#Grosvaldi1919. Margarētas Grosvaldes dienasgrāmatas ieraksti un vēstule

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem un 2 mēnešiem.

Margarēta Grosvalde  1919. gada februārī sāka strādāt par darbvedi jaunizveidotajā Latvijas diplomātiskajā pārstāvniecībā (no 1921. gada – sūtniecībā) Londonā, un sāka rakstīt dienasgrāmatu. Tajā atspoguļojas gan ikdiena, gan viņas personiskās pārdomas un dzimtas vēstures notikumi. Dienasgrāmata publicēta oriģinālajā valodā, to netulkojot.

Ieraksts Margarētas Grosvaldes dienasgrāmatā

22.2.1919

I get my hair waved at 10 o’clock and arrive after my chef who leaves the door open for me. I said I wondered when he would begin scolding me – but he says some nice words in return. In the evening we have Mr. Bowen here, for the weekend, who feels happy and does not see us eating kitchen, as we all sit at table. He opens the door for one at any moment and is a dear in his way. I have no time to think about les affairs de couer – as I have started reading the papers and being interested in politics.

Ieraksts Margarētas Grosvaldes dienasgrāmatā

25.2.1919

On Sunday we talked to Mr. Bowen and had the colony here for tea. He has promptly sent his letter of thanks that we had better learn by heart for a similar occasion. I met my real chef whose ministerial ways I think charming, and who asks me to do things he could simply order me to do. I waste a lot of paper writing to Waring and Gillows – and the letter is written by Bisseneek in the end – but I shall get on the typewriter.

 

Margarētas Grosvaldes vēstule Oļģerdam Grosvaldam

32, Addison Gardens

Kensington

London, W.14

Febr. 28, 1919

Mīļo Olgerd-

Es atkal rakstu gultā - tā ir vienīgā vieta, kur man gribas iet, kad es pārnāku.

Lielu paldies tev par vēstuli. Nebēdājies par to, ka tev iet labi - mums jau ar neiet tik slikti, un nevar zināt, cik ilgi tev labi ies - tagad ar influencu. Vaj tu ticēsi, kad es tev teikšu, kas noticis, es nezinu - mēs vēl nevaram ticēt. Vera šodien nomiruse ar plaušu karsoni. Tas acumirklī visus tā aizgrābj, ka nevar par neko citu domāt. Un izliekas, it kā rītā vaj parīt vienam no mums būs jāmirst. Viņi visi 4 bija slimi - Vera ar visiem bērniem, un tikuši aizvesti uz slimnīcu. Bērni izveseļojušies, bet Vera šodien miruse.

Mēs visi esam veseli. Veco gara stāvokli nekā nevar labot. M. kungs bijis pie mums un runājis ar tēvu, bet māmiņa izskaidro, ka nevar no mums šķirties un ka nekad nedabūšot diezgan naudas lai dzīvotu no algas. Papiņš negribot saistīties, jo gribot tik drīz kā iespējams atpakaļ uz Rīgu. Es viņus nepierunāšu un negribu uzņemties atbildību. Par Londonu arī nevar būt ne runas, un dēļ citām pilsētām pēc manām domām tik drīz nevajag izšķirties. Es teikšu, kā rakstu visās Legation vēstulēs - tas viss atkarājas no Parīzes miera Konferences.

Man iet labi - es mācos rakstīt uz mašīnas, bet neņemu stundas - es esmu par daudz noguruse. M. kungs ir absolutely charming - lūdz man darīt visu ko, kur pietiktu ar pavēli, liek man sēdēt un piedāvā Ariston. Viņš liekas patiesi, īsti savā vietā. Man jāzvana pa telefonu uz visām Embassy, ko es daru ar drebošu sirdi, bet viss var būt, ka no manis vēl kautkas iznāks. Zēbergs ir aizvilcies, Gailits un Strautnieks taisās aizbraukt. Bet par to tagad dzīvo Paegle un Ķeniņš. Miera mums nav - visu dienu kāds nāk parunāties. Bet par to ir interesanti un es esmu laimīga, ka nav jāstrādā ar sievietēm.

Māmiņa sūta tev veļu - zeķu mums vairs nebija, šīs ir jauni pirktas. Papirosi ir no manis - tavus frankus es tev uzglabāšu.

Tagad vēl viena lieta - nedusmojies par mani un nedomā, ka es esmu skaudīga. Tu zini, ka man dažas sieviešu sliktas īpašības trūkst. Vaj tu esi labi apdomājies vaj Ece [Vera Bērziņa] ir pareizā persona priekš sūtniecības, kur lai tā būtu? Es negribu nekā pret viņu teikt, bet valodas ir vajadzīgas un tu zini pats, cik maz viņa tās pārvalda. Bez tam man liekas, ka viņai trūkst vajadzīgā nopietnība priekš valsts darbības. Viņa visiem stāsta, ka M. viņai piedāvājis uz Ameriku, Parīzi vaj Stockholmu braukt. Es nezinu, vaj būtu jūs to labi apdomājiet. Nedusmojies - tas ir lietas labā. Es pilnīgi apzinos savas kļūdas - bet es vienādi pratīšu svešu priekšā uzvesties.

Viss tas, ko tu raksti par mani, ir ļoti smuki. Bet tas, ko tu man ieteici, parādīt inciatīvu un ievest jaunu kārtību, to es jau taisni neprotu - par to jau es bēdājos. Tak es jau esmu mierīgāka, kad mani sūta pa pilsētu - kā tevi, ar štempeļiem un telegrammām. Es mācos pilsētu pazīt, kad arī jāprasa vēl uz katra stūra, un esmu laimīga, kad izdaru pareizi. Varbūt būs vēl labi - es varu tikai atkārtot, ka man palīdz un es pateicos tev, ka tu par mani domāji.

Dzīvosveiks. Tevi skūpsta

Margarēta

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti