Kalvenes iedzīvotāja Alduta Selderiņa senās lietas krājusi daudzu gadu garumā. Viņa uzsver, ka Kalvenē iepriekšējo paaudžu mantojums iet zudībā un tāpēc radusies doma, ja reiz citi Latvijā var, kāpēc gan mēs nevarētu radīt šādu vietu, kur iepazīties ar pagasta ļaužu dzīvi dažādos laikos.
„Fotogrāfijas nākušas no dzimtas īpašuma, mūsu vietējie ļaudis. Mazais bērniņš - tā ir Pavlova Dzidra, kurai šobrīd 85 gadi, un tā ir viņas dzimta. Tad varam secināt, cik bildei ir gadu,” rāda Selderiņa.
Vienā no telpām redzamas dažādas sadzīves lietas, kas saistītas ar telpu iekārtojumu un interjeru, tā radot priekšstatu, kā cilvēki Kalvenē dzīvojuši Latvijas brīvvalsts laikā un senāk. Skapji, rakstāmgalds, tupeles un citas interesantas lietas.
„Jā, te nu ir tie priekšmeti, kam ir tie simt gadi. Ir arī ierakstīti gada skaitļi, kas to apliecina. Arī šī glezna pie sienas ar īrisiem apliecina, ka mums Kalvenē ir bijis šāds mākslinieks un to ir darījis,” turpina krātuves izveidotāja.
Senlietu krātuvē ir bagātīgs materiāls, kas apliecina lauku dzīvi un darbus Kalvenes pagastā. Kā daudzviet, arī te audzēts lins, tāpēc ir nepieciešamie darba rīki, sviesta kuļamais un daudzi citi priekšmeti.
„Vēl tagad Kalvenē audzē linu, bet tikai floristikas materiālu. Ir zirglietas, kubuls, kur zirgs varēja padzerties, sedli no 1916. gada, ko īpašnieks atnesa. Mantota lieta, bet bez atstāta stāsta,” ar kolekciju iepazīstina Selderiņa. Bet daudzām lietām ir savs īpašais stāsts, tāds ir arī senajām stellēm.
„Šīm stellēm, kopš viņas vairs nedarbojas, ir jau 60 gadu. Savā laikā mamma ir vēlējusies aust, vecmamma audusi un arī meita gribējusi. Mainījās politiskā iekārta utt., tā tas sapnis par aušanu palicis neizsapņots. Varbūt, ka mēs varēsim kādas paaudzes sapni izsapņot,” saka Selderiņa.
Kalvenes senlietu krātuves tapšanā palīdzējuši arī vietējie uzņēmēji. Ik pa laikam uz krātuvi tiek atnests vēl kāds sens priekšmets, un tagad to skaits jau mērāms vairākos simtos.
