Pirmkārt par varenu veikumu uzslavas ir pelnījis šosejas riteņbrauceējs Toms Skujiņš, kurš grupas braucienā finišēja piektais, lai gan vienīgais distancē pārstāvēja Latviju, un ar kāda komandas biedra palīdzību rēķināties nevarēja. Tuvojoties braucienā izšķirošajiem notikumiem, Skujiņš aktīvi darbojās lielās grupas priekšgalā un pārdesmit kilometru pirms finiša iesaistījās atrāvienā, kas viņam ļāva iesaistīties cīņā par bronzu.
Lai gan finiša sprintā medaļas sadalīja citi, Skujiņš sasniedza Latvijas riteņbraukšanā otro labāko rezultātu olimpisko spēļu vēsturē. Labāk ir veicies tikai Dainim Ozolam, kurš 1992. gadā Barselonā kļuva par bronzas laureātu.
Tikmēr Skujiņš karjerā trešajās olimpiskajās spēlēs apliecināja, ka 33 gadu vecumā rezultātu augšupeja turpinās. Olimpiskajā debijā 2016. gadā Riodežaneiro viņš finišēja sestajā desmitā, bet nākamajās spēlēs Tokijā ieguva 22. vietu.
Piepildījās Toma vēl Rio teiktais, ka kādā no nākamajām olimpiādēm viņš varētu pacīnīties par TOP10 un labu sakritību rezultātā arī par medaļu.
Parīzē mērķa līniju Skujiņš sasniedza ar tādu pašu rezultātu kā bronzas medaļnieks mājinieks Kristofs Laports. Vēsturisku uzvaru guva beļģis Remko Evenpūls, kļūstot par vīriešu konkurencē pirmo riteņbraucēju, kas spējis vienās olimpiskajās spēlēs triumfēt gan braucienā ar atsevišķu startu, gan grupas braucienā.
Vienlaicīgi ar riteņbraucēju finišu Trokadero apkaimē turpat pāri Sēnas upei Eifeļa torņa pakājē risinājās lielisks pludmales volejbola mačs, kurā svarīgu uzvaru izcīnīja Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova.
Latvietes garantēja vietu astotdaļfinālā, kas pats par sevi nebūtu milzu sasniegums komandai, kas ne reizi vien ir apliecinājusi piederību pasaules elitei. Vairāk priecēja kas cits - pēc ne tik veiksmīga olimpiskā turnīra starta Latvijas duets pret spēcīgajām kanādietēm parādīja lielisku spēli, kurā spīdošas epizodes krājās gan Graudiņai, gan Samoilovai.
Uzveiktās Kanādas pludmales volejbolistes Melisa Hjūmena-Paredesa/Brendija Vilkersone iepriekš Latvijas pārim nebija tās parocīgākās pretinieces,
tomēr šoreiz izdevās gan teicams spēles sākums, gan saspringtā otrā seta noslēgumā pretiniecēm netika ļauts panākt lūzumu.
Ne mazāk spraigs būs nākamais pārbaudījums pirmdien pret Vācijas duetu Svenju Milleri/Cinju Tilmani, taču veikums spēlē pret kanādietēm stiprināja līdzjutēju ticību veiksmīgam turpinājumam, un gan jau arī pašām spēlētājām noderēs papildu pārliecība par saviem spēkiem.
Pārliecība par sevi palīdzēja arī vieglatlētam Valteram Kreišam iekļūt 12 finālistu vidū kārtslēkšanā. Olimpiskais debitants Kreišs sasniedza savam pašreizējam līmenim atbilstošu rezultātu, bet atšķirībā no daudziem sāncenšiem spēja to paveikt sezonā galvenajās sacensībās. Iespēja labot personisko rekordu būs pirmdien finālā, kur līdzās Valteram startēs vieglatlētikā patlaban, iespējams, visspilgtākā zvaigzne zviedrs Armands Duplantiss.
Aiz Kreiša un kvalifikācijas svītras palika ne viens vien pieredzējušāks kārtslēcējs ar krietni augstākiem personiskajiem rekordiem,
turpretim 20 gadu vecais latvietis spēja labāk koncentrēties lēcieniem. Kreišs vēl tikai šovasar sasniedza savu pašreizējo personisko rekordu - 5,72 metrus, tomēr pašmāju vieglatlētu aprindās viņš ir ticis pamanīts jau iepriekš. Pērn Kreišs ieguva 4. vietu U-23 Eiropas čempionātā un viņu atzina par Latvijas labāko gada vieglatlētu vīriešu konkurencē. Parīzē Kreišs apliecināja, ka tas nebija tikai tāds acumirklīgs spilgts uzliesmojums.
Sakritība vai nē, bet labus panākumus Parīzē ir guvuši Latvijas sportisti, kas olimpiskās sacensības neuzskata par smagu pārbaudījumu, bet tiecas izbaudīt startus līdzās pasaulē izcilākajiem meistariem un godam apliecina savas prasmes.