Janvāris ir pirmā lielā pasaules tenisa turnīra laiks, jo tad ierasti notiek Austrālijas atklātais čempionāts. Šoreiz tas risināsies no 14. līdz 28.janvārim, un startēs arī Latvijas pirmā rakete Aļona Ostapenko. Savukārt no 19.janvāra līdz 2.februārim Dienvidkorejā notiks jaunatnes ziemas olimpiskās spēles, kur ierasti piedalīsies arī Latvijas jaunie atlēti.
Latvijas vīriešu hokeja izlasei no 10. līdz 28.maijam gaidāms starts pasaules hokeja čempionātā Čehijā. Apakšgrupas spēles latvieši aizvadīs Ostravā, bet izšķirošās cīņas par medaļām gaidāmas Prāgā. Pēc šogad izcīnītās bronzas līdzjutēju gaidas noteikti būs ļoti augstas.
Viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem notikumiem pasaules sportā 2024.gadā noteikti būs Eiropas čempionāta finālturnīrs futbolā no 14. jūnija līdz 14.jūlijam. Šoreiz 24 spēcīgākās Eiropas izlases spēlēs 10 Vācijas stadionos. Uz iekļūšanu šajā forumā joprojām pretendē arī kaimiņi igauņi.
Ap Jāņu laiku tradicionāli čempionus noskaidros gan Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA), gan Nacionālajā hokeja līgā (NHL). Latvieši cer, ka Kristaps Porziņģis kopā ar Bostonas "Celtics" spēlēs NBA finālā, bet NHL pagaidām nav pamata lolot cerības, ka otro gadu pēc kārtas kāds latvietis izcīnīs Stenlija kausu.
No 18. līdz 21. jūlijam Latvijā pirmo reizi notiks pasaules rallija čempionāta posms, sacīkstēm risinoties Kurzemes ceļos.
Rallija rīkotāju pārstāvis Raimonds Strokšs paredz, ka Latvijā ieradīsies apmēram 50 tūkstoši rallija fanu, bet neklātienē dažādās platformās to vēros simtiem miljonu motoru sporta cienītāju. Rallijs tāpat kā riteņbraukšana ir pateicīgi sporta veidi, lai skatītāji televīzijā ne tikai sekotu sportistu gaitām, bet redzētu arī sacensības iekļāvušās ainavas un, iespējams, gūtu iedvesmu saviem nākotnes ceļojumiem, uzsvēra Strokšs.
Olimpiskajā gadā no 26.jūlija līdz 10.augustam gaidāmas Parīzes spēles, savukārt no 28.augusta līdz 8.septembrim Francijas galvaspilsētā dalīs paralimpiskās godalgas.
Gan Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK), gan Starptautiskā Paralimpiskā komiteja pērn oficiāli atļāva lielajos forumos startēt arī krieviem un baltkrieviem.
Latvijā olimpiskās un paralimpiskās kustības pārstāvji apzina iespējamos partnerus Eiropā, lai censtos tomēr panākt, ka agresorvalstu sportistus Parīzē neredzēsim.
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Jānis Buks uzsver, ka lēmums doties vai nedoties uz Parīzi būs ļoti izsvērts.
Izvērtējot iespēju piedalīties Parīzes spēlēs, būs ļoti jārespektē Ukrainas viedoklis, bet gala lēmums jāpieņem nacionālajai olimpiskajai komitejai, paturot prātā Olimpisko hartu un noteikumus, kam seko pasaules olimpiskā kustība sacīja Buks. LOK prezidents cer, ka kategoriski noraidošajai nostājai pret agresoru dalību olimpiskajās spēlēs izdosies pulcēt pēc iespējas lielāku valstu skaitu, lai kopīgā balss skanētu skaļāk.
Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis ("Jaunā Vienotība") pastāstīja, ka darbs notiek gan sporta organizāciju, gan augstākās diplomātijas līmenī, lai SOK būtu jārēķinās ar kopīgu un spēcīgu viedokli.
Nedaudz tālāk ir tikusi Latvijas Paralimpiskā komiteja, kas februāra beigās vai marta sākumā Rīgā rīkos Eiropas Paralimpiskās komitejas ārkārtas kongresu, kur varētu tapt kopējs ziņojums Starptautiskajai Paralimpiskajai komitejai - vai nu Parīzē startē vairāk nekā 50 Eiropas valstu paralimpieši, vai krievi un baltkrievi.
Rīga šogad arī uzņems divus olimpiskās kvalifikācijas turnīrus.
Jūlija sākumā vīriešu basketbola izlase cīnīsies par ceļazīmi uz Parīzes spēlēm, bet augusta beigās un septembra sākumā vīru hokeja valstsvienība spēkosies par vietu 2026.gada ziemas spēlēs Itālijā.
