Tāpat kā iepriekšējās Izraēlas un palestīniešu konflikta epizodēs, arī šoreiz nav skaidrs, kurš tajā ir ieguvējs. Izraēla apgalvo, ka nodarījusi smagus zaudējumus “Hamas”, veicot simtiem uzlidojumu un triecienu par grupējumam nozīmīgiem punktiem. Savukārt “Hamas” pēc pamiera iestāšanās pasludinājusi savu uzvaru, kā arī izteikusi brīdinājumus Izraēlai.
Situācija joprojām saspīlēta
Grupējums esot gatavs turpināt bruņotu pretošanos, lai aizsargātu musulmaņu svētvietas Jeruzalemē un nepieļautu palestīniešu izlikšanu no mājām Izraēlas okupētajā Austrumjeruzalemē. Tieši tur pēdējās nedēļās izcēlās sadursmes starp izraēliešiem un palestīniešiem.
Pēc pamiera noslēgšanas tūkstošiem Gazas joslas iedzīvotāju piektdien atgriezās mājās, kuras viņi bija spiesti pamest pēc tam, kad 10. maijā sākās bruņotas sadursmes starp “Hamas” un Izraēlu. Tomēr situācija reģionā saglabājas saspīlēta.
Pie Aksas mošejas kompleksa Jeruzalemes vecpilsētā piektdien notika sadursmes starp palestīniešiem un Izraēlas policiju.
Nekārtības izcēlušās pēc musulmaņu piektdienas lūgšanas, kad simtiem palestīniešu sapulcējās mošejas kompleksā, lai atzīmētu “Hamas” un Izraēlas noslēgto pamieru.
Apmētā policistus ar akmeņiem
Izraēlas policija apgalvo, ka palestīniešu jaunieši kompleksā izvietotos likumsargus apmētājuši ar akmeņiem un degpudelēm. Policisti atbildējuši ar trokšņa granātām un asaru gāzi.
Līdzīgas sadursmes pie Aksas mošejas un draudi izlikt no mājām vairākas palestīniešu ģimenes Izraēlas okupētajā Austrumjeruzalemē noveda pie vienpadsmit dienu ilgajām apšaudēm starp “Hamas” un Izraēlu.
Pēdējās nedēļās situācija starp palestīniešiem un izraēliešiem saasinājās, jo okupētajā Jeruzalemes daļā, kur atrodas ebreju apmetnes, bija plānots no mājām izlikt simtiem palestīniešu. Otrs iemesls konflikta saasinājumam meklējams Jeruzalemē, ko abas puses uzskata par savu galvaspilsētu. Tur Izraēlas policija iesaistījās sadursmēs ar vietējiem arābiem lūgšanu laikā.
Telavivas universitātes profesors, Tuvo Austrumu pētnieks Harels Horevs sarunā ar LTV raidījumu “Pasaules panorāma” pauda viedokli, ka pie konflikta saasināšanās bija vainojams “Hamas”.
Visvairāk cieš civiliedzīvotāji
“Patiesībā iemesls ir “Hamas” stratēģiskie mērķi. Pirmkārt, jāatceras, ka palestīniešu teritorijā atcēla vēlēšanas, kurās “Hamas” cerēja iegūt daudz balsu. Līdz ar to “Hamas” ķērās pie vardarbīgiem paņēmieniem, lai iegūtu atbalstu. Viņi saasināja konfliktus gan palestīniešu, gan izraēliešu teritorijās. Līdzīgi viņi rīkojās jau 2007. gadā, kad pārņēma varu Gazā, līdz ar to mēs atpazīstam viņu taktiku.”
Palestīniešu žurnālists Akrams al Džariri gan spriež, ka situācija nav tik viennozīmīga.
“Tas ir izraēliešu apgalvojums, ka viņiem ir problēmas ar “Hamas”, nevis ar palestīniešiem. Viņi cenšas pierādīt visai pasaulei, ka cīnās ar “Hamas”, nevis ar civiliedzīvotājiem, bet tā ir viņu propaganda.
Ja paskatāmies uz vairāk nekā 200 nogalināto palestīniešu pusē, tad 80% ir civiliedzīvotāji, viņi nepārstāv “Hamas”.
Izraēla kā okupētājvalsts saskaņā ar Ženēvas konvenciju nedrīkst nogalināt civiliedzīvotājus, par to būtu jāatbild,” uzskata palestīniešu žurnālists.
“Risinājums nāks no Palestīnas, nevis no ārpuses, jo starptautiskā sabiedrība, arī ANO Drošības padome, nākusi klajā ar daudziem paziņojumiem. Piemēram, par to, ka Palestīna 1967. gadā tikusi okupēta un Izraēlai jāpamet teritorijas.
Visi to ir parakstījuši, bet neviens neko nedara lietas labā. Es runāju par valstīm un to valdībām, nevis par cilvēkiem, jo tas, ko redzu, ir, ka liela daļa cilvēku atbalsta palestīniešu centienus pēc brīvības.”
Šajā zemē mums jābūt pacietīgiem
Izraēlas profesors Harels Horevs uzskata, ka Izraēlai ir divas iespējas, kā novērst “Hamas” radītos draudus.
“Vai nu iebrukt Gazā un līdz ar to ziedot daudz karavīru, vienlaikus nezinot, kurš turpmāk valdīs Gazā, kad “Hamas” tiks izraidīti. Otra iespēja ir tā, ko izvēlamies vienmēr. Proti, ievainot “Hamas” pēc iespējas vairāk, lai uz kādu laiku viņi neizrādītu agresiju. Jums jāsaprot, ka viņi gandrīz vienmēr ir tie, kuri uzsāk konfliktu. Sevišķi pēdējo septiņu gadu laikā.”
Izraēlas iedzīvotājs Ovadija Adamovs spriež, ka tagad panāktais pamiers nav atbalstāms.
“Viņiem vajadzēja novest visu līdz galam, jo mūsu bērni dzīvo nemitīgās bailēs. Es gribētu ieskatīties acīs visiem tiem, kas ir pret Izraēlu. Es gribētu zināt, ko viņi būtu darījuši, ja desmitiem gadu būtu pieredzējuši un sajutuši to, ko jūtam mēs, Gazas joslai tuvumā dzīvojošie.”
Savukārt palestīnietis Ašrafs Abu Muhameds, kurš dzīvo Gazas joslā, spriež, ka dzīve atgriezīsies ierastajās sliedēs, jo “šis nav pirmais karš un nebūs arī pēdējais”.
“Kā redzat, cilvēki rosās un turpina ikdienas gaitas. Protams, sirdi nepamet sāpes par katastrofu, kas notikusi. Ir ģimenes, kurās nogalināti pilnīgi visi. Tas mūs sāpina. Bet šajā zemē mums ir jābūt pacietīgiem.”
