ĪSUMĀ:
- Nevēlēšanos atklāt izmaksu pozīcijas basketbolā pamato ar vēl gaidāmajiem iepirkumiem.
- Turnīra dalībniekiem nepieciešama augsta standarta viesnīca ar dažādiem papildu pakalpojumiem.
- Dažādu nosacījumu dēļ izmaksas viena cilvēka ēdināšanai dienā var pārsniegt 100 eiro.
- Hokejā olimpisko atlases turnīru plāno sarīkot daudz lētāk, arī valsts atbalsts hokejistiem krietni pieticīgāks.
- Lielu sporta pasākumu finansēšanas kārtību mainīs, bet pašlaik valsts finanses rod no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
- Basketbolā iepriekš sludināto ārzemju tūristu skaitu uz spēlēm Rīgā atzīst par nesasniedzamu.
Olimpiskā kvalifikācijas turnīra rīkošanas tiesības Latvijas Basketbola savienība saņēma novembra beigās, tomēr starptautiskā basketbola jumtorganizācija FIBA neatklāj, cik liela patiesībā bijusi cīņa par iespēju rīkot kādu no četriem kvalifikācijas turnīriem. Sacensību sarīkošanai atvēlēts dāsns valsts līdzfinansējums – gandrīz 4,8 miljoni eiro. Par turnīra licenci jāmaksā 2,7 miljoni eiro, bet nedaudz vairāk kā 2 miljoni eiro atvēlēti organizatoriskajiem izdevumiem.
Basketbola kvalifikācijas turnīra direktors Kristaps Janičenoks sarunā ar Latvijas Radio nevēlējās atklāt, precīzi cik jātērē dažādās izmaksu pozīcijās, to pamatojot ar faktu, ka šajās dienās sāksies iepirkumi turnīra norisei nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanai.
"Mums ir piešķirta nauda. Mēs vēl neesam parakstījuši līgumu, bet tas viss ir procesā," teica Janičenoks. "Strādājam pie publiskajiem iepirkumiem, un tās galvenās pozīcijas ir viesnīca, tad ir pārējās izmaksu pozīcijas. Jebkurā gadījumā šobrīd nevaru saukt summas, jo iepirkums nav izsludināts, un, lai būtu godīga konkurence, tad pagaidīsim vēl kādu nedēļu. Tad tas būs publiski pieejams."
Janičenoks iezīmēja, ka
FIBA ir ļoti plašs prasību saraksts, kas specifiski definē visdažādākās vajadzības, sākot no dalībnieku ēdināšanas, beidzot ar dzīvošanas apstākļiem viesnīcā, dažādu tehnisko nodrošinājumu spēļu arēnā un citām niansēm.
"Uz olimpisko kvalifikāciju mums vajag četru zvaigžņu viesnīcu. Minimums četru zvaigžņu, bet ar konkrētām prasībām – numuriņam jābūt tik lielam, tas nevar būt mazāks par tādu kvadratūru. Tādām konferenču telpām vajag "players experience lounge" [spēlētāju atpūtas telpas] – mūsdienu basketbolisti atpūšas kopā, to nevar salīdzināt ar mani un laiku, kad biju dažādos čempionātos," sacīja Janičenoks. "Spēlē biljardu vai dzer kafiju, sarunājas, iet aukstajās vannās vai sēž limfu drenāžas zābakos. Tam visam ir jābūt tādai kopīgai atpūtas telpai. Kad [Pasaules kausa finālturnīrā] Manilā iegāju atpūtas telpā, es pat nevaru iedomāties, kur mēs Latvijā to varētu nodrošināt. Ieejot booking.com un apskatoties, cik maksā viesnīca, ir jāzina, ka viesnīcai jābūt ekskluzīvai – jārezervē visa viesnīca, tur nevar būt citi tūristi. Ir daudz detaļu, un tas nav tik vienkārši, kā izskatās no malas."
Sportistu ēdināšanu kā ļoti specifisku un dārgu procesu iezīmēja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs. Viņš paskaidroja, ka izmaksas viena cilvēka ēdināšanai dienā var sasniegt 100 eiro vai pat nedaudz vairāk, un jārēķinās arī ar viesu iespējamām individuālajām alerģijām.
