Valsts budžeta 2024. gadam likumprojekta pavadošos 19 normatīvo aktu grozījumus Saeima sāka skatīt ceturtdien, 7. decembrī, bet pabeidza piektdien, 8. decembrī, rīta pusē. Uzreiz pēc tam Saeima sāka skatīt pašu valsts budžeta 2024. gadam likumprojektu. Piektdienas laikā parlaments izskatīja 265 budžetu pavadošos likumprojektus, darbu turpinot sestdien.
Budžeta skatīšana sestdien notika salīdzinoši raitākā tempā nekā iepriekšējās divas dienas. Lai ātrāk pabeigtu darbu, deputāti sestdien strādāja bez ierastā pusstundas pārtraukuma, ko rosināja pozīcijas un opozīcijas deputāti. Jāatzīmē, ka plkst. 15 paredzēta Saeimas un Valsts policijas hokeja komandu draudzības spēle.
Papildu finansējums muzejiem atbalstu negūst
Saeima sestdien plenārsēdi sāka, skatot virkni bijušā kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) priekšlikumu. Cita starpā rosināts piešķirt 100 000 eiro Vilhelma Purvīša muzeja izveidei, 155 000 eiro Amatas represēto pieminekļa izveidei, 200 000 eiro Brīvdabas muzejam pamatdarbības nodrošināšanai u.c.. Neviens no šiem priekšlikumiem Saeimā atbalstu neguva.
Noraidīta arī virkne opozīcijā esošās partijas "Stabilitāte!" priekšlikumu, piemēram, piešķirt 33 200 eiro Pasaules Brīvo latviešu apvienībai latviešu valodas attīstībai diasporā,
12 000 eiro – latviešu valodas apguves pieejamībai pieaugušajiem attālos pasaules reģionos, 18 000 eiro – Latvijas lektoru un pedagogu līdzdalībai diasporas izglītojošajos pasākumos ASV, Kanādā, Austrālijā.
Dotāciju diasporas medijiem neatbalsta
Arī Puntuļa priekšlikums piešķirt 150 000 eiro dotāciju Mediju atbalsta fondam diasporas mediju darbībai atbalstam Saeimā atbalstu neguva.
Priekšlikuma iesniedzējs debatēs skaidroja, ka priekšlikuma būtība ir atbalstīt diasporas medijus tādā pašā apmērā kā reģionālos medijus Latvijā. "Kvalitatīvs diasporas medijs, iespējams, ir labs instruments reemigrācijai," skaidroja Puntulis.
Tikmēr Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") atzīmēja, ka kopumā diasporas pasākumiem nākamgad atvēlēti 2,9 miljoni eiro, uzsverot, ka jebkurš, kas vēlas saņemt atbalstu, var vērsties Sabiedrības integrācijas fondā. Tad gan ir jāraksta projekts un jāpamato finansējuma nepieciešamība.
Ja diasporas medijiem piešķirtu prasīto papildu naudu, finansējums tiem pārsniegtu vietējiem medijiem paredzēto atbalstu, skaidroja Reirs.
Prasa daudzus desmitus miljonus onkoloģijai
Noraidīts arī Nacionālās apvienības priekšlikums par 61,3 miljonu eiro piešķiršanu veselības aprūpei, lai nodrošinātu finansējuma palielinājumu onkoloģijas pacientu veselības uzlabošanai.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") debatēs Saeimas plenārsēdē skaidroja, ka viena daļa no Saeimas opozīcijas kopumā iesniegtajiem priekšlikumiem veselības aprūpes uzlabošanai ir izpildīti, viena daļa vēl ir plānota. "Apsolu, ka ik pa laikam nākšu pie jums un stāstīšu par izmaiņām un problēmām," solīja ministrs.
Viņš norādīja, ka cita starpā tiek strādāts pie kompensējamo medikamentu saraksta pārskatīšanas. Ar sarakstu tiks strādāts līdz martam.
Pēc tam kompensējamām zālēm papildu būs pieejami ap 30 miljoni eiro, kopējam finansējumam sasniedzot 50 miljonus eiro. Mērķis ir padarīt ārstēšanu efektīvāku un kvalitatīvāku, sacīja Abu Meri.
Daugavpils slimnīca pāries valsts pārziņā
"Stabilitātei!" rosināja arī uz valsts budžeta palielināšanas rēķina piešķirt 17 miljonu eiro papildu finansējumu Daugavpils reģionālajai slimnīcai. Partijas pārstāvji debatēs Saeimā norādīja, ka slimnīcai ir nopietnas finansiālās grūtības un tā ir uz bankrota robežas. Daugavpils reģionālā slimnīca ir trešā lielākā slimnīca ārpus Rīgas.
Veselības ministrs Saeimas plenārsēdē atzīmēja, ka Veselības ministrija nākamnedēļ plāno tikties ar jauno slimnīcas valdi. "Mēs ejam uz to, ka valsts pārņem slimnīcu," norādīja Abu Meri, skaidrojot, ka valsts kļūst par slimnīcas kapitāldaļu turētāju, kam piekritusi arī Finanšu ministrija.
"Daugavpilieši var būt mierīgi – slimnīca strādā un turpinās strādāt," solīja veselības ministrs.
Prasa papildu naudu Latgales pašvaldībām
"Stabilitātei!" rosināja arī piešķirt papildu finansējumu vairākām Latgales pašvaldībām – Rēzeknes novadam 2,5 miljonus eiro, Balvu novadam – 1,7 miljonus eiro, Augšdaugavas novadam – 1,4 miljonus eiro, Krāslavas novadam – 1,3 miljonus eiro, Ludzas novadam – 1,2 miljonus eiro, Preiļu novadam – nepilnu miljonu eiro, Līvānu novadam – 0,7 miljoni eiro u.c.
"Stabilitātei!" deputāte Viktorija Pleškāne norādīja, ka papildu finansējums Latgales pašvaldībām ir nepieciešams, lai "saglabātu skolas, izveidotu pašvaldības policiju un celtu atalgojumu skolotājiem".
Tikmēr Reirs norādīja, ka parlaments jau atbalstījis priekšlikumus par atbalstu Latgalei vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā, kas ir vairāk par "Stabilitātei!" kopumā prasīto finansējumu.
Valdībai neizdevās panākt visu
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") Saeimas plenārsēdē norādīja, ka valsts budžets 2024. gadam ir adekvāta atbilde ģeopolitiskajai situācijai, kurā Latvija atrodas.
Ministrs atzina, ka Latvijas ekonomika šobrīd atrodas vieglā recesijā, taču tas ir lielās inflācijas dēļ, ar ko cīnās ne tikai Eiropa, bet visa pasaule. Eiropas Centrālā banka paaugstina procentu likmes, kam jau ir rezultāti – inflācija sāk samazināties. "Atrisinoties šai problēmai, ekonomikas izaugsme nākamgad atjaunosies," pauda Ašeradens.
Viņš atzina, ka nākamā gada budžeta kontekstā viss nav slikti, bet nav arī perfekti – visu iecerēto panākt neizdevās.
Taču Latvija turpina augt un attīstīties, piebilda finanšu ministrs.
KONTEKSTS:
Opozīcija budžetam iesniedza kopskaitā vairāk nekā 300 priekšlikumu, kuru īstenošanai vajadzīgā summa ir virs pieciem miljardiem. Kā zināms, kopējie valsts budžeta izdevumi nākamgad plānoti 16,2 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumi – 14,5 miljardu apmērā.
