Civilās aizsardzības plāna pielikums militārā apdraudējuma gadījumos bija jāizstrādā līdz šī gada sākumam, plānu nepieciešamību un termiņu vēl 2022. gada rudenī noteica likumā un Ministru kabineta noteikumos.
Taču joprojām ir četras pašvaldības, kurām nav izstrādāts šis plāna papildinājums. Kuras pašvaldības tās ir, to vēl neatklāja.
Pirms aptuveni pusmēneša šādas pašvaldības bija astoņas.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks juridiskajos jautājumos Dāvids Valters skaidroja, ka problēma ir tā, ka, lai radītu nepieciešamos dokumentus Civilās aizsardzības plānam, ir liela saistība ar piekļuvi valsts noslēpumam, jo pie šī plāna jeb pielikuma izstrādes strādā ne tikai tie pašvaldības pārstāvji, kuriem ir pielaide valsts noslēpumam, bet arī tie, kuriem tādas nav.
Tiesa, Saeimas apakškomisija sēdē nonāca pie secinājuma, ka tā gan neesot problēma un ka pašvaldības var to izdarīt.
Kā, piemēram, skaidroja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienseta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts – ja pašvaldības vadītājam, izpilddirektoram vai kādam citam ir pielaide ierobežotai informācijai, tad viņi, izlasot attiecīgos dokumentus, var dot konkrētu uzdevumu kolēģiem, kad viņi nemaz nezina, ka strādā ar informāciju, kas ir ierobežotas pielaides.
Kā uzsvēra Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētājs, pie frakcijām nepiederošais deputāts Igors Rajevs, pašvaldības, kas vēl nav izstrādājušas nepieciešamos dokumentus, iespējams, cenšas meklēt attaisnojumus.
Tātad – problēmu neesot, un pašvaldībām ir visas pielaides un līdz ar to iespējas, lai izstrādātu Civilās aizsardzības plānu pielikumu. Kāpēc četras pašvaldības to vēl nav izdarījušas, apakškomisijā izskaidrot nevarēja. Un tas daļēji tāpēc, ka apakškomisijas sēdi neapmeklēja neviens no Latvijas pašvaldību pārstāvjiem.
KONTEKSTS:
Līdz 2024. gada 1. janvārim visām pašvaldībām savā civilās aizsardzības plānā bija jāiekļauj sadaļa par darbību militāra iebrukuma vai kara gadījumā. Lielākā daļa pašvaldību kopā ar Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem (NBS) jau izstrādājušas visaptverošu plānu, kas ietver jautājumus par, piemēram, valsts apdraudējumu, sabiedrisko nekārtību, terora aktiem vai militāriem iebrukumiem un karu.