"Dzīvošana, izmitināšana, tas ir viens. Ēdināšana sportistiem pie tik lielas slodzes ir ļoti stingri atrunāta – kāda veida ēdieni, kurās ēdienreizēs, cik daudz kalorijām un cik lielām porcijām ir jābūt," paskaidroja Pļāvējs. "Attiecīgi ne katrai viesnīcai ir bijusi pieredze šādu viesu uzņemšanā. Šīs prasības diezgan krietni sadārdzina pašu ēdināšanu."
Arēnu noma, kā arī ēdināšana un izmitināšana ir lielākās izmaksu pozīcijas, rīkojot sacensības. Latvijai kā turnīra saimniecei jānodrošina komandu, apkalpojošā personāla un oficiālo personu uzņemšana.
Hokejisti sava olimpiskā kvalifikācijas turnīra rīkošanai gan nav saņēmuši tik lielu valsts labvēlību – Pļāvējs lēš, ka turnīra izmaksas varētu būt ap 600 000 eiro, bet no valsts piešķirti 250 000 eiro. Piemēram, "Arēnas Rīga" noma turnīram un apsardze izmaksās nepilnus 200 000 eiro, pastāstīja Pļāvējs. Federācija vēl veic pārrunas ar Rīgas domi par iespējamu atbalstu.
Abi turnīri ir visnotaļ salīdzināmi pēc dalībnieku skaita un ilguma, taču katram no tiem ir savas pārraugošās federācijas prasības, kas attiecīgi ietekmē izmaksas.
Abas federācijas finansējumu turnīru rīkošanai saņēma no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Praksi šādi finansēt lielāka mēroga sporta pasākumus Latvijā jau kādu laiku kritizē, bet sporta nozari pārraugošā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Finanšu ministriju ir izstrādājusi kritērijus tā sauktajiem dižpasākumiem. Tā dēvē lielu, starptautisku pasākumu, kas ilgst vismaz divas dienas, kā arī piesaista vismaz 10 000 ārvalstu apmeklētāju un dalībnieku naktis, izmantojot naktsmītnes un citus pakalpojumus.
IZM Sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājs Juris Zīvarts norādīja, ka visas izmaksas tiks izvērtētas pēc sacensību noslēguma, bet vienlaikus turpinās darbs, lai mainītu lielu sporta pasākumu finansēšanas kārtību.
Valsts finansējuma piešķiršanā šādiem pasākumiem viens no argumentiem ir plānotais ārzemju tūristu skaits, kas ieradīsies Latvijā. Vēl pirms basketbola kvalifikācijas turnīru izlozes
Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss pauda cerības par 8–10 tūkstošiem līdzjutēju, aprēķinu balstot nevis iepriekšējo olimpiskās kvalifikācijas turnīru, bet gan Eiropas čempionātu pieredzē.
Iepriekšējie pilnvērtīgie kvalifikācijas turnīri basketbolā bez pandēmijas ierobežojumiem notika 2016. gadā, Latvijai toreiz spēlējot Serbijā. Mājinieku spēles, protams, bija izpārdotas 15 000 skatītāju, bet no pārējām visapmeklētākā bija Latvijas–Puertoriko spēle ar 2700 skatītājiem. Līdzīga aina togad pavērās arī Itālijā. Šie provizoriskie skaitļi tiek izmantoti, aprēķinot ekonomisko ieguvumu valstij.
Rīgā viesosies Gruzijas, Melnkalnes, Brazīlijas, Kamerūnas, kā arī Filipīnu izlase, un Janičenoks neslēpj, ka
savākt Ciprusa prognozēto ārzemju viesu skaitu uz basketbola turnīru, visticamāk, neizdosies.
"Es domāju, ka būs ļoti grūti un gandrīz neiespējami savākt tos 10 tūkstošus sporta tūristu no ārvalstīm," atzina Janičenoks. "Kaspars [Cipruss] to pirms tam nevarēja zināt un, ja mēs skatījāmies uz tām komandām, tad, ja ielozētu to, to un to, tad būtu tie 8–16 tūkstoši. Bet mums ielozēja to, ko ielozēja."
Tomēr Janičenoks sola, ka valsts ieguldītos līdzekļus basketbola kvalifikācijas turnīra rīkotāji spēs atpelnīt.
Gan basketbola, gan hokeja izlasei sportiski ir ļoti pamatotas cerības iekļūt olimpiskajā turnīrā. Hokejisti 21. gadsimtā izlaiduši tikai 2018. gada olimpiskās spēles, savukārt basketbolistiem tik laba iespēja sasniegt kāroto mērķi radusies pirmoreiz kopš 1992. gada.