Latvijā regulāri darbojas vairāk nekā desmit nevalstiskās teātra organizācijas, kuru galvenais uzdevums ir attīstīt nozari, tajā ienesot jaunas vēsmas, paņēmienus un tradīcijas. Astoņi neatkarīgie teātri reizi trijos gados, aizstāvot savus projektus, no Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) saņem finansējumu administratīvajiem izdevumiem. Tas ir kā atbalsta punkts un zināmā mērā dod garantiju, ka teātri varēs pastāvēt.
"Manuprāt šāda sistēma ir ļoti, ļoti laba, jo tas dod mums kā organizācijai katrus trīs gadus pārvērtēt, kādu tad labumu sabiedrībai mēs dodam un kādu mēs dosim," saka "Dirty Deal Teatro" (DDT) vadītāja Anna Sīle.
Šogad nevalstisko teātru atbalsta programmai Valsts kultūrkapitāla fonds piešķīris 475 500 eiro, kas ir par 42 tūkstošiem vairāk nekā pagājušajā gadā.
"Protams, ka mēs vienmēr gribam vairāk naudas un, protams, ka finansējums dažkārt šķiet par mazu! Mēs, Ģertrūdes ielas teātra gadījumā, galīgi nevaram par to sūdzēties, un tieši pēdējā laikā arī mums ir piešķirts ļoti adekvāti tam, ko mēs pieprasām," teic Ģertrūdes ielas teātra vadītāja Maija Pavlova.
Anna Sīle papildina: "Mēs no VKKF administratīvās kapacitātes celšanai vai vispār darbības nodrošināšanai iegūstam finansējumu, bet tas faktiski sastāda tikai, domājot bez jauniem iestudējumiem, mūsu gadījumā aptuveni 24–26%, un pārējais finansējums ir jāiegūst, nepārtraukti rakstot projektus. Es esmu ļoti priecīga, ka šogad Rīgas dome beidzot ir sadūšojusies un sākusi domāt par Rīgā esošajām nevalstiskajām laikmetīgās kultūras organizācijām, un šogad pirmo gadu būs maza mērķprogramma arī ar mazu finansējumu."
"Man liekas ļoti svarīgi stiprināt šo VKKF kapacitāti, stiprināt mūsu ekspertu kapacitāti. Lai arī mēs kā kultūras darbinieki nevis vienmēr teiktu – mums nedod naudu, tāpēc slikti! – bet, man liekas, svarīgi ir saprast, ka slikts ir nevis tas eksperts, kurš nedod naudu, bet slikts ir tas eksperts, kurš nevar atbildēt uz jautājumu, kāpēc nepiešķīra finansējumu," atzīmē Maija Pavlova.
Latvijas Teātra darbinieku savienības vadītājs Ojārs Rubenis par finansiālo situāciju un attīstību pauž: "Es domāju, ka tā problēma nav tik šausmīga un tik melna, kā viņa rādās, jo, piemēram, es domāju, ka gan Ģertrūdes ielas teātris, gan DDT, gan "Kvadrifrons" ļoti veiksmīgi darbojas un piesaista gan finansējumu no malas, gan ļoti labi raksta projektus gan Kultūrkapitāla fondam, gan ļoti daudz arī starptautiskajā [platformā]. Un, ja mēs paskatāmies no nevalstiskajiem teātriem, kas piedalās starptautiskajās skatēs vai brauc kaut kur, tad man liekas, ka nevalstiskie ir pirmie.
Taču – ko nozīmē būt neatkarīga teātra aktierim?
Neatkarīgās teātra trupas "Kvadrifrons" aktieris Jānis Kronis atbild: "Tas ir izaicinošs process tādā ziņā, ka tu nekad īsti līdz galam nevari būt drošs par savu nākotni. Pluss ir tas, ka tu spēj plānot savu laiku un tu esi noteicējs par savu likteni tādā ziņā, bet tajā pašā laikā tev nav nekādas garantijas un drošības spilvena kā stabilitāte. Tas ir kaut kāds mīts, kas ir izveidojies, ka māksliniekam ir jābūt nabagam, lai viņš spētu radīt. Kāpēc mākslinieks, kāpēc aktieris nevarētu būt labi paēdis un labi darīt savu darbu?"
