Naudas sods vai gads cietumā
Paziņam, kurš devies apciemot vecākus uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Daina ciemakukulī iedevusi uzņēmuma "Skrīveru saldumi" ražoto konfekšu "Gotiņa" izlasi. Lidojot no Rīgas uz Abū Dabī ar pārsēšanos Kopenhāgenā, viņš iekūlās pamatīgās nepatikšanās.
Par nepatikšanām pastāstīja Daina: "Ielidojot Abū Dabī, lidostas darbiniekam veicot bagāžas kontroli, šīs paciņas saturs likās aizdomīgs, jo caur mazo, caurspīdīgo iepakojuma lodziņu pamanīja konfekti ar zaļām kaņepju lapiņām, kam sekoja aizturēšana."
Lidostas darbinieks atvēra iepakojumu un, atrodot trīs konfektes ar kaņepju lapu zīmējumu, secināja, ka tās satur kaņepju sēklas, un klasificēja to kā mēģinājumu valstī ievest izstrādājumus, kas satur narkotiskās vielas. Ņemot vērā šo trīs konfekšu svaru, tika aprēķināts un piemērots bargs naudas sods – 3 000 dirhēmi jeb 765 eiro. Ja nebūtu naudas, ar ko samaksāt sodu, vai šo konfekšu būtu vairāk, tad sods būtu vēl bargāks – gads cietumā.
Trīs Latvijā ražotu konfekšu dēļ cilvēkam draudēja reāls cietumsods.
Konfektes atbilst ES prasībām
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvis Māris Eiklons skaidroja, ka Eiropas Savienībā ir atļauts lietot pārtikā kaņepju sēklas, no sēklām spiestu eļļu, kaņepju sēklu miltus, bet nesen tika atļauts izmantot kaņepju lapas tējai.
"Cilvēkam, ceļojot, ir jāiepazīstas ar tās valsts likumiem, noteikumiem uz to valsti, uz kuru cilvēks ceļo. Pie tam mēs zinām, ka gan dažas arābu valstis, gan Āzijas valstis ir tādas, kas ārkārtīgi stingri skatās uz lietām, kas saistītas ar iespējamo narkotisko vielu klātbūtni," sacīja Eiklons.
Uzņēmums "Skrīveru saldumi" savu atbildību šajā situācijā nesaskata, jo uz produkcijas iepakojuma ir norādītas visas sastāvdaļas, kas izmantotas konfekšu ražošanā.
"Šobrīd Eiropas Savienībā ir zināma drošas izmantošanas vēsture pārtikā un var izmantot šādus no sējas kaņepes iegūtus pārtikas produktus un augu daļas. Mūsu ieteikums klientam pirms ceļošanas ārpus Eiropas Savienības, noskaidrot un pārliecināties par produktiem un to sastāvu, ko drīkst un ko nedrīkst vest uz ceļojumā izvēlēto valsti. Ļoti atvainojamies par radušos situāciju!" vēstulē pauda "Skrīveru saldumi" Kvalitātes vadītāja/tehnoloģe Sintija Ikauniece.
Kā rīkotos Latvijas muita?
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārstāvei Linnai Mukānei pirmajā brīdī šāds konfekšu iepakojums neliktos aizdomīgs: "Personīgi man droši vien neliktos aizdomīgs, bet tad, kad es to pakratu, tad redzu, ka šeit ir "Gotiņa" konfekte ar kaņepes lapiņu, kas ir viens no riska indikatoriem, ka tur varētu būt sastāvā aizliegtas vielas."
Kā rīkotos Latvijas muitas darbinieki, ja ceļotājam no Apvienoto Arābu Emirātiem būtu bagāžā līdzīgs iepakojums, vienīgi sastāvdaļas nebūtu norādītas latviešu valodā?
