Pēc tam, kad Izraēla pirmdien noraidīja Kataras un Ēģiptes piedāvāto pamiera plānu, kam piekrita arī palestīniešu teroristiskais grupējums "Hamās", šodien vairākās Izraēlas lielākajās pilsētās notiek plaši protesti.
Cilvēki izgājuši ielās Telavivā, Haifā un Jeruzalemē. Sanākušo plakātos bija lasāmi uzrakti: "Pieņemiet pamieru", "Jā ķīlnieku apmaiņai" un "Nepametiet mūsējos". Daudzviet policija izklīdināja un arestēja protestētājus. Jeruzalemē tūkstošiem cilvēku pulcējās protestā pat pie mājas, kur dzīvo premjerministrs Benjamins Netanjahu.
"Hamās" amatpersonas esot piekritušas uguns pārtraukšanas režīmam, kura īstenošana notiktu trīs fāzēs.
Pirmajā fāzē tiktu ievērots 42 dienu pamiers, kura laikā "Hamās" atbrīvotu 33 izraēliešu ķīlniekus apmaiņā pret nenosauktu skaitu palestīniešu, kuri ir ieslodzīti Izraēlas cietumos. Iepriekš šādu apmaiņu gadījumos Izraēla pret vienu atbrīvotu izraēlieti no cietumiem izlaida trīs palestīniešus. Šajā laikā Izraēla daļēji izvestu savu karaspēku no Gazas joslas un atļautu civiliedzīvotāju brīvu pārvietošanos no teritorijas dienvidiem uz ziemeļiem.
Pamiera otrā fāze arī ilgtu 42 dienas, un to laikā Izraēla izvestu lielāko daļu spēku no Gazas. "Hamās" atbrīvotu vēl vairākus ķīlniekus – Izraēlas armijas rezervistus un dažus karavīrus, bet Izraēla izlaistu no cietumiem palestīniešu ieslodzītos.
Savukārt pamiera trešajā fāzē "Hamās" atdotu Izraēlai gūstā mirušo izraēliešu mirstīgās atliekas un sāktos Gazas joslas atjaunošanas darbi saskaņā ar Kataras, Ēģiptes un Apvienoto Nāciju Organizācijas izstrādāto plānu. Šajā fāzē Izraēla arī pārtrauktu Gazas blokādi.
Izraēla ir uzsvērusi, ka tā nepieņems vienošanos, kas paredz pastāvīgu uguns pārtraukšanu, un ka tā atsāks militārās operācijas pret "Hamās" pēc tam, kad būs noslēdzies pamiers, kura laikā karojošās puses veiks ķīlnieku un ieslodzīto apmaiņu.
Izraēlas valdības pārstāvji ir deklarējuši, ka ebreju valsts gatavojas sasniegt savus kara mērķus – atbrīvot visus ķīlniekus un pilnībā iznīcināt "Hamās".
Izraēlas Ārlietu ministrijas īpašā sūtne Flēra Hassana-Nahūma sacīja, ka šis pamiera piedāvājums neatbilda Izraēlas drošības interesēm, taču Izraēla esot gatava turpināt sarunas.
"Izraēla neuzlūko "Hamās" kā vēl vienu agresīvu režīmu, bet gan kā eksistenciālu draudu. Pēc 7. oktobrī notikušā slaktiņa viņi daudzkārt ir paziņojuši, ka vēlas to atkārtot. Izraēla nevarēs būs droša, ja "Hamās" saglabās kontroli pār Gazu," Hassana-Nahūma sacīja intervijā medijam "Bloomberg". "Mums nav citas izvēles, kā runāt ar "Hamās", jo viņu gūstā atrodas 132 izraēlieši. Mēs nezinām, cik daudzi no viņiem vēl ir dzīvi. Taču mēs esam parādā ķīlnieku ģimenēm, tāpēc darām visu iespējamo un mēģinām viņus nogādāt mājās."
Izraēlas kara kabinets pirmdien, 6.maijā, vienojās, ka turpinās militārās operācijas Gazas joslā, taču nosūtīs savus pārstāvjus uz Kairu, kur otrdien turpināsies netiešas sarunas ar "Hamās" par iespējamo uguns pārtraukšanu.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu vairākkārt ir teicis, ka viņa valdība darīs visu iespējamo, lai nākotnē Gazas josla neradītu nekādu apdraudējumu Izraēlas drošībai.
Netanjahu birojs pirmdien vakarā paziņoja, ka "Hamās" atbalstītais pamiera piedāvājums nekādi neatbilst Izraēlas galvenajām prasībām, taču Izraēla nosūtīs savus pārstāvjus uz tālākām sarunām ar ASV, Ēģipti un Kataru.
Savukārt otrdien vakarā Netanjahu paudis, ka "Hamās" paziņojums par pamiera plāna apstiprināšanu ir mēģinājums kavēt Izraēlas bruņoto spēku operāciju Rafahā.
