo noslēgumā redzami viņu abu paraksti.

Lettish Legation, 115, Park Road, St John’s Wood, London, N.W.S.

15.9.19.

Mīļo Ogier,

Paldies par saņemtām 2 vēstulēm un Papiņa vēstuli (divas vēstules), kuru es Tev še klāt atsūtu izlasīšanai.

  1. Seskim oficiāli rakstīšu.

  2. Vēstule no War Office laikam pārpratums. To lietu noskaidrošu, kad pārbraukšu mājās.

  3. Zināms tā ir Skujskubres kundze, kas arī mums te uz Londonu tādu pat ziņojumu piesūtījuse. Tu redzi, ka arī tēvs par to raksta.

  4. Ar Barkeru viss būs kārtībā.

  5. Par manu manuskriptu nepūlējies no Dieva puses - tā nav steidzīga lieta un viņu var Tupiņam tāpat aizsūtīt neizlasītu - lieta nav svarīga.

Visu labu! J.

Bijām ļoti iepriecināti, kad ieraudzījām, ka Tu kāzu paziņojuma kopiju pats apstiprini (“pour copie conforme”), bet kāpēc bez štempeles?

 

Joe

Margareta

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti