(papildināts ar jaunāko informāciju par BMX frīstailistu Ernestu Zēboldu)
Pludmales volejbolā olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā Jūrmalā Latvijas vīrieši līdz pēdējai olimpiskajai ceļazīmei neaizsniedzās un Parīzē nespēlēs. Sievietēm pludmales volejbolistes Anastasija Samoilova un Tīna Graudiņa ir divas no 17 Latvijas sportistiem, kas oficiāli jau kvalificējušies Parīzes olimpiskajām spēlēm.
Tokijas olimpisko spēļu pusfinālistes Graudiņa un Samoilova ceļazīmi uz Parīzi nodrošināja ļoti pārliecinoši, kvalifikācijas rangā sasniedzot astoto pozīciju. Dueta stabilitāti apliecina jūnijā izcīnītā bronza pasaules tūrē elites līmeņa turnīrā Ostravā, kur Latvijas dāmas divas reizes uzvarēja pasaulē pirmo pāri brazīlietes Anu Patrisiju/Dudu.
Samoilova jau jūsmo par Parīzē gaidāmo startu, kas ļaus spēlēt vēsturiskā pilsētvidē Eifeļa torņa pakājē.
"Man liekas, tas ir katra pludmales volejbolista sapnis spēlēt pie Eifeļa torņa. Jau iedomājos sevi, ka tur atbraukšu, centrālajā kortā salikšu tur bildes un video. Man liekas, pludmales volejbols Parīzē būs lielākais šovs, jo tribīnes ir uz kādiem 10 000 skatītājiem un pašā Parīzes centrā. Tik skaists sporta veids – es ceru, ka pēc Parīzes pludmales volejbols [popularitātē] vienkārši uzsprāgs."
Gatavojoties Parīzes spēlēm, duets ieguldījis pamatīgu darbu treniņos gan spēles elementu uzlabošanā, gan fiziskajā un psiholoģiskajā sagatavotībā. Augstā līmenī visas komandas ir spēkos vienlīdz spēcīgas, un svarīgākais ir tas, kas notiek sportista galvā, uzsvēra Samoilova. Ja pagājušajā gadā pārim pietrūka stabilitātes, tad olimpiskajā sezonā tam tika pievērsta īpaša uzmanība.
Ļoti augstu Sieviešu Tenisa asociācijas (WTA) rangā ir pasaules 13. rakete Aļona Ostapenko, arī garantējot vietu olimpiskajā turnīrā, un viņa kārtējo reizi atgriezīsies sev ļoti veiksmīgajā "Roland Garros" stadionā, kur 2017. gadā uzvarēja Francijas atklātajā čempionātā.
Tiesības spēlēt Parīzē ir nodrošinājuši Tokijas olimpiskie čempioni Latvijas 3x3 basketbolisti.
Ceļazīmes izcīnīšanā piedalījās divi olimpiskie čempioni Nauris Miezis un Agnis Čavars, kā arī nesenie jaunpienācēji Francis Lācis un Zigmārs Raimo. Izlases trenera Raimonda Feldmaņa rīcībā ir 12 vīri, bet viņam jūnija beigās vai jūlija sākumā jāizvēlas olimpiskais četrinieks.
"Komandā vīzija visiem ir vienāda, un mēs apmēram zinām, uz ko mēs ejam un kā mēs iesim," teica Feldmanis. "Treniņu process notiek, Nauris [Miezis arī] piedalās, viņš olimpiskajā kvalifikācijā sevi parādīja ļoti labi. Viņš aktīvi trenējas, mums ir vienots mērķis visai komandai."
Parīzē redzēsim vismaz piecus Latvijas riteņbraucējus.
Debiju piedzīvos šosejas riteņbraucēja Anastasija Karbonāri, savukārt Toms Skujiņš, visticamāk, piedalīsies karjerā trešajās olimpiskajās spēlēs, jo iekšējā atlases rangā carnikavietis pamatīgi atrāvies no Krista Neilanda un Emīla Liepiņa. Pēdējā brīdī Latvija tika pie iespējas deleģēt pa vienam braucējam vīru un dāmu konkurencē BMX sacensībās. Toties pirmo reizi Latvijai būs olimpietis kalnu riteņbraukšanā (MTB) – Mārtiņš Blūms stabili kvalificējās startam olimpiskajā krosā.
Mārtiņa Blūma treneris Jānis Mūsiņš savu aizbilstamo slavē ne tikai kā inteliģentu sportistu, kas riteņbraukšanā ļoti palīdz, bet arī kā ļoti labu pavāru un ēdienu pazinēju. Parīzes spēļu MTB trasē ir daudz mākslīgu šķēršļu, un Blūmam tā drīzāk ir parocīga. Mārtiņa fiziskā kondīcija liecina, ka pamatota ir gatavošanās augstvērtīga rezultāta sasniegšanai olimpiskajās spēlēs.
"Tas ir liels sasniegums, mums ir ārkārtīgi daudz dažādu sarežģījumu bijis. Tagad beidzot pagājušais gads bija tāds, ka nebija tādu problēmu, kas atturētu [Blūmu] no augstvērtīga rezultāta," paskaidroja Mūsiņš.
Pirmo reizi kopš 2000. gada Latvijas olimpiskajā delegācijā būs divi šāvēji.
Agati Rašmani gaida otrās olimpiskās spēles, bet debiju 29 gadu vecumā piedzīvos Lauris Strautmanis – sportists, kurš iepriekš jau bija tuvu karjeras noslēgšanai. Strautmanim 2017. gadā bija sarežģīts pārejas posms no junioriem uz pieaugušajiem, arī finansējuma līkne slīdēja uz leju, un uz Eiropas čempionātu viņš aizbrauca kā uz pēdējām sacensībām. Izcīnītā bronzas medaļa ļāva turpināt startēt ar drošu finansējumu.
Strautmanis vērtē, ka uz Rio spēlēm 2016. gadā viņš netika aizkulišu nianšu dēļ un pavisam maz pietrūka līdz ceļazīmei uz Tokijas spēlēm, bet šogad divi labi starti Pasaules kausa sacensībās beidzot pavēra ceļu uz Parīzi.
"Ar trešo reizi, kā saka, trīs lietas labas lietas – ar trešo sanāca," sacīja Strautmanis. "Šaušana ir vienkārši asinīs – pulvera smarža un viss pārējais... Tas ir jāmīl, paņem pistoli, pielādē, izšauj, viss atsitiens, šāviens, centies maksimāli labi trāpīt. Tas viss kaut kā veido to adrenalīnu un padara šo dzīvesveidu pastāvīgi mīlamu."
Daudz mierīgākā manierē otrajām olimpiskajām spēlēm kvalificējās konkūra jātnieks Kristaps Neretnieks. Līdzīgs stāsts arī kafijas cienītājam svarcēlājam Ritvaram Suharevam, kurš kļuvis par Latvijas smagatlētikas vienīgo cerību.
Olimpisko kvalifikāciju sestdien, 22. jūnijā, Budapeštā noslēdza BMX frīstailists Ernests Zēbolds, divu posmu summā iegūstot 13. vietu. Pēc kvalifikācijas nosacījumiem, ar to nepietika ceļazīmei uz Parīzi, toties Latvijai labvēlīgs bija citu dalībnieku vietu sadalījums. Kvalifikācijā uzvarēja francūzis Antonijs Žanžans, līdz ar to atbrīvojot vakanci, kas bija rezervēta mājiniekiem neatkarīgi no rezultātiem atlasē. Neoficiāla informācija liecina, ka brīvo vietu varētu ieņemt Latvijas BMX frīstailists pēc 2023. gada pasaules čempionātā sasniegtajiem rezultātiem.
Savukārt pēc Līgo svētkiem Latvijai piešķirs pa vienai kvotai peldēšanā vīriešiem un sievietēm.
Līdz jūnija beigām turpinās kvalifikācija vieglatlētikā.