"Ja mēs šādu preci konstatētu, mēs noteikti veiktu visus risku mazinošos pasākumus, lai mēs būtu pārliecināti, ka tur sastāvā vai nu ir vai nav aizliegtās vielas. Mums ir dažādi paņēmieni – mums ir eksprestests, mums ir spektrometri, mums ir arī kinologi ar darba suņiem. Un attiecīgi mums ir jādara viss iespējamais, lai vai nu mēs apstiprinātu vai apgāztu savas aizdomas," sacīja Mukāne.
Iepakojums, uz kura ir redzama kaņepes lapa, lai arī no kuras un uz kuru valsti vests, muitas darbiniekos visur radītu papildu interesi. Tāpēc jārēķinās, ka šāds iepakojums tiks atvērts un produkts – pārbaudīts.
Muitas pārstāve LTV raidījuma "4.studija" kameras priekšā veic eksperimentu, pārbaudot konfekti "Gotiņa", kuras sastāvā ir grauzdētas kaņepju sēklas: "Mēs eksprestestā redzēsim, vai šeit ir narkotisko vielu klātbūtne." Paņemot konfektes paraugu, eksprestests neuzrāda aizliegtās vielas tajā.
Rūpīgi jāpēta konfekšu sastāvs
Problēma ir tajā – ja netiek rūpīgi izpētīts konfekšu sastāvs, tad pircējs caur mazo, caurspīdīgo iepakojuma daļu var neieraudzīt, ka iekšā ir arī kaņepju konfektes. Varbūt vajadzētu ko mainīt vai izcelt konfekšu marķējumā?
PVD pārstāvis Māris Eiklons nesaskata tam jēgu: "Eiropā ir vienotas prasības, arī tai skaitā marķējumam ir vienota regula, kura pasaka, kādas ir obligātās norādes marķējumā, kādas ir brīvprātīgās. Kaņepju lapa ir tāds pašlaik modes brends drusku, mārketings, bet aizliegts nav lietot to lapiņu, un arī kaņepe kā augs ir labs. Mēs, latvieši, to daudzus gadu simtus pazīstam un esam audzējuši, bet tā kaņepe diemžēl ir to labo slavu samaitājusi. Mūsdienās kaņepju lapu diemžēl vairāk asociē ar narkotikām."
Līdzīgas problēmas, dodoties ceļojumā uz trešajām valstīm, var gadīties arī ar konfektēm, kurās ir alkohols.
Savukārt VID Muitas pārstāve iesaka arī Eiropas Savienības ietvaros izvairīties no konfektēm, uz kurām attēlotas kaņepes lapiņa, kas ir viens no riska indikatoriem. "Uz jebkuru valsti lidojot, ir jādomā, ko mēs ņemam līdzi un kāpēc mēs ņemam līdzi, un vai tas nav aizliegts. Mēs nevaram zināt, kāda specifiska likumdošana ir kādā citā valstī un vai tas tiešām neradīs aizdomas," norādīja Mukāne.
Izziņa no Latvijas neglābtu no soda
PVD pārstāvis nedomā, ka šajā situācijā Latvijas dienestu izziņa, ka konkrētais pārtikas produkts nesatur narkotiskas vielas, varētu palīdzēt atgūt samaksāto soda naudu, kas sasniedz teju vai 1000 eiro.
"Rakstīt dažādas izziņas mēs varam, bet ir jārespektē katras suverēnas valsts tiesības noteikt savus ierobežojumus, savu politiku. Es nedomāju, ka mūsu izziņa varētu kaut kā palīdzēt atgūt naudu. Es domāju, ka šeit ir vecais teiciens – likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības. Katrai valstij ir tiesības noteikt savu politiku, šos produktu, kurus viņi atļauj vai neatļauj ievest," skaidroja Eiklons.
Dainai šī izrādījusies dārga mācība par dažu konfekšu ciemakukuļa sūtīšanu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Viņas novēlējums pārējiem – mācieties no citu kļūdām un tās neatkārtojiet!
