28. martā paziņoti balvu nominanti septiņās kategorijās. Kuri būs laureāti, to uzzināsim balvas pasniegšanas ceremonijā 30. aprīlī.
Speciālbalvu saņēmēji savukārt jau ir zināmi. Par latviešu literatūras popularizēšanu Igaunijā balvu saņems dzejnieks un tulkotājs Contra, bet par programmas "Literārā akadēmija" vadīšanu 20 gadu garumā – Ronalds Briedis.
Balvas žūrijas priekšsēdētāja Ieva Melgalve Latvijas Radio atzina, ka šoreiz īpaši varam priecāties par to, cik ļoti meistarīgi, vērīgi un uzmanīgi autori un tulkotāji ir strādājuši ar valodu un cik ļoti daudzos darbos valoda izmantota pilnā spektrā: "Paplašinot valodas robežas, iedzīvinot runāto, saprasto valodu, radot jaunus vārdus un katrā ziņā uzturot latviešu valodu kā ļoti dzīvu, ļoti elpojošu, ļoti runājamu, ļoti sabalsojamu."
"Tas ir tāds laimīgs gadījums, ka šī gada tēma ir "sabalsošanās", un tā sabalsošanās tiešām ir jūtama, ka literatūra kļūst daudz daudz uzmanīgāka un vērīgāka pret visu, kas notiek pasaulē. Protams, ka mēs ar pēdējā laika notikumiem pasaulē esam spiesti saprast, ka neviens rakstnieks, neviens dzejnieks nav vientuļa sala. Līdz ar to kaut kādā dīvainā un iepriecinošā kārtā, lai arī mums it kā būtu bijuši pilnīgi visi iespējamie iemesli kļūt par pesimistiem, tā vietā šķiet, ka mēs esam kļuvuši par cilvēkiem, kas novērtē katru mirkli un kas ļoti uzmanīgi ieskatās arī mazajās lietās, ikdienas lietās un novērtē katru elpas vilcienu," intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Melgalve.
Viņa atklāja, ka bija iesniegts vairāk nekā simt grāmatu visās kategorijās, un arī šoreiz jau tradicionāli oriģinālliteratūras bija nedaudz mazāk nekā tulkotās literatūras, "jo latvieši ar absolūta tulkotāju tauta, un mēs ļoti novērtējam ārzemju literatūru, turklāt no ļoti dažādām valstīm". "Tie nav tikai tulkojumi no angļu valodas, tiešo otrādi – tulkojumi no mazākajām valodām ir mūsu privilēģija pat attiecībā pret šīm lielajām valodām," sacīja Melgalve.
Žūrijas priekšsēdētāja arī atzina, ka šogad nedaudz spēcīgāka bijusi prozas kategorija: "Mūs ļoti, ļoti iepriecināja bērnu literatūra, kas tiešām ir daudzveidīga, un mēs virzāmies projām no bērnu literatūras, kas pamāca un diriģē, tuvāk bērnu literatūrai, kas dzīvo kopā ar bērnu, kas saprot bērnu, kas mācās kopā ar bērnu. Šis ir brīnišķīgi, manuprāt."
Starp nominētajiem labākajiem prozas autordarbiem ir Dženas Andersones "Krīta apļi", Svena Kuzmina "Skaistums un nemiers", Margaritas Perveņeckas "Aspirantūra", Dainas Tabūnas "Raganas" un Kristīnes Ulbergas "Zem kupola".
Kopumā nominētas piecas grāmatas, par kurām žūrijas pārstāvis Osvalds Zebris sacīja – katra no tām ir vesela liela pasaule:
"Ja mēs mēģinātu kādas virstēmas atvedināt no šīm pasaulēm, tad pilnīgi noteikti viena no tādām ir, – kas notiek ar cilvēku tad, ja viņš nav ticis mīlēts.
To pilnīgi noteikti var attiecināt uz Kristīnes Ulbergas romānu "Zem kupola" un daļēji uz Dženas Andersones stāstu krājumu "Krīta apļi". Teksts, kas veltīts cilvēka pašpietiekamības problēmai, ir Dainas Tabūnas romāns "Raganas", un teksts romānu sērijā "Es esmu", šajā gadījumā veltījums Kārlim Skalbem, kurā autors nav padarījis Kārli Skalbi par kādu ideju, bet vienkārši par dzīvu, vitālu, sajūtamu cilvēku, tātad, Svena Kuzmina romāns "Skaistums un nemiers"."
Par labākajiem dzejas autordarbiem aizvadītajā gadā nominēti Ērika Bērziņa, Marts Pujāts, Ilmārs Šlāpins un Kārlis Vērdiņš.
Savukārt par labāko autordarbu bērniem – Andra Manfelde, Luīze Pastore, Kārlis Vērdiņš un Inese Zandere, kura balvai izvirzīta pat par diviem veikumiem. Kā bilda žūrijas pārstāve Undīne Adamaite – bērnu literatūra šobrīd ir sasniegusi patiešām talantīga brieduma zonu: "Galvenais – ir mainījusies šī rakstītāja intonācija. Tas nav skolmeistars, tas nav Dievs no mašīnas, tas ir ceļabiedrs, draugs, arī reizēm aizstāvis. Reizēm arī skolnieks, pieaugušais, kurš iet ar bērnu ceļojumā, pasaules izziņā.
Ļoti interesanti ienāk tā līdzsvarošanās, ka bērns spoguļojas pieaugušajā un otrādi, ka neviens nav gudrāks vai muļķāks, ka abi savu reizi var mainīties vietām."
Par spilgtākajiem darbiem literatūrzinātnē izvirzīti Ausma Cimdiņa, Viesturs Vecgrāvis un Inguna Daukste-Silasproģe, bet par spilgtāko debiju – Gusts Ābele, Linda Gabarajeva, Rute Kārkliņa un Rolands Virks. Līdz ar debijas darbiem mūsu literatūrā ienāk līdz šim mazāk aizskartas, bieži vien sociāli neērtas tēmas – atzina žūrijas pārstāve Ligija Purinaša: "Šeit mēs ļoti labi redzam, ka latviešu literatūrā ienāk jaunā paaudze, un jaunajai paaudzei tie uzsvari ir varbūt nedaudz citādi nekā citām kategorijām. Tas ir, manuprāt, ļoti jauki."
To, ka pērn bija ļoti daudz izcilu tulkojumu, apliecina divas šai sfērai veltītas kategorijas – atsevišķi prozā un dzejā.
Bet balvu par mūža ieguldījumu saņems rakstniece Margita Gūtmane, kā uzsvēra eksperte Madara Āriņa – viņas darbus raksturo ļoti spēcīga latvisko sakņu un valodas sajūta:
"Viņas daiļrade ir arī būtiska laikmeta liecība – trimdas traģisma izziņā, ilustrējot sašķeltību starp šīm divām dzīves telpām. Atklājot ļoti personiskus pārdzīvojumus, smeldzi, traumatismu, atsvešinātību, identitātes un piederības meklējumus".
Latvijas Literatūras gada balvu svinīgā ceremonija notiks 30. aprīlī Āgenskalna tirgū.