Izpildīts kvalifikācijas normatīvs ir tikai šķēpmetējai Līnai Mūzei-Sirmajai, bet vieglatlētiem vēl viena iespēja tikt uz olimpiskajām spēlēm ir pēc vietas rangā. Prieks, ka lielākā daļa mūsu vieglatlētu Eiropas čempionātā ja ne uzlaboja pozīcijas rangā, tad vismaz noturējās jau iepriekš sasniegtajā līmenī. Jūnija izskaņā vēl risināsies Latvijas čempionāts vieglatlētikā, kur varēs izcīnīt daudz ranga punktu, kas noteikti palīdzēs cīņā par vietu olimpiskajās spēlēs.
Pēc optimistiskām aplēsēm, Parīzes olimpiskajās spēlēs varētu startēt pat 10 Latvijas vieglatlētu. Tas būtu uzlabojums, salīdzinot ar Tokijas spēlēm pirms trim gadiem, kad piedalījās tikai septiņi vieglatlēti.
Mūze-Sirmā par došanos uz Parīzi var nesatraukties, vien līdz tam jāsadziedē sāpošais elkonis. Praktiski tikpat droša var būt vēl viena šķēpmetēja Anete Sietiņa, jo rangā viņa ir pirmajā desmitniekā. Vīriešiem šķēpraiži Parīzes normatīvu izpildīt pagaidām nespēj – par savu ceļazīmi pietiekami drošs var būt Gatis Čakšs, rangā ieņemot 24. vietu, bet lielākais ieguvējs ar Eiropas čempionātā sasniegto rezultātu ir Patriks Gailums, kurš iepriekš bija ārpus kārotā 32 sportistu skaita, bet nu pacēlies uz 26. vietu.
Gailums uzsvēra, ka veikums Eiropas čempionātā ļauj būt cīņā par kvalificēšanos olimpiādei, un tas sportistam ir ļoti svarīgi. Arī Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs nešaubās, ka
ar diviem metieniem virs 82 metriem augsta līmeņa sacensībās Gailumam noteikti pietiks olimpiskajai ceļazīmei.
"Droši vien, ka zaudētājs ir Rolands Štrobinders, jo viņš bija tajā [šķēpmetēju] rangā [labāko 32 skaitā], bet šobrīd [Eiropas čempionātā] palika bez rezultāta. Viņam noteikti vēl ir jāstartē, lai tiktu uz olimpiskajām spēlēm," teica Miļkevičs.
Ar stabiliem rezultātiem rangā 32 potenciālo olimpiešu vidū ir kārtslēcējs Valters Kreišs. Vēl mazliet stabilāk var justies 19 gadus vecā skrējēja Agate Caune, tiesa, abiem noderētu vēl viens augstvērtīgs starts.
"Man kā jaunai sportistei ir daudz būt tur [olimpiskajās spēlēs], izjust to pieredzi, būt kopā ar Latvijas izlasi," teica Caune, gatavojoties startam 5000 metru distancē. "Esmu runājusi ar Tīnu Graudiņu un Anastasiju Samoilovu. Viņas stāsta par kopības sajūtu, ka mēs dzīvojam visi kopā... Tas tādas skudriņas uzdzen, jo es tādā vietā neesmu bijusi."
Ļoti tuvu nepieciešamajai vietai pasaules rangā ir divas ASV universitāšu studentes – Rūta Kate Lasmane trīssoļlēkšanā un Kristīne Blaževiča daudzcīņā.
Arī Gunta Vaičule 200 metru un 400 metru skriešanā ir rangā sasniedzamā attālumā, lai kvalificētos olimpiskajam startam, un tieši Latvijas čempiones tituls ar labu rezultātu var dot tik ļoti vajadzīgos punktus ceļazīmei uz Parīzi.
"Viņas speciāli brauks no Amerikas, lai startētu Latvijas čempionātā," studentu apņēmību cīnīties par tikšanu uz olimpiskajām spēlēm uzteica LVS ģenerālsekretārs Miļkevičs. "Latvijas Vieglatlētikas savienībai ir ļoti liels prieks, ka Pasaules vieglatlētikas asociācija ir novērtējusi nacionālos čempionātus ļoti augstā vērtē."
Personiskais rekords arī sprinterim Oskaram Gravam vēl varētu ļaut ielēkt pēdējā vagonā ceļā uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.
Latvijas čempionāts vieglatlētikā ar tik augstajām likmēm Valmierā risināsies 29. un 30. jūnijā.
