Saskaņā ar Saeimas lēmumprojektu parlaments lēmis piekrist tam, ka finanšu ministrs veiks "airBaltic" obligāciju iegādi ne vairāk kā 100 miljonu eiro vai ekvivalentā apmērā.
Tāpat noteikts, ka šajā lietā valsts ieguldījumu apmērs pret "airBaltic" nepārsniegs 136 miljonus eiro vai ekvivalentu apmēru. No minētās summas uzņēmuma "airBaltic" parāds Valsts kasei 36 miljonu eiro apmērā tiktu pārvērsts par jaunām obligācijām.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") Latvijas Radio skaidroja, kāpēc bija nepieciešams spert šādu soli: "Šis lēmums bija nepieciešams, lai mudinātu un stiprinātu investoru pārliecību, ka šis ieguldījums ir drošs un iespējams. Mēs saņēmām no valdības lēmuma projektu, ko arī apstiprinājām Saeimā, dodot finanšu ministram tiesības ieguldīt "airBaltic" ilgtermiņa aizņemšanās papīros ne vairāk kā 136 miljonus eiro.
Tas, es domāju, palīdzēs investoriem nosegt kopējo summu, virs 300 miljoniem eiro, un dos pozitīvu rezultātu.
(..) Mēs tomēr atrodamies uz Eiropas austrumu robežas, tāpēc investori raugās ar nelielu piesardzību, un šis stiprinātu, kā jau teicu, investoru pārliecību, ka šis uzņēmums ir darboties spējīgs arī šādos apstākļos."
Paredzēts, ka šajā lēmumā noteikto ieguldījumu īstenošanā valsts piedalās uz tādiem pašiem nosacījumiem un līdzvērtīgā apmērā kā privātie investori. Līdz ar to valsts tāpat kā citi privātie investori katru ceturksni saņems procentmaksājumus, pirms balsojuma Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vārdā pauda deputāte Jana Simanovska ("Progresīvie").
Arī Reirs norādīja, ka uzņēmuma obligāciju iegāde valstij ilgtermiņā nesīšot ekonomisku pienesumu: "Šis ir arī pirmais gadījums, kad ieguldām uz tirgus bāzētiem procentiem, tātad šis ieguldījums vērtspapīros būs tirgus ieguldījums. Tas nozīmē, ka valsts ar to pelnīs, un, pēc mūsu aprēķiniem, tie varētu būt vismaz 10 līdz 12 miljoni eiro katru gadu, kas nonāks budžetā no "airBaltic" papildus tiem 44 miljoniem eiro, ko viņi, piemēram, ir samaksājuši darba algu nodokļos un citos nodokļos pagājušajā gadā."
Provizoriski sagaidāms, ka "airBaltic" obligāciju pirkšanas piedāvājumus atvērs nākamajā nedēļā.
Steidz lemt
Tieši pirms nedēļas Saeimā steidzamības kārtā pieņēma grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību, kas ļaus valstij pirkt valsts kapitālsabiedrību fiksēta ienākuma vērtspapīrus.
Valdībā šie grozījumi tika atbalstīti tikai divas dienas pirms tam. Tie skatīti kopā ar Satiksmes ministrijas informatīvo ziņojumu par "airBaltic" obligāciju refinansēšanu. Jūlijā beidzas "airBaltic" 200 miljonu eiro obligāciju jeb vienkāršojot – aizdevuma dzēšanas termiņš, un nav zināms, vai uzņēmumam pašam ir iespējas to izdarīt. Aprīlī aviokompānijas izpilddirektors Martins Gauss atzina, ka investoru piesaiste aizvien ir sarežģīta.
Savukārt šonedēļ satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") atklāja, ka valdība atbalstīja "airBaltic" obligāciju iegādi līdz 136 miljonu eiro vērtībā. Dienu iepriekš finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") pieļāva, ka valsts "airBaltic" obligācijas varētu iegādāties ne vairāk kā 100 miljonu eiro vērtībā.
Deputāti kritizē
Pirms Saeimas balsojuma opozīcijas deputāts Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") kritizēja, ka ne visi deputāti laikus iepazīstināti ar informāciju par ieguldīšanas ieceri. "Mēs esam atbildīgi par sabiedrības nodokļu naudu, par tās saimniecisku iztērēšanu. Jūs gribat, lai notiek balsojums bez informācijas par konkrētiem miljoniem. Manuprāt, tas ir bezatbildīgi. Tas nav pieņemami, ka satiksmes ministrs šādi izturas pret mums kā investoru. Mēs esam valsts naudas turētāji šajā mirklī un taisāmies balsot bez informācijas," sacīja Kulbergs, piebilstot, ka nevēlas tikt izmantots kā "balsošanas mašīna".
Tikmēr Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) atgādināja vēl pirms dažiem mēnešiem atbildīgā ministra Kaspara Briškena ("Progresīvie") pausto, ka "netiek strādāts pie variantiem, kur tiek sniegts valsts atbalsts, jo ir vesela virkne opciju, lai pārfinansētu tirgū šos vērtspapīrus." Tāpat, viņaprāt, lēmumprojekta pirmais un otrais punkts ir savstarpēji izslēdzoši.
Savukārt deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā") aicināja Valsts kontroli sākt uzraudzību pār "airBaltic". Vienlaikus viņš atbalstīja valsts iecerēto soli: "Šodien jāatbalsta nevis labākais lēmums, bet sliktākais iespējamais lēmums, jo aizvērt kompāniju "airBaltic" šodien būtu ļoti nepareizi, iespējams, pat noziedzīgi."
Par lēmumprojektu balsoja 57 deputāti, pret bija 17 un vēl 13 atturējās balsojumā.
KONTEKSTS:
"airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022. gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" – 2,03%.
