Ekonomika
Latvijā sācies pilsētu un novadu svētku laiks, kad ar koncertiem, lāzeršoviem, svētku uguņošanu un citām aktivitātēm pašvaldības centīsies iepriecināt iedzīvotājus un izklaidēt tūristus. Šie svētku pasākumi pašvaldībām izmaksā no desmitiem līdz simtiem tūkstošiem eiro, Rīgas gadījumā – pat virs miljona eiro. Tā ir dižošanās ar pašvaldību naudas maku izmēru vai nepieciešams pasākums ar savu pienesumu?
Iecere par lielāko saules paneļu parku Baltijā, ko uzņēmums "PurpleGreen" sola īstenot Ziemeļlatgalē, Balvu novada Šķilbēnos, ir izraisījis Valsts policijas interesi. Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes pārstāvji paviesojās zemnieku saimniecībā "Kotiņi", ar kuru noslēgti zemes nomas līgumi par vairāk nekā 1000 hektāru. Saimniecības īpašnieku pārsteidza tas, ka policijas izmeklētāji nekādu oficiālu informāciju neprasīja un apgalvoja, ka kriminālprocesa nav. Tomēr policisti deva mājienus, ka projekta partneris esot iespējams krāpnieks, ko zemnieks uztvēris kā nesaprotamu jaukšanos biznesā.
Nauda samaksāta, bet saņemt produktu nav iespējams – šādā situācijā