Saeima konceptuāli atbalsta prasību zināt latviešu valodu vēl dažiem tūkstošiem Krievijas pilsoņu

Prasību par valsts valodas zināšanu pārbaudes nokārtošanu plāno piemērot vēl papildu dažiem tūkstošiem Krievijas pilsoņu. To paredz Saeimas konceptuāli jeb pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Imigrācijas likumā.

Valsts valodas zināšanu prasība attieksies uz vēl aptuveni 5000 Krievijas pilsoņiem, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvji. Daudzi no viņiem ir Krievijas militārie pensionāri un viņu ģimenes locekļi, iepriekš atklāja Ārlietu ministrija.

Tie ir cilvēki, kuri pastāvīgās uzturēšanās atļaujas savulaik ieguvuši saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, kas bija spēkā līdz 2003. gadam un kas uzturēšanās atļaujas paredzēja tiem, kuriem 1992. gada 1. jūlijā dzīvesvieta bija Latvijā un kuri bija reģistrēti iedzīvotāju reģistrā.

Līdzīgi kā iepriekš arī šai grupai varētu saglabāt līdzšinējo pieeju, ka valodas zināšanas prasa personām vecumā līdz 75 gadiem.  

Likumprojektā paredzēts noteikt, ka pastāvīgās uzturēšanās atļauja konkrētajai grupai Krievijas pilsoņu vienā gadījumā būs derīga līdz 2025. gada 15. maijam, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) līdz 2025. gada 30. aprīlim nav saņemti nepieciešamie dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.

Otrā gadījumā līdz 2025. gada 15. septembrim attiecībā uz personu, kurai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi, ja PMLP līdz 2025. gada 1. maijam būs saņemta informācija par to, ka šī persona līdz 2025. gada 1. maijam vismaz vienu reizi ir kārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi un šai personai būs noteikta atkārtota valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošana līdz 2025. gada 31. jūlijam, bet PMLP līdz 2025. gada 31. augustam nav saņemti nepieciešamie dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai vēl jāatbalsta 2. un 3.lasījumā.

KONTEKSTS:

Imigrācijas likums paredz, ka Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023. gada septembrī zaudēja spēku. Lai dzīvotu Latvijā, viņiem bija jāpiesakās Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam, bet tā saņemšanai viņiem PMLP jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas zināšanām minimālā līmenī un finanšu resursu esamību.

Politiķi pēdējā brīdī pirms normu spēkā stāšanās nolēma veikt grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēl divus gadus, kuru laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā.

Neskatoties uz šīm izmaiņām, no 2023. gada septembra Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem bija jānokārto vismaz termiņuzturēšanās atļauja. Tiem Krievijas pilsoņiem, kas neko nav darījuši sava uzturēšanās statusa sakārtošanai, no 2. septembra uzturēšanās atļaujas ir zudušas un viņiem sāk izsūtīt vēstules ar aicinājumu izbraukt no valsts.

Taču šīs prasības neattiecās uz tiem Krievijas pilsoņiem, kuri pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ieguvuši saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu un kuriem līdz šim neprasīja valodas zināšanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti