Eksotiskas čūskas, bruņurupuči, pat ķenguri, kuriem dabiskā vide ir otrpus zemeslodei, – šādi dzīvnieki ik pa laikam nonāk arī Latvijā. Dzīvnieku aizsardzības likumā ir pietiekami precīzi aprakstīts, kuras radības drīkst turēt mājās un kuras ne, tomēr arī tad, ja dzīvnieku ir atļauts turēt, ir gadījumi, kad labāk savu vēlmi par mīļdzīvnieku izvēlēties pitonu ir slāpēt jau pašā sākumā. Citādi var gadīties kā daudziem citiem eksotisko dzīvnieku cienītājiem, kuru mīluļi galu galā nonāk Rīgas Zooloģiskajā dārzā.
Lai gan kopumā cilvēki ir kļuvuši prātīgāki, šādi gadījumi joprojām ir, atzina Lielkalns.
"Tā rezultātā mums ir dažādi dzīvnieki. Tropu mājā dzīvo balts tīģerpitons, tad ir arī jenots Jaška, gan arīdzan visai skaļāks pasākums bija pirms pāris gadiem melnais leopards Bono, ko konfiscēja. Senāks gadījums bija, kad pretī cilvēkam no dīķīša slāja krokodils – tāds metrīgais," stāstīja Lielkalns.
Minētais krokodils kādu brīdi auga Rīgas zoodārzā, bet jau pirms vairākiem gadiem tika pārvests uz Helsinku tropikāriju, kur dzīvo vēl šobaltdien. Vismaz šim stāstam ir labas beigas, bet ne vienmēr tā var paveikties, atzina Lielkalns.
Tomēr cilvēku vēlmes ir dažādas, un juridiski, ja eksotiskajam dzīvniekam vai rāpulim ir legāla izcelsme, kā arī tiek ievērotas visas prasības par tā dzīves apstākļiem, to var turēt kā mājdzīvnieku.
"Ja dzīvniekam ir legāla izcelsme, audzētāja sertifikāts vai cits dokuments, kas pierāda, ka dzīvnieks ir legāli izaudzēts, nevis savākts savvaļā, un vēl ievērojot labturību un vēl visādus principus, tad var turēt, bet turētājiem tiešām ir jāievēro visi normatīvie akti," norādīja Miķelsons.
Savvaļas plēsējiem, primātiem, čūskām un krokodiliem turēšanas prasības ir īpaši stingras – īpašniekiem pirms to iegādāšanās Dabas aizsardzības pārvaldei ir jāuzrāda vieta, kur tie tiks turēti, lai eksperti pārliecinātos, vai jaunie īpašnieki varēs nodrošināt dzīvnieku labturību un drošību.
Miķelsons pauda, ka lielākoties privātajās kolekcijās ir dažādi papagaiļi, rāpuļi, čūskas, ķirzakas un bruņurupuči.
"Privātās kolekcijās tur arī pūces vai plēsējus – servalus, karakalus. Tie, kas visu ir kārtīgi nokārtojuši, piereģistrējuši dzīvnieku, un viss ar dokumentiem ir kārtībā, kas spēj nodrošināt apstākļus, tie šos dzīvniekus var turēt. Bet, protams, ir tādi, kas tur nereģistrējot, un tad jau sākas cits process," atzina Miķelsons.
Dzīvnieki, kas nav reģistrēti, visbiežāk nenāk no legāliem audzētājiem vai tirgotājiem, bet dzīvnieku legāla izcelsme ir pats svarīgākais, kas būtu jāņem vērā, iegādājoties eksotisku mājdzīvnieku.
Eksotisku dzīvnieku, rāpuli vai putnu, kurš ir iegādāts nelegāli, nebūs iespējams oficiāli piereģistrēt un par to nāksies saņemt sodu, uzsvēra Miķelsons.
Lielkalns vērtēja, ka mūsdienās cilvēku vēlmi pēc eksotiskiem dzīvniekiem pastiprina internetā ļoti populārie video, kuros pat tīģeri, ķenguri vai citi eksotiski dzīvnieki izrāda mīļumu pret savu saimnieku, veic smieklīgus trikus un kopumā rada ilūziju, ka šāda dzīvnieka turēšana ir viegla.
"Pirms iegādāties jebkādu dzīvnieku, nevajag skatīties tiktokus un visādus video, vajag palasīt grāmatas. Kārtīgu kaudzīti izlasīt, iepazīties ar to dzīvnieku, kas viņš ir, ko dara, kā ēd. Aprunāties ar speciālistiem, nevis skatīties tos video gabaliņus, kur dzīvnieks jebkurā gadījumā būs skaisti parādīts," uzsvēra Lielkalns.
Tāpat Miķelsons atgādināja, ka tas pats likums, kas uz eksotiskajiem dzīvniekiem, attiecas arī uz Latvijā dzīvojošajiem plēsējiem – vilki, lūši un lapsas ir jāatstāj dabā. Jebkuru sugu, vienalga, plēsējs vai ne, aizsargājama vai ne, ir aizliegts ievākt no savvaļas un turēt kā mājdzīvnieku.
"Ja kāds izdomā, ka turēs būrītī vilku, tas būs pilnīgi drausmīgs iznākums. Ja nu dzīvnieku grib glābt, jo redz, ka viņš ir savainots, uzreiz vajag vērsties pie kāda vetārsta vai Rīgas Zooloģiskajā dārzā un saprast, vai pats cilvēks var palīdzēt, vai tomēr ir jāizsauc kāds profesionālis," norādīja Miķelsons.
Lielkalns papildināja, sakot: "Ļoti bieži, it sevišķi tagad, kad ir tas aktuālais laiks, jo ir mazuļi, cilvēki domā – "ai, kā es tagad palīdzēšu", bet rezultātā nodara skādi tam dzīvniekam. Jo 99% gadījumu palīdzība nav vajadzīga."
