Reisā MH17 bija atpūtnieki, ģimenes ar bērniem, zinātnieki, AIDS konferences dalībnieki, studenti, biznesa cilvēki – daudz dažāda vecuma un nodarbošanās pasažieru, no kuriem vairāk nekā puse bija Nīderlandes pilsoņi. Pārējie bija no Malaizijas, Austrālijas, Indonēzijas, Lielbritānijas, Vācijas un citām valstīm.
Ziņas par MH17 katastrofu satrieca pasauli. Tāpat kā vēlāk atklātībā nonākušie foto un video materiāli par Austrumu Ukrainas laukos izkaisītajām lidmašīnas atlūzām, cilvēku mirstīgajām atliekām un pasažieriem piederējušajām lietām, kam Krievijas atbalstītie separātisti ilgstoši liedza pietuvoties gan glābējiem, gan izmeklētājiem.
Starptautiskie izmeklētāji secinājuši, ka lidmašīnu virs prokremlisko separātistu kontrolētās teritorijas Austurmukrainā notriekuši separātistu kaujinieki ar zenītraķešu iekārtu „Buk”, kas atvesta no Krievijas.
Traģiskās katastrofas gadadienas priekšvakarā Eiropas Savienība aicināja Krieviju uzņemties atbildību. Maskava noraida jebkādu saistību ar notikušo, un savu atbildību joprojām noliedz, lai gan to pieprasa visas traģēdijā iesaistītās valstis. Arī Latvijas Ārlietu ministrija oficiālā paziņojumā aicinājusi Krieviju pilnā mērā sadarboties ar izmeklēšanu, lai vainīgie varētu stāties taisnīgas tiesas priekšā.
Pirms četriem gadiem Krievija ANO Drošības padomē nobloķēja rezolūciju, kas aicināja izveidot starptautisko tribunālu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins toreiz to nosauca par pāragru un kaitējošu rīcību.
Pirms mēneša Nīderlandes starptautiskā izmeklēšanas komisija par Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu virs Austrumukrainas apsūdzēja četrus aizdomās turamos: trīs Krievijas pilsoņus - Igoru Girkinu, Sergeju Dubinski, Oļegu Pulatovu un vienu Ukrainas pilsoni - Leonīdu Harčenko.
Tiesas prāva sāksies nākamgad Nīderlandē, taču diez vai kāds no apsūdzētajiem tajā būs klāt personīgi.
Izmeklēšanas komisija norādījusi, ka turpinās izmeklēšanu arī pret citiem aizdomās turētajiem.
Pieminot traģēdijas piekto gadadienu, trešdien upuru tuvinieki pulcējās arī pie pieminekļa viņu atcerei Vijfhuizenes pilsētā pie Amsterdamas starptautiskās Šipolas lidostas, no kurienes pacēlās lidmašīna. Pieminekli ieskauj 298 koki, simboliski iestādīti par katru bojāgājušo, kā arī saulespuķes, izaudzētas no sēklām no Ukrainas laukiem, kur nogāzās lidmašīnas atlūzas.
Arī Kualumpurā trešdien pieminēja ar klusuma brīdi bojāgājušos, starp kuriem 43 Malaizijas pilsoņi,
27 bojā gājušo Austrālijas pilsoņu tuvinieki sarīkojuši protesta akcijas pie Krievijas konsulāta Sidnejā, atgādinot visu upuru vārdus un pieprasot ANO veikt īpašu izmeklēšanu par Krievijas vainu traģēdijā.
“Pēc pieciem gadiem mūsu skumjas ir mazāk raupjas, bet tikpat dziļas. Pēkšņais un vardarbīgais mūsu mīļo zaudējums ir pārņēmis mūsu dzīvi. Tagad mēs esam citi cilvēki. Tik vien labi, cik spējam, mēs turpinām savu dzīvi, taču mūsu mīļo dzīves un nākotnes zaudējums ir galīgs. Mēs gribam zināt visu patiesību par MH17 traģēdiju un tiem, kas ir atbildīgi,” medijiem sacīja bojā gājušā māte Merina Obraeina.
Tikmēr radušies jautājumi arī par Malaizijas atbalstu starptautiskajai izmeklēšanai, kuras sastāvā ietilpst Nīderlande, pati Malaizija, kā arī Autsrālija, Ukraina un Beļģija. Proti, pagājušajā mēnesī Malaizijas premjerministrs Mahatirs Mohamads paziņoja, ka Krievija tiek padarīta par grēkāzi un apšaubīja, vai izmeklēšana ir objektīva.
Nīderlande un Austrālija jau iepriekš paziņojušas, ka Krieviju uzskata par atbildīgu par notikušo traģēdiju. Maskavu uzņemties atbildību otrdien aicināja arī Eiropas Savienība.
