Tokijas olimpiskajās spēlēs Plēsnieks izcīnīja bronzu svara kategorijā līdz 109 kilogramiem. No iepriekšējām 14 svara kategorijām Parīzes spēļu programmā ir palikušas 10 – pa piecām ieskaites grupām vīriešiem un sievietēm. Daži kilogrami sportista svarā var nešķist ļoti būtiski, tomēr svarcelšanā pat gramiem ir milzu nozīme.
Plēsnieks pašlaik startē svarā līdz 102 kilogramiem, kas nav visaugstākā svara kategorija. Tomēr maksimālajā svara kategorijā virs 102 kilogramiem ir daudz smagāki konkurenti un iespējas līdzvērtīgi sacensties ar viņiem Artūram būtu ļoti ierobežotas.
"Lai plusos [smagākajā svara kategorijā] ietu, vismaz ir jāuzņem kādi 130 [kg svars], tas ir minimāli. Mūsu lēmums bija labāk līdz 102 [kg palikt]," sarunā Latvijas Radio paskaidroja Plēsnieks.
Artūram labāk patika iepriekšējā svara kategoriju sistēma, tomēr svarcelšanā iepriekš plašās dopinga problēmas dēļ sporta veida pārstāvība olimpiskajās spēlēs tika samazināta.
Svarcelšanā Artūrs ir ieguldījis pusi mūža, un viņu satrauktu, ja tik klasisks sporta veids no olimpiskās programmas pazustu. Pašlaik Plēsnieks gan ir drošs, ka vismaz līdz 2028. gada spēlēm svarcelšana paliks olimpiskajā programmā.
Olimpiskā kvalifikācijas sistēma uz Parīzes spēlēm pamainījusies, un sportistiem obligāts nosacījums ir piedalīšanās noteiktās sacensībās. Plēsnieks paskaidroja, ka galvenais pat ir iekļaušana starta protokolā, ne obligāti startēšana, bet pretējā gadījumā var būt sarežģījumi tikšanai uz olimpiskajām spēlēm.
Plēsnieks apzinās – katrās sacensībās jāceļ vismaz nedaudz vairāk un rezultāti jāuzlabo. Septembrī Artūrs pasaules čempionātā ieguva 12. vietu, divu disciplīnu summā paceļot 381 kilogramu, bet aprīlī Eiropas čempionātā ar 374 kilogramiem viņš bija ceturtais. Pirms pasaules čempionāta Plēsnieks pusotru mēnesi gatavojās treniņnometnē un pašlaik uzskata, ka, iespējams, sevi līdz startam psiholoģiski pazaudēja, ieslīgstot rutīnā.
"Beigu beigās it kā uzlaboju rezultātu, bet nebija tik pārliecinošs sniegums, ko varēja gaidīt nometnes sākumā," atzina Plēsnieks.
Eiropas čempionātā Artūrs arī nesasniedza gaidīto rezultātu, taču pāreja uz jaunu svara kategoriju nav tik vienkārša, un adaptēties ir sarežģīti.
Optimāls Artūra svars ir apmēram 104 kilogrami, bet jāstartē svarā līdz 102 kilogramiem, un šķietami nelielā starpība ir ļoti būtiska.
"Tad [sacensībās] sajūtas ir pavisam savādākas nekā tad, kad sver 104 [kg]," paskaidroja Plēsnieks. "Neteikšu, ka koordinācijas zudums vai vēl kaut kas, bet sajūtas ir savādākas. Nāk tā kā reibonis brīžiem. Tā jau sportistiem ir visu laiku – vienkārši jāatrod savs vidusceļš, lai nepārsniegtu vairāk kā 105 [kg] nometņu posmā, jo savādāk pēc tam ir grūti atpakaļ tuvāk līdz 102 [kg] tikt. Arī sajūtās atšķirība ir ļoti jūtama."
Plēsnieks trenējas divreiz dienā un pošas uz mēnesi ilgu treniņnometni Igaunijā, no kurienes 7. decembrī dosies "Grand Prix" sacensībām Katarā, kas arī iekļautas olimpiskajā kvalifikācijā. Cīņā par tikšanu uz Parīzi vēl būs svarīgs Eiropas čempionāts 2024. gada februārī un Pasaules kausa izcīņa aprīlī.
Parīzes olimpiskajās spēlēs Plēsnieks nevēlas Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību pat neitrālā statusā, bet piebilda, ka nevar ietekmēt amatpersonu lēmumu.
Ja Artūrs izlaistu kaut vienas olimpiskās kvalifikācijas ieskaites sacensības, kur startētu kāds agresorvalsts pārstāvis, tad ceļš uz Parīzi neatkarīgi no sasniegtajiem rezultātiem viņam būtu slēgts.
Pošoties uz sacensībām Katarā, Plēsnieks šaubās, vai tur satiks Rebeku Salsabilu Ibrahimu, kura pirms apprecēšanās bija zināma kā Rebeka Koha un svarcelšanā ar panākumiem pārstāvēja Latviju. Gada sākumā Ibrahima pēc ilgākas pauzes atgriezās sacensību apritē un uzvarēja Kataras kausa izcīņā, tomēr pašlaik viņa profesionāli nesporto, jo, pēc Plēsnieka teiktā, viņai daudz laika prasa bērna audzināšana.
Plēsnieku satrauc svarcelšanas sarukšana Latvijā reģionos, un par risinājumu sporta veidā viņš uzskata sadarbību ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju (LSPA), kas sagatavotu nepieciešamos apmācības speciālistus. Artūrs neslēpj, ka lielāka interese par viņu bija pēc olimpiskās medaļas izcīnīšanas, un sportists nejūt aicinājumu aktīvi darboties sociālajos medijos, ko vēlētos potenciālie sadarbības partneri.
