ĪSUMĀ
- 3x3 basketbola komanda
- Pludmales volejbols
- Šaušana
- Peldēšana
- Jāšanas sports
- Modernā pieccīņa
- Svarcelšana
- Teniss
- Vieglatlētika
- Riteņbraukšana
- Ar pilnu Latvijas delegācijas sportistu sastāvu, sacensību un tiešraižu kalendāru var iepazīties LSM.lv olimpiskajā sadaļā.
3x3 basketbola komanda
Nauris Miezis, Kārlis Pauls Lasmanis, Francis Gustavs Lācis, Zigmārs Raimo
2021. gadā Latvijas komandu uz olimpiskajām spēlēm pavadījām ar runām par latviešu augstajām pozīcijām pasaules rangā. Nauris Miezis un Kārlis Pauls Lasmanis regulāri apgrozījās pasaules 3x3 basketbolistu ranga labāko trijniekā, bet Agnis Čavars un Edgars Krūmiņš regulāri atradās labāko desmitniekā vai ap to.
Tas bija pirms trīs gadiem. Šobrīd Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) 3x3 basketbola rangā visaugstāk novērtētais latvietis ir Miezis, ieņemot tikai 40. pozīciju. Tomēr FIBA 3x3 basketbola rangs, kā iepriekš plašāk aprakstīts, nav objektīvs spēlētāja individuālo spēju atspoguļojums. Latvijas komanda visai pārliecinoši nopelnīja olimpisko ceļazīmi, bet pērn Pasaules kausā izcīnīja bronzas godalgu. Toreiz Zigmāra Raimo vietā komandai palīdzēja Agnis Čavars.
Latvija šoreiz uz olimpiādi nedosies favorītu statusā, bet godalga astoņu komandu konkurencē ir pietiekoši racionāls mērķis.
Pirmā spēle Latvijas komandai būs 30. jūlijā pret Lietuvu.
Pludmales volejbols
Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova
Šoreiz Latvija olimpisko spēļu pludmales volejbola turnīrā būs pārstāvēta tikai dāmu konkurencē. Graudiņa/Samoilova olimpiskajām spēlēm kvalificējās bez problēmām, pasaules labāko pludmales volejbola sieviešu duetu rangā ieņemot 9. pozīciju (uz olimpiādi tika mājinieces, pērnā gada pasaules čempionāta uzvarētājas un rangā nākamie 17 dueti, kā arī piecu kontinentālo turnīru uzvarētājas).
Latvijas sportistes turnīra grupas kārtā tiksies ar Kanādas duetu Melisu Hjūmenu-Paredesu/Brendiju Vilkersoni, Šveices pāri Esmē Bebneri/Zoe Veržē-Deprē un Paragvajas pāri Hjulianu Poleti/Mišelu Valjenti. Latvijas duets rangā atrodas aiz Kanādas dueta (5. vieta), bet apsteidz šveicietes (13.) un Paragvajas pāri (44.).
Izlozi uzskata par gana veiksmīgu, lai Latvijas pāris droši spertu nākamo soli un iekļūtu izslēgšanas spēlēs, kur, pašu sportistu vērtējumā, apmēram 10 pāriem ir vienlīdz labas izredzes cīnīties par medaļām. 2021. gada olimpiādē Latvijas duetam izdevās sasniegt pārsteidzoši augsto 4. vietu, un arī šogad sportistes saprot, ka augstvērtīgs rezultāts ir gana reāls.
Graudiņa/Samoilova jūlijā sasniedza 3. vietu elites turnīrā Šveicē, apliecinot, ka arī olimpiskais pjedestāls Parīzē ir sasniedzams.
Pirmā spēle Graudiņai/Samoilovai būs 29. jūlijā pret Šveices pāri.
Svarcelšana
Ritvars Suharevs
25 gadus vecais Ritvars Suharevs startēs savās otrajās olimpiskajās spēlēs. 2021. gadā viņš kategorijā līdz 73 kilogramiem izcīnīja 6. vietu, par ko bija ļoti vīlies.
Pasaules rangā Suharevs ierindojas dalītā 7. vietā, un sezonā labāko rezultātu viņš sasniedza Pasaules kausa izcīņā Taizemē, summā paceļot 341 kilogramu. Raušanā Suharevs pacēla 157 kilogramus, kas dod piekto labāko rezultātu šosezon. Pievīla grūšanas disciplīna, kur Latvijas svarcēlāja iespētie 184 kilogrami bija tuvāk labāko desmita beigām.
