Kāpēc tā – vai skatītājiem trūkst informācijas, vai arī visi grib redzēt tikai noslēguma koncertu?
Interesējamies, kāpēc uz koru lielkoncertu "Tīrums. Dziesmas ceļš" skatītāji negribīgi pērk biļetes, ja reiz tas Dziesmu svētku tradīcijas simtpiecdesmitgadē iecerēts kā grandiozs koncerts, izceļot tautasdziesmu kā kora dziedāšanas sākotni.
XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektore Daina Markova saka: "Pirmkārt, koncerts ir īpašs jau ar to, ka tas ir pirmais koncerts, koru koncerts Mežaparka jaunajā Sidraba birzī, jaunajā estrādē, un veltīts tieši kora skaņai, tieši tam Dziesmu svētku pirmsākumam, kāda arī sākotnēji bijusi šī koncerta ideja – tieši veltīt kora dziesmai, kora skaņai, lai parādītu estrādes akustiku pilnā, spožā skanējumā."
Lielkoncerta "Tīrums" mākslinieciskais vadītājs un virsdiriģents Kaspars Ādamsons atzīmē: "Grūtākais noteikti šajos svētkos, un tieši šo svētku gatavošanas procesā, noteikti ir tas konteksts ar visu pandēmijas ietekmi trīs sezonu garumā. Papildus ņemot to, ka šis ir viens no tiem svētku gadiem, kad mums koru nozarē ir veseli divi koncerti. Līdz ar to dziesmu skaits un tā slodze uz koru nozari un dziedātājiem ir diezgan liela, lielāka varbūt nekā pirms pieciem gadiem.
Pamata satraukumam par neizpirktajām biļetēm neesot, uzskata Dziesmu un deju svētku organizatori, jo līdzīgi kā teātros, ir kases gabali un mazākpelnošas izrādes.
"Šobrīd izskatās, ka ir diezgan labi, – izdevumu daļa ar ienākumu daļu sabalansējas šajā brīdī. Tādēļ es neprognozēju, ka būs lieli zaudējumi, bet tas, ko gribētos, ka vairāk cilvēku atnāk uz šo koncertu un paskatās to," saka Markova.
Koru lielkoncertā būs iespēja dzirdēt gan nozīmīgus skaņdarbus no iepriekšējo Dziesmusvētku mantojuma, gan jaundarbus, tostarp Jēkaba Jančevska, Raimonda Tigula un Zigmara Liepiņa radītos. Tieši Liepiņa dziesma veido koncerta nosaukumu, jo dziesmu ceļš ir kā tīrums.
"Ja skatāmies valstiskuma rašanās ceļus un dziesmu kā vienojošo faktoru šajā ceļā un nozīmīgos vēsturiskos brīžos, tad tas ir koncerts, kas ir veltīts pašam sākumam, tam graudam, ko iesēj tīrumā un no kā izaug visu dziesmu, domu, sapņu, ideālu birzs," atzīmē svētku izpilddirektore Daina Markova.
Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieki, analizējot Dziesmu svētku mantojumu, secinājuši, ka skatītāji, izvēloties pasākumus, gaida spilgtas emocijas, kas saistītas ar simbolisku pieredzi.
Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore un socioloģijas doktore Anda Laķe saka:
"Droši vien, ka lielākajai daļai no Latvijas iedzīvotājiem griba apmeklēt kaut ko no Dziesmu un deju svētkiem ir balstīta tieši tajā notikumu simboliskajā nozīmē – būt visiem kopā, būt Dziesmu un deju svētku estrādē, būt simtpiecdesmitgades Dziesmu un deju svētkos.
Būt vietā, ko mēs visi saucam, ka tas ir mūsu nācijas pamats. Tātad šie simboli ir tie, kas lielā mērā mudina cilvēkus apmeklēt, un, protams, ir interese arī par māksliniecisko sniegumu, par koru un dejotāju profesionālajiem parametriem, bet šī interese par māksliniecisko izcilību, iespējams, nav tā dominējošā jeb nav raksturīga lielākajai daļai Dziesmu un deju svētku apmeklētāju. Vairāk mēs ejam pēc simboliem un emocijām."
Vēl pusotra nedēļa, un tad Dziesmu un deju svētku skatītājiem un dalībniekiem būs iespēja gūt spēcīgu saviļņojumu gan klātienē, gan ar sabiedrisko mediju starpniecību.