"Kā vienbalsīgi secināja kara kabinets, "Hamās" piedāvājums ir ļoti tāls no Izraēlas svarīgajām prasībām. Izraēla neļaus "Hamās" atjaunot tās ļauno varu Gazas joslā, Izraēla neļaus atjaunot tās militārās spējas, kas tiektos uz mūsu iznīcināšanu. Izraēla nevar pieņemt piedāvājumu, kas apdraud mūsu pilsoņu drošību un mūsu valsts nākotni. Tāpēc esmu uzdevis darba grupai, kas devusies uz Kairu, stingri iestāties par nosacījumiem mūsu gūstekņu atbrīvošanai un Izraēlas drošības nodrošināšanai," sacīja Netanjahu.
Izraēlas aizsardzības ministrs Joavs Gallants paziņojis, ka valsts ir gatava kompromisiem gūstekņu atbrīvošanai, pretējā gadījumā var tikt pastiprinātas Izraēlas armijas operācijas Gazas joslā. Savukārt kāds anonīms teroristiskās organizācijas "Hamās" pārstāvis aģentūrai AFP pavēstījis, ka Kairā plānotās sarunas var būt pēdējā iespēja atbrīvot sagūstītos izraēliešus.
Aizvadītajā naktī Izraēla veica aviācijas triecienus Rafahā, kur civiliedzīvotājiem ir izplatīts aicinājums nekavējoties evakuēties, jo Izraēla gatavojoties mērķētām sauszemes operācijām pilsētā. Izraēlieši apgalvo, ka Rafaha ir "Hamās" militārā spārna pēdējais bastions, tāpēc ir nepieciešams iznīcināt tur darbojošās teroristu vienības un komandcentrus.
Izraēlas armija otrdien paziņoja, ka tā ir ieņēmusi Rafahas kontrolpunktu uz Gazas un Ēģiptes robežas. Caur to līdz šim Gaza saņēma humāno palīdzību.
Starptautiskās palīdzības organizācijas ir brīdinājušas, ka Izraēlas militārās operācijas Rafahā apdraudētu vairāk nekā miljonu civiliedzīvotāju, kuri pilsētā ir guvuši patvērumu pēc kara sākuma.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs aicināja Izraēlu un "Hamās" vienoties par uguns pārtraukšanu un Izraēlu atturēties no karaspēka ievešanas Rafahā, kur ir patvērušies 1,4 miljoni palestīniešu.
"Es ļoti stingri aicināju Izraēlas valdību un "Hamās" vadību veikt papildu pasākumus, lai īstenotu vienošanos, kas ir absolūti nepieciešama. Šo iespēju nedrīkst palaist garām. Un sauszemes iebrukums Rafahā būtu nepanesams tā postošo humanitāro seku un destabilizējošās ietekmes reģionā dēļ," sacīja Guterrešs.
ANO Starptautiskais bērnu aizsardzības fonds (UNICEF) paziņoja, ka Rafahā atrodas aptuveni 600 tūkstoši bērnu, kurus nevar evakuēt uz kādu drošāku vietu, jo tādu Gazā neesot.
"Jaunākās skumjās ziņas ir, ka nav vienošanās par pamieru. "Hamās" pieņēma, Izraēla noraidīja, un sauszemes iebrukums Rafahā ir atsācies. Par spīti visiem lūgumiem no starptautiskās sabiedrības, visi prasīja Netanjahu neuzbrukt Rafahai. Taču par spīti visiem lūgumiem, vakarnakt sākās uzbrukums. Baidos, ka tas izraisīs lielus cilvēku upurus, civiliedzīvotāju upurus. Viņus visus spiedīs doties uz tā sauktajām drošajām zonām. Bet Gazas joslā tādu drošo zonu nav," tikmēr pauda ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla izsludināja valstī karastāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus, kā arī sauszemes operāciju pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā, kā arī pastiprināja militārās darbības Jordānas rietumkrastā. Līdz šim Gazas joslā bojā gājuši vairāk nekā 34 tūkstoši cilvēku, lielākoties sievietes un bērni, liecina "Hamās" pārvaldītās Veselības ministrijas dati, un ANO brīdinājusi par tur pieaugošajiem bada draudiem.
Ēģipte kopā ar Kataru un Amerikas Savienotajām Valstīm jau ilgstoši ir bijušas starpnieces starp Izraēlu un "Hamās" centienos starp abām pusēm panākt pamieru. Sarunas par pamieru bez izšķiroša izrāviena ir turpinājušās jau vairākus mēnešus. Izraēla ir paziņojusi, ka ir apņēmusies likvidēt "Hamās", savukārt "Hamās" apgalvo, ka vēlas pastāvīgu pamieru un pilnīgu Izraēlas spēku izvešanu no Gazas.