Suharevs ir cieši blakus pasaules svarcelšanas elitei.
Ja padodas veiksmīga diena tieši grūšanā, 2023. gada Eiropas čempions var iesaistīties cīņā par godalgām.
Starts Ritvaram Suharevam paredzēts 8. augustā.
Teniss
Aļona Ostapenko
Latvijas vadošajai tenisistei būs jau trešās olimpiskās spēles. Par 27 gadus vecās Ostapenko kvalificēšanos lielajam sporta forumam faktiski nebija šaubu, jo viņa jau trīs gadus ir stabila pasaules TOP20 tenisiste, bet uz olimpiskajām spēlēm automātiski tiek 56 sportisti pēc vietas Sieviešu tenisa asociācijas (WTA) un Tenisa profesionāļu asociācijas (ATP) rangā.
Ostapenko Parīzē ieradīsies pēc gana veiksmīga Vimbldonas "Grand Slam" turnīra, kur tika sasniegts ceturtdaļfināls. Ostapenko WTA rangā ieņem augsto 11. pozīciju – tas ir otrais augstākais rādītājs visā Latvijas delegācijā. Tikai pludmales volejbolistes Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova sava sporta veida rangā atrodas augstāk. Tomēr Ostapenko nevar lepoties ar labiem rezultātiem iepriekšējās divās olimpiādēs, jo gan 2021., gan 2016. gadā vienspēļu turnīrā zaudēja jau pirmajā kārtā.
Vismaz pirmajā kārtā Ostapenko pretim stāsies nomināli vājāka pretiniece, bet teniss mēdz būt neparedzams.
Ostapenko būs iespēja sevi apliecināt kā augstākās klases tenisisti arī uz olimpiskās skatuves, jo līdz šim to vēl nav izdevies paveikt.
Ostapenko pirmās kārtas pretiniece būs WTA ranga 84. rakete no Kolumbijas Kamila Osario. Spēle paredzēta 27. jūlijā plkst. 13 pēc Latvijas laika. Tā norisināsies "Simonne-Mathieu" kortā, kura tribīņu ietilpība sasniedz piecus tūkstošus sēdvietu.
Vieglatlētika
Līna Mūze-Sirmā – šķēpmešana
Mūze-Sirmā olimpisko ceļazīmi nopelnīja jau pērn, kad 64 metru atzīmi izdevās pārsniegt Latvijas čempionātā ar rezultātu 64,78 metri. 32 gadus vecā vieglatlēte ir viena no tikai astoņām šķēpmetējām, kam olimpisko ceļazīmi izdevies nopelnīt ar normatīva izpildīšanu. Tiesa, savainojumu ietekmētajā 2024. gada sezonā Mūzes-Sirmās labākais rezultāts ir visai tālu no 64 metriem – 20. jūlijā Dimanta līgā, atgriežoties sacensībās pēc ilgas pauzes, viņa šķēpu raidīja 60,33 metrus, kas šosezon ir tikai 39. labākais rādītājs pasaulē.
Svarīgākais, ka Mūzei-Sirmajai pirms olimpiskā starta ir izdevies sadziedēt elkoni, lai Parīzē varētu startēt bez sāpēm. Par pirmo uzdevumu Mūze-Sirmā uzskata kvalifikācijas pārvarēšanu, kam, pēc viņas aplēsēm, vajadzēs šķēpu mest vismaz 62 metrus. Sezonas rekords pieder kolumbietei Florai Denisai Ruisai-Huartado – 66,70 metri.
Anete Sietiņa – šķēpmešana
Sietiņa atšķirībā no Mūzes-Sirmās olimpisko normatīvu nesasniedza. Tiesa, viņa pasaules rangā ieņem 5. vietu, kas ir augstākā pozīcija starp šķēpmetējām, kurām neizdevās izpildīt 64 metru normatīvu.
28 gadus vecās Sietiņas šosezon labākais rezultāts ir 63,28 metri. Uz Parīzi Sietiņa dosies pēc izcīnītās 3. vietas Dimanta līgas posmā, kur labākajā mēģinājumā sasniedza 59,58 metru atzīmi.
Kā 2008. gadā pierādīja Pekinas olimpisko spēļu sudraba medaļnieks Ainārs Kovals, šķēpmešanas finālā pietiek ar vienu labu metienu.
