“Ja Krievija ļaunākajā gadījumā vairs nepārdod uz Latviju, uz Eiropu gāzi, mums ir citur, no kurienes pirkt. Redzēsim, vai Krievija tiešām būs gatava nepārdot gāzi, jo tas nozīmē arī atteikties no naudas, ko sūtām par šo gāzi,” sacīja Kariņš.
Tomēr, komentējot iespējamo gāzes cenu celšanos, premjers uzsvēra, ka “mums ir pazemes gāzes krātuve” un šajā sezonā nevajadzētu būt problēmām. Vienlaikus viņš atzina, ka jāpievērš uzmanība nākamajai apkures sezonai.
“Gāze mums šobrīd ir. Jāskatās uz nākamo sezonu. Ir jāpasūta arī "Latvenergo" sašķidrinātās gāzes kravas, kuras var pietauvoties Klaipēdā un sūknēt arī uz Inčukalnu, un darbs pie tā notiek," pastāstīja Kariņš.
Savukārt, vaicāts par valsts ieceri veidot jaunus stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parkus uz valsts īpašumā esošas zemes, uzticot šī projekta izpildi AS "Latvenergo" un AS "Latvijas Valsts meži" dibinātajam kopuzņēmumam, Kariņš atklāja, ka mērķis ir Latviju padarīt par elektrības eksportētāju.
“Plāns ir līdz 2026. gadam uzstādīt tik lielas vēja jaudas, ka Latvija vairs nebūtu elektrības importētāja, bet eksportētāja.
Investīcija ir paredzēta ļoti liela, bet “Latvenergo” ir izrēķinājis, ka var to izdarīt, neprasot nevienu centu, nekādas subsīdijas,” atzīmēja Kariņš.
Vienlaikus premjers pauda pārliecību, ka mūsu uzņēmēji spēs pielāgoties situācijai, ja Krievijas tirgus atsevišķām nozarēm aizvērsies.
"Jāatceras, ka 92% no visas mūsu tirdzniecības nav ar Krieviju. Mums ir 8% palikuši ar Krieviju. Ja mēs padomājam, kā bija 2000.gadā, tas ir kā diena un nakts, – tad mums bija gandrīz pilna atkarība," pauda Kariņš.
Valdības vadītājs atzīmēja, ka atsevišķās nozarēs šis īpatsvars ir lielāks, tomēr viņš pauda pārliecību, ka Latvijas uzņēmēji spēs pielāgoties, ja Krievijas tirgus aizvērsies.
"Mūsu uzņēmēji ir pierādījuši atkal un atkal, un atkal – ja Krievijas tirgus aizveras, tad atrod citus tirgus. Agrāk lēts piena pulveris gāja uz Krieviju, tas izbeidzās, tagad dārgs siers iet uz Zviedriju," sacīja Kariņš.
Ekonomists: Krievijai pašlaik noteiktās sankcijas būtisku iespaidu Latvijā neradīs
Krievijai otrdien noteiktās sankcijas būtisku iespaidu Latvijā neradīs, taču smagāk mūsu valsts ekonomikā atspoguļotos paplašinātas sankcijas Krievijai, ja tā izvērsīs agresiju Ukrainā. Tā sarunā ar Latvijas Radio pauda "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Ekonomists skaidroja: “Tas, kas līdz šim ir noticis, tās ir brīdinošas sankcijas. Tām būs kaut kāda ietekme, bet es nedomāju, ka īpaši liela. Tās vienkārši ir signāls, ka mēs esam gatavi rīkoties.”
Toties sankciju pastiprināšanas gadījumā arī Latvija izjustu to ietekmi. Strautiņš norādīja:
“Ja aiziet tā sankciju smagā artilērija, tad ietekme uz Latviju būs ļoti liela un daudzpusīga.
Pirmkārt, ko var visskaidrāk saskatīt ir tas, ka mēs vienkārši zaudēsim to eksportu uz Krieviju, kāds tas ir. Tur ir medikamenti, atsevišķi mašīnbūves produkti, gumijas, plastmasas izstrādājumi – tādā ziņā būtu, protams, kaut kāda ietekme uz mūsu galvenajiem eksporta tirgiem. (..) Ja sankciju režīms netiek paplašināts, tad tas, kas ir nolemts līdz šim, nevar mūs kā nozīmīgi ietekmēt.”
