Līdzšinējais Skotijas premjerministrs Humza Jusafs pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no SNP līdera un reģionālās valdības vadītāja amatiem, tiklīdz būs izraudzīts viņa pēctecis.
Svinijs ceturtdienas rītā paziņoja, ka kandidēs uz šiem amatiem, bet viņa galvenā konkurente Keita Forbsa neilgi pēc tam pavēstīja, ka atteikusies no cīņas un atbalstīs Sviniju.
60 gadus vecais Svinijs pēdējo reizi vadīja SNP no 2000. līdz 2004. gadam, kad partija atradās opozīcijā. Forbsas izstāšanās no cīņas atstāj Sviniju bez konkurentiem.
Lai gan pretendentiem uz SNP līdera amatu ir laiks līdz pirmdienai, lai paziņotu par savu kandidēšanu, nekādi citi paziņojumi nav gaidāmi.
Svinijs izteicies, ka vēlas "apvienot SNP un apvienot Skotiju neatkarības labā", lai gan aptaujas liecina, ka atbalsts Skotijas neatkarībai nav pieaudzis.
Jusafs kļuva par Skotijas premjerministru pirms 13 mēnešiem, nomainot šajā amatā Nikolu Stērdženu. Viņš vadīja mazākuma valdību kopš pagājušās ceturtdienas, kad sarāva koalīcijas vienošanos ar zaļajiem pēc tam, kad Skotijas valdība atteicās no ambiciozajiem klimata politikas plāniem, radot spriedzi abu partiju attiecībās.
Stērdžena par savu atkāpšanos no premjera un SNP līdera amata negaidīti paziņoja 2023. gada februārī pēc tam, kad izcēlās skandāls saistībā ar valdības nostāju transseksuāļu tiesību jautājumos. Viņa Skotiju vadīja astoņus gadus.
Pēc Stērdženas atkāpšanās uz SNP līdera amatu pretendēja Keita Forbsa, Eša Rīgena un Jusafs. Tās bija pirmās reālās SNP līdera vēlēšanas kopš 2004. gada, jo 2014. gadā Stērdžena tika ievēlēta bez konkurentiem. Vēlēšanas atspoguļoja šķelšanos partijā starp labējāk noskaņotiem politiķiem un tiem, kas vairāk sliecas pa kreisi.
SNP ir 63 no 129 vietām Skotijas parlamentā, un līdz vairākumam partijai pietrūkst divas vietas. SNP vada Skotijas valdības kopš 2007. gada, taču pēdējā gada laikā ir zaudējusi popularitāti.