Sietiņu tāpat kā Mūzi-Sirmo nevarētu pieskaitīt drošām medaļu kandidātēm, tomēr abas ir pretendentu lokā kā pasaules šķēpmešanas elitei piederīgas sportistes.
Šķēpmetējas kvalifikācijā startēs 7. augustā.
Patriks Gailums un Gatis Čakšs – šķēpmešana
Gan Gailums, gan Čakšs ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm nopelnīja ar gana augstu vietu Pasaules Vieglatlētikas federācijas rangā. Tiesa, abi šķēpmetēji bija tuvu robežai, kas nodalīja olimpiešus no mājās paliekošajiem pretendentiem.
Čakšam rangā bija trešais pieticīgākais punktu krājums starp ceļazīmi nopelnījušajiem 32 šķēpmetējiem, ierindojoties uzreiz aiz Gailuma.
Sezonas līderis ar 90,20 metriem ir vācietis Makss Denings. Čakša labākais raidījums šosezon sasniedzis 82,11 metrus, bet Gailuma labākais rezultāts ir 28 centimetrus tālāks.
Rangā ieņemtās vietas liecina, ka primārais uzdevums Latvijas šķēpmetējiem būs iekļūšana finālā.
Šķēpmetēji kvalifikācijā startēs 6. augustā.
Agate Caune – 5000 metru skriešana
Jaunajai skrējējai olimpisko spēļu laikā apritēs vien 20 gadi. Caune pēc veiksmīgā 2023. gada cīnījusies ar savainojumiem, bet vietu olimpiskajās spēlēs nopelnīja ar gana augstu pozīciju pasaules rangā, kur kvalifikācijas perioda beigās ieņēma 39. vietu.
Caunei sezonā labākais rezultāts 5000 metru distancē ir 15 minūtes 18,54 sekundes. Turpretim pasaulē sezonas labākais rezultāts pieder etiopietei Cigejai Gebreselamai – 14 minūtes 18,76 sekundes.
Parīzes olimpiskās spēles Caunei būs lieliska pieredze, lai augstākas raudzes rezultātus no viņas pamatoti varētu gaidīt, sākot ar 2028. gada olimpiādi.
Pirmajā kārtā 5000 metru skrējienā Caune startēs 2. augustā.
Gunta Vaičule – 400 metru skriešana
Vaičule olimpiskajā vilcienā pamanījās ielēkt faktiski pašā pēdējā pieturā jeb jūnija beigās Latvijas vieglatlētikas čempionātā ar 400 metru distancē karjerā labāko rādītāju – 50,83 sekundes. Tas bija par 0,42 sekundēm labāks rezultāts nekā 29 gadus vecās skrējējas līdzšinējais rekords.
Jāņa Daliņa stadionā Vaičules sasniegtais rezultāts šosezon ir 48. labākais pasaulē. Sezonas līdere ar 48,57 sekundēm ir jamaikiete Nikiša Praisa.
Olimpiskajā konkurencē Vaičulei jācīnās par iekļūšanu pusfinālā un jaunu personisko rekordu.
Valters Kreišs – kārtslēkšana
Arī Kreišs ir starp sportistiem, kuri ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm nopelnīja ar pozīciju rangā, nevis izpildītu normatīvu. 20 gadus vecais kārtslēcējs sezonas un karjeras labāko rezultātu – 5,72 metri – uzrādīja Latvijas čempionātā. Dalība olimpiskajās spēlēs Kreišam ir paša nopelnīta un iepriekš pat neplānota iespēja, jo ceļazīme uz Parīzi nebija viņa strikti sasniedzamo mērķu plānā.
Kreišs Parīzē būs vienā kompānijā ar absolūto sezonas līderi un pasaules rekordistu Armandu Duplantisu, kurš aprīlī pārvarēja 6,24 metru atzīmi. Tiesa, bez viņa sešu metru atzīmi šosezon sasniegt izdevies tikai amerikānim Kristoferam Nilsenam.
Latvijas vieglatlētikas veterāna Mareka Ārenta trenētajam Kreišam, līdzīgi kā Agatei Caunei, konkurētspējīgākās olimpiādes vēl ir priekšā.
Priekšsacīkstēs Kreišs startēs 3. augustā.
