Latvijā darba ņēmējiem pirmā slimības diena ir neapmaksāta, tātad pašam uz sava rēķina. Nākamās astoņas dienas apmaksā darba devējs, līdz slimības pabalsta izmaksu pārņem valsts.
Baltijas valstīs šī esot darba devējiem neizdevīgākā sistēma. Tā uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), rosinot mainīt darba nespējas lapu apmaksas kārtību. LDDK piedāvājusi palielināt neapmaksāto slimības dienu skaitu līdz trim un samazināt arī naudas summas apmēru, ko izmaksā par vienu slimošanas dienu. Tas, LDDK ieskatā, veicinātu darbinieku atbildību ātrāk atgriezties darbā. Samazinātos negodprātīgi paņemto slimības lapu skaits.
LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norādīja: "Mēs savu rosinājumu balstījām uz to faktoru, ka darba nespējas lapu regulējumam būtu jābūt motivējošam visām iesaistītajām pusēm. Darba ņēmējam tas ir viens no elementiem, kas liek apdomāties – vai ņemt darba nespējas lapu."
Vai izmaiņas neveicinās darbinieku nākšanu uz darbu, slimiem esot? Uz to LDDK atbildēja, ka tas esot drīzāk vien pieņēmums. Pērn darba devējiem slimības lapas izmaksājušas 284 miljonus eiro. Nacionālais veselības dienests (NVD) informēja, ka kopā pērn slēgtas 569 828 tā saucamās "A" slimības lapas. Un darba devējiem tās izmaksājušas 284 miljonus eiro, norādīja LDDK.
Vai darbnespējas lapas izsniegtas pamatoti? Par to satraukti darba devēji, to gan apstrīd reti un pierāda vēl retāk. Veselības inspekcijas sniegtā statistika rāda, ka pērn apstrīdētas 316 slimības lapas – 287 par pamatotību un 29 par izsniegšanas kārtību. Septiņas lapas uzdots pilnībā anulēt. Vēl 17 gadījumos anulētas atsevišķas dienas.
Pret darba devēju piedāvāto modeli asi iestājas arodbiedrības.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns atzīmēja: "Mēs sakām, ka var palikt tā, kā ir šobrīd. Jo mūs interesē, lai darbinieku intereses nebūtu aizskartas."
LBAS uzskata – ja darba devēji par kādām dienām nemaksās, tad lai šīs slimības dienas apmaksā valsts.
LBAS otrdien izteica piedāvājumus, kas paredzētu – darba devēju izmaksas atsevišķās slimošanas dienās aizstāt ar valsts budžeta līdzekļiem. Bet arī valstij neesot, kur šādu naudu ņemt. Abu pušu viedokļus mēģina salāgot Ekonomikas ministrijā (EM). Trīs neapmaksātām dienām arī ministrijā atbalsta nav.
EM valsts sekretārs Edmunds Valantis norādīja: "Par tik krasu priekšlikumu tur to kompromisu atrast nevar. Šeit tad, iespējams, ir jārunā par divām darba dienām. Varbūt, ka tas ir kompromiss. Tāpat ir jāskatās, cik lielā, teiksim, apjomā šajās pirmajās dienās arī slimojošajam samaksāt. Ļoti iespējams, ka uz slimības lapām ir jāskatās kontekstā ar nodokļu reformu."
Lūgti komentēt šādu kompromisa variantu, darba devēji apstiprināja, ka šāds variants ir izskanējis, bet pagaidām to publiski komentēt nebūtu lietderīgi.
Tikmēr Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs norādīja: "Bet tas jau nav kompromiss. Viņiem ir tāda doma. Piemēram, ja es jums teikšu, ka es jums atņemšu 100 eiro, bet beigās pasaku – nu labi, atņemšu 70, tad tas ir kompromiss?"
Sarunām noteikti vajadzēšot vēl vairākas nedēļas, pieļauj EM.
KONTEKSTS:
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) gribētu mainīt slimības lapu regulējumu, padarot to līdzīgāku, piemēram, Igaunijas regulējumam, kur darba ņēmējs uz sava rēķina atver pirmās trīs slimības lapas dienas, nevis, kā tas šobrīd ir Latvijā, vienu dienu. Tāpat LDDK aicina samazināt arī darba devēja apmaksāto slimības lapas dienu skaitu, kas šobrīd Latvijā ir deviņas dienas. Jānorāda, ka jau pērnā gada aprīlī šis darba devēju apmaksājamo dienu skaits samazināts no 10 uz 9.
LDDK norāda – ja valsts negribēs mainīt darbnespējas lapu regulējumu, tai ir jāgarantē, ka ārsti slimības lapas izsniedz tikai tiem, kas patiesi ir sasirguši.
Darba devēju iecerei kategoriski iebilst Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), kas norāda, ka jau patlaban, ja cilvēks saslimst, viņš saņem mazāk, nekā strādājot. Vēl lielāks darba nespējas samaksas samazinājums LBAS ieskatā radītu jaunus riskus. Ja ieceri virzīs uz pieņemšanu, LBAS varētu streikot.
