Jaunpils vidusskolā mācās aptuveni 300 bērnu. No 4. klases visiem kā otrā svešvaloda ir krievu valoda. Zināšanu līmenis bērniem esot kā nu kuram, bet kopumā viduvējs.
"Tāpēc, ka ne visi grib apgūt to valodu, un īpaši šajā situācijā vairs necenšas, nav motivēti skolēni apgūt valodu," norādīja krievu valodas skolotāja Irēna Martuzāne.
"Nav ļoti labi, bet, ja man kāds kaut ko pajautās krieviski, kaut ko sapratīšu no tā, ko saka," sacīja 11. klases skolniece Denija.
"Es teiktu – diezgan bēdīga, jo krievu valoda tomēr ļoti noderīga. Bet tajā pašā laikā man arī liekas – vajadzētu mācīties vairāk valodu, kuras varētu apgūt, jo tas nākotnē ļoti varētu noderēt profesijās," sacīja 11. klases skolniece Linda.
Jaunpils vidusskolā šogad eksāmenu krievu valodā jau otro gadu pēc kārtas nekārtos neviens skolēns. Izvēlas svešvalodas eksāmenu kārtot angļu valodā.
"Angļu valoda ir pirmā svešvaloda. Tajā ir vairāk stundu, tātad viņi ir arī labāk sagatavoti. Otrkārt, viņi daudz spēlē datorspēles angļu valodā, skatās filmas angļu valodā, un bieži vien ir tā, ka tepat stundās viņi cenšas viens otrs izteikties angļu valodā, nevis latviešu valodā," skaidroja Jaunpils vidusskolas direktora vietniece Ilze Inkina.
Lai nākamgad varētu piedāvāt citu valodu, viena no šīs skolas pedagoģēm varētu pārkvalificēties par spāņu valodas skolotāju. Šobrīd 44% izglītības iestāžu krievu valoda ir kā vienīgā izvēle otrajai svešvalodai. No 2026. gada skolās tā vairs nebūs, jo būs jānodrošina mācīšanās kādā no Eiropas Savienības dalībvalstu valodām. Skolas par to satraucas gan pedagogu trūkumu dēļ, gan valodu daudzveidības dēļ.
"Ja katra skola izvēlēsies citu valodu, tad, pirmkārt, kad skolēns pāries no vienas skolas uz citu skolu, tad tās valodas var būt visdažādākās," pauda Inkina.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norāda, ka plānoti dažādi scenāriji, kā panākt svešvalodu skolotāju skaita palielināšanu. Vācu valodas skolotāju varētu pietikt, bet franču un spāņu valodām ne. Tāpēc augstskolu programmās tiem, kuri izvēlēsies svešvalodu skolotāja arodu, būs papildu mērķdotācijas.
IZM valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos Kristīne Niedre-Lathere norādīja uz vēl kādu instrumentu: "Domājam arī par to, kā varbūt pārkvalificēt par skolotājiem tos, kas ir filoloģiju studējuši, bet nav bijušas līdz šim tiesības un pilnvarojums strādāt skolā kā skolotājam. Attiecīgi piedāvājot tad pārkvalifikācijas moduļus."
Krievu valodas skolotājiem arī būs iespēja pārkvalificēties. Jaunpils vidusskolas pedagoģe Irēna Martuzāne gan nezina, kā rīkosies tālāk: "Grūti pateikt pašlaik, nezinu, tāda neziņa, kas būs. (..) Protams, kā jebkurš cilvēks baidītos, ka nav darba vairāk."
Skolēnu iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās paredz Saeimā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns no tās atteiksies līdz šī gada 21. jūnijam, tad citu svešvalodu varēs apgūt jau no jaunā mācību gada.