Rūta Kate Lasmane – trīssoļlēkšana
Vēl līdz jūnija beigām 23 gadus vecajai Rūtai Katei Lasmanei sapnis par startu olimpiskajās spēlēs kopā ar brāli 3x3 basketbolistu Kārli Paulu Lasmani bija jāatliek. Viņa rangā atradās divas pozīcijas aiz kvalifikācijas robežas, tomēr jūlija sākumā kļuva zināms, ka veselības likstu dēļ trīs sportistes dalību olimpiskajās spēlēs atsauca. Līdz ar to pie ceļazīmes uz lielo sporta forumu tika arī Lasmane.
Pavasarī ASV studentu čempionātā telpās Lasmane aizlēca 14,47 metrus, ar jaunu personisko rekordu apliecinot potenciālu sasniegt augstu rezultātu. Olimpiskajās spēlēs startēs 32 trīssoļlēcējas, un Lasmani gaida ļoti nopietna konkurence, lai pretendētu tikt 12 finālistu ducī.
Sezonas līdere dominikāniete Tea Lafonda pavasarī pasaules čempionātā telpās aizlēca 15,01 metru.
Lasmanei būs jāparāda viss spēju maksimums, lai olimpiskajā debijā tiktu tālāk par priekšsacīkstēm.
Kvalifikācija trīssoļlēcējām paredzēta 2. augustā.
Riteņbraukšana
Toms Skujiņš – šosejas riteņbraukšana
Skujiņš būs viens no pieredzējušākajiem Latvijas sportistiem Parīzes spēlēs, un 33 gadus vecais riteņbraucējs ir apliecinājis prasmes izmantot iespējas, kas paveras sacīkšu gaitā. Tomēr grupas braucienā būtisks ir aspekts, ka Toms būs vienīgais latvietis, un tas krasi pasliktina izredzes cīņā pret konkurentiem, kas apvienos spēkus savu favorītu labā.
Karjerā augstvērtīgākajā sezonā Skujiņš startēs trešajās olimpiskajās spēlēs un arvien rēķinās ar iespēju izcīnīt vietu TOP10, tomēr ļoti daudz noteiks dažādi blakusapstākļi, kas iepriekš nav izplānojami. Trase carnikavietim ir itin parocīga – bez lieliem kalniem, tomēr tajā ir vairāki būtiski kāpumi, tostarp bruģēti, un lietainā laikā jo īpaši jārēķinās ar negaidītiem pavērsieniem.
Skujiņam – pretēji parunai – būs jāpierāda, ka arī viens var būt karotājs cīņā par augstām vietām.
Grupas brauciens vīriešiem risināsies 3. augustā.
Anastasija Karbonāri – šosejas riteņbraukšana
Itālijā dzimusī Latvijas riteņbraucēja pērn pasaules čempionātā grupas braucienā ieguva 39. vietu, un olimpiskajās spēlēs viņa vēlas sasniegt savu labāko rezultātu. Karbonāri līdzīgi kā Skujiņam jārēķinās, ka lielās riteņbraukšanas valstis trasē strādās savu līderu labā, turklāt 24 gadus vecā sportiste debitēs olimpiskajās spēlēs.
Karbonāri ir apņēmības pilna nepalaist garām savu iespēju, ja radīsies iespēja aizmukt no lielās grupas atrāvienā, lai cīnītos par karjerā labāko rezultātu. Pirmajā brīdī, kad Karbonāri uzzināja par kvalificēšanos olimpiskajām spēlēm, viņa nodomājusi, ka sapnis ir piepildīts, taču tagad sportiste ir daudz kaujinieciskāk noskaņota.
Karbonāri jāpaļaujas uz parocīgu brauciena gaitu un kādu veiksmīgu pavērsienu, lai iepriecinātu ar augstu rezultātu.
Grupas brauciens sievietēm risināsies 4. augustā.
Mārtiņš Blūms – olimpiskais kross kalnu riteņbraukšanā
Pirmo reizi olimpisko spēļu vēsturē Latvija būs pārstāvēta kalnu riteņbraukšanas olimpiskajā krosā, kur Mārtiņš Blūms ir cieši pietuvojies pasaules elitei. Vasaras saulgriežos Pasaules kausa sacensībās Blūms salauza rokas pirkstu, bet mēneša laikā trauma jau ir sadziedēta un neliegs sportistam parādīt labāko sniegumu.
