Šolcs sacīja, ka Vācijas apņemšanos apliecina Lietuvā izvietotās Bundesvēra sauszemes vienības un Vācijas Gaisa spēku iznīcinātāju patruļas Baltijas valstu gaisa telpā.
"Tas parāda Vācija un NATO apņēmību aizsargāt alianses teritoriju pret jebkādu agresiju. Mūsu karavīri sniedz nozīmīgu ieguldījumu šajā procesā. Jo mūsu Baltijas sabiedroto drošība ir arī mūsu drošība.
Vācija ir apņēmības pilna aizsargāt katru sabiedroto teritorijas kvadrātcentimetru, un es to vēl uzsvērtu arī šeit. Uzbrukums jums būtu arī uzbrukums mums visiem, un tas nedrīkst notikt.
Tāpēc mēs esam pieņēmuši daudzus tālejošus lēmumus un izdarījuši secinājumus," sacīja Šolcs.
Vācijas kanclers pēc pusdienlaika ieradās Latvijas Ministru kabinetā, kur viņu sagaidīja premjerministre Siliņa. Visu triju Baltijas valstu valdību vadītājas tikšanās laikā ar Šolcu pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar drošību, aizsardzību un atbalstu Ukrainai.
Šādas tikšanās ir kļuvušas par tradīciju, taču patlaban ir jo īpaši svarīgas Eiropas drošībai sarežģītos laikos. Apspriedē bez drošības jautājumiem visas puses diskutēja arī par sadarbību ekonomikā, reģionālajos projektos, enerģētikā un citur.
Vēlāk preses konferencē, jautāts par Vācijas atbalstu Ukrainai un tieši par tālas darbības rādiusa raķešu "Taurus" sūtīšanu, Šolcs nepārprotamu atbildi nesniedza, sakot:
"Mums ir svarīgi, kam mēs visi kopā rīkotos, lai nodrošinātu atbalstu. Tāpēc arī mēs paplašinājām munīcijas ražošanu un Vācijā strādājam, lai kapacitātes tiktu palielinātas. Mēs atbalstām arī jau minēto Čehijas iniciatīvu paralēli savām pašām aktivitātēm, lai arī ārpus Eiropas iegādātos ieročus, artilēriju un munīciju.
Mums ir svarīgi runāt skaidru valodu par to, ka ir jāpalīdz Ukrainai, nevis domāt par ekonomisko attīstību Eiropā," pauda Vācijas kanclers.
Preses konference skatāma šeit:
Savukārt, Latvijas premjere, jautāta, kā mums pašiem sevi aizsargāt, ņemot vērā lielo atbalstu Ukrainai, sacīja: "Mūsu militārajai industrijai ir ārkārtīgi svarīgi stiprināt ne tikai atbalstu Ukrainai, kas šobrīd ir pirmā prioritāte, bet mums ir, protams, jāstiprina arī Eiropas kopējā drošības telpa un jāstiprina pašiem sevi. Jo Latvija un, es ticu, arī Baltijas valstis ir diezgan daudz no savas militārās iespējas, pāri savām iespējām, jau gandrīz tā varētu teikt, ir atdevušas Ukrainai. Un ir skaidrs, ka mums ir jādomā, kā mēs varam piepildīt savas atpakaļ noliktavas un stiprināt paši sevi, un kopumā Eiropā pacelt citā līmenī mūsu aizsardzības spējas," teica Siliņa.
Bet vēl pirms vizītes Rīgā Šolcs apmeklēja Lietuvā bāzētos Vācijas karavīrus un arī tur apstiprināja, ka Vācija ir nemainīgi gatava aizstāvēt Baltijas drošību.
"Vācija nesatricināmi stāv Baltijas valstu pusē, un tam ir daudz iemeslu. Ir arī ļoti svarīgi skaidri pateikt, ka tā ir nopietna apņemšanās. Tas nozīmē, ka mēs aizsargājam cits citu un visas valstis var paļauties uz to, ka mēs aizstāvēsim katru centimetru NATO teritorijas," sacīja Vācijas kanclers.
Šolcs Lietuvā viesojās laikā, kad Vācija gatavojas pastāvīgi izvietot aptuveni 4800 karavīru lielu Bundesvēra brigādi, lai atbalstītu Lietuvas drošību.
Šī ir pirmā reize, kad pēckara Vācija pastāvīgi izvietotu karaspēku ārpus savām robežām. Paredzams, ka Vācijas karavīri Lietuvā sāks ierasties nākamgad.
Šolcs Lietuvā arī vēlreiz apstiprināja, ka Vācija turpinās atbalstīt Ukrainu.
Vēl nesen Vācija piešķīra Ukrainai jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas, kā arī turpina piegādāt citus nepieciešamos ieročus. Taču arvien iebilst pret tālas darbības rādiusa raķešu "Taurus" piegādi Kijivai. Kanclers Šolcs norādīja, ka tādā gadījumā būs nepieciešama Vācijas karavīru iesaistīšanās, kas būtu Vācijas iesaistīšanās karā ar Krieviju.