Gatavojoties Parīzes spēlēm, Blūms trenējās Francijas kalnos un startēja Latvijas čempionātā, kur izcīnīja pārliecinošu uzvaru. Līdzšinējie rezultāti Pasaules kausa sacensībās liecina, ka Blūmam varētu būt pa spēkam Parīzē cīnīties par TOP10. Sportists iekļūšanu desmitniekā uzskata par sasniedzamu mērķi, ja viss ies no rokas.
Latvija nav kalnu riteņbraukšanas lielvalsts, tomēr Blūma līdzšinējie rezultāti ļauj cerēt, ka Parīzes spēlēs viņš varētu būt pamanāms konkurentu vidū.
Kalnu riteņbraucēji olimpiskajā krosā medaļas dalīs 29. jūlijā.
Veronika Monika Stūriška un Kristens Krīgers – BMX riteņbraukšana
Stūriška maijā kļuva par U-23 pasaules čempioni un olimpiskajā sezonā absolvēja vidusskolu, bet 18 gadus vecā sportiste apzinās, ka Parīzē konkurence būs jaunā līmenī, kurā sevi būs jāpierāda no jauna.
Savus mērķus olimpiskajās spēlēs viņa nesteidz atklāt un varbūt arī pati vēl nav līdz galam izzinājusi, kā būs startēt kopā ar daudz pieredzējušākām un, iespējams, fiziski jaudīgākām konkurentēm.
27 gadus vecais Krīgers ir pašreizējais Latvijas čempions, tomēr vīriešu konkurencē reiz spožā Latvijas BMX riteņbraukšanas slava pasaulē ir pabalējusi. Olimpisko kvotu Krīgeram nodrošināja rezultāts pērn pasaules čempionātā, kur viņš aizkļuva līdz astotdaļfinālam.
Stūriškai olimpiskās spēles iezīmēs viņas pašreizējo vietu BMX elitē pēc spožiem junioru gadiem. Krīgers neizvirza sev konkrētus mērķus, bet cer uz labiem braucieniem, kas dotu arī rezultātu.
Priekšsacīkstes BMX riteņbraukšanā sāksies 1. augustā.
Ernests Zēbolds – BMX frīstails
Vēl viens Latvijas sportā nebijis notikums ir Ernesta Zēbolda kvalificēšanās olimpiskajam startam BMX frīstailā. Arī Zēbolds vietu olimpiešu vidū nodrošināja pēc 2023. gada pasaules čempionāta rezultātiem, un viņš kļuva par pēdējo no 12 dalībniekiem, kas startēs Parīzē.
Līdzīgi kā tenisā, arī BMX frīstailā ir spēkā valstu kvotas, tādēļ plašākas valstu pārstāvības labad ne visi pasaulē spēcīgākie triku meistari startēs Parīzē. Tādējādi Zēboldam nebūt nav jāpieņem pastarīša loma, tiesa, BMX frīstailisti sacensībās pastāvīgi balansē uz naža asmens, un kļūme kādā atsevišķā trikā var maksāt ļoti dārgi.
Favorīti cīņā par medaļām būs citi, tomēr Zēboldam ir izredzes atstāt aiz sevis ne vienu vien konkurentu.
BMX frīstailisti kvalifikācijā startēs 30. jūlijā.
Šaušana
Agate Rašmane un Lauris Strautmanis
Pērn pasaules čempionātā izcīnītā bronzas godalga Rašmanei pavēra ceļu uz olimpiskajām spēlēm un stiprināja cerības uz panākumiem arī Parīzē, kur viņa startēs divās individuālajās disciplīnās.
Strautmanis pavasarī Eiropas čempionātā nopelnīja sudrabu Pasaules kausa posmā un pērnvasar pasaules čempionātā kļuva par sudraba medaļu neolimpiskā disciplīnā. Strautmanis ceļazīmi uz Parīzi nodrošināja pēc vietas pasaules rangā, un atšķirībā no Rašmanes viņu gaida starts tikai vienā individuālajā disciplīnā.
Līdz ar Strautmaņa kvalificēšanos Latvija ieguva iespēju startēt jaukto komandu sacensībās, kur izredzes uz panākumiem, iespējams, pat būtu vislielākās.
Pirmās priekšsacīkstes šaušanā 10 metros ar gaisa pistoli vīriešiem un sievietēm būs jau 27. jūlijā.
Peldēšana
Ieva Maļuka un Daniils Bobrovs
Latvijas peldētāji olimpiskajās spēlēs iekļūst pēc universālisma kvotas, lai vienā no galvenajiem sporta veidiem būtu plaša valstu pārstāvība. Abiem Latvijas sportistiem būs iespēja startēt tikai vienā distancē – Maļukai 200 metru kompleksajā peldējumā, bet Daniilam Bobrovam 200 metros brasā.
Gan Maļuka, gan Bobrovs savās distancēs ir valsts rekordisti, tomēr viņu labākie rezultāti 2–3 sekundes atpaliek no normatīva, kas rīkotājiem būtu ļāvis iekļaut viņu vārdus pretendentu lokā dalībai Parīzes spēlēs pēc kvalifikācijā iespētā.
Pusfinālu latiņa pasaulē spēcīgāko peldētāju konkurencē ir ļoti augsta – Latvijas sportistiem vispirms jātiecas pēc jauniem personiskajiem rekordiem.
Bobrovam priekšsacīkstes būs 30. jūlijā, Maļukai – 2. augustā.
Daiļlēkšana
Latvija olimpiskajās spēlēs nekad iepriekš nav bijusi pārstāvēta daiļlēkšanā, bet līdzšinējo lietu kārtību mainīja Džeja Delanija Patrika, kura startēs lēcienos no 10 metru torņa. 22 gadus vecā sportiste pastāvīgi dzīvo un trenējas ASV – Patrikas ģimenē latviešu saknes ir no vectēva, kurš uz ASV emigrēja Otrā pasaules kara laikā.
Olimpisko ceļazīmi Patrikai nodrošināja 21. vieta pasaules čempionātā, savukārt jūnijā Eiropas čempionātā viņa iekļuva finālā, kur ieguva 7. vietu
Jauna pieredze daiļlēkšanā gaida gan Latvijas sporta līdzjutējus, gan olimpisko debitanti Patriku, kam augstākās vietas pagaidām nav dienaskārtībā.
Priekšsacīkstēs Patrika startēs 5. augustā.
Jāšanas sports
Kristaps Neretnieks ar "Palladium KJV"
Pirmo olimpisko pieredzi Neretnieks ieguva jau pirms trim gadiem Tokijā, kur šķēršļu pārvarēšanā startēja ar citu zirgu. Debija izdevās veiksmīga, iekļūstot finālā, un līdz ar to paceļot zināmu latiņu Parīzei. Neretniekam pirmais lielais kopīgais pārbaudījums ar jauno un augstu vērtēto zirgu "Palladium KJV" bija pavasarī prestižajā Pasaules kausa finālā, kur duets ieguva 25. vietu.
Jāšanas sports ir milzīga un dārga industrija, kur izcīnīt vietu startam olimpiskajās spēlēs nav tikai sportisks, bet arī būtisks finansiāls izaicinājums. Latvijas dalība olimpiskajās jāšanas sacensībās ir nozīmīgs sasniegums, bet tas nebūt nenozīmē, ka Neretnieks un "Palladium KJV" uz Parīzi ir devušies ar jau padarīta darba sajūtu.
Latvijas duetam jātiecas pēc vietas finālā, kur pavērtos iespēja pakāpties augstāk par Tokijas spēlēs sasniegto 23. vietu.
Kvalifikācija šķēršļu pārvarēšanā risināsies 5. augustā.
Modernā pieccīņa
Pāvels Švecovs
Pēc iegūtas 14. vietas Tokijas olimpiskajās spēlēs Pāvels Švecovs sasniegto rezultātu uzskatīja par labu pamatakmeni, kas balstīs gatavošanās posmu Parīzes spēlēm. Nākamajā olimpiskajā ciklā augstākus rezultātus sasniegt neizdevās, tomēr 43. vieta olimpiskajā rangā nodrošināja iespēju startēt arī Parīzē.
Modernā pieccīņa ir nonākusi vētrainā pārmaiņu posmā, un Parīzē būs pēdējās olimpiskās spēles, kur pieccīņnieki sacentīsies jāšanā. Turklāt sacensības risināsies kompaktā divu stundu formātā, iezīmējot centienus atrast sporta veidam savu nišu televīzijas diktāta laikmetā.
Švecovam jātiecas vismaz atkārtot Tokijas spēlēs sasniegtais, kas 36 dalībnieku konkurencē nebūs viegls uzdevums.
Modernās pieccīņas sportistiem pirmais starts būs paukošanā 8. augustā.
Parīzes olimpiskās spēles ilgs no 26. jūlija līdz 11. augustam.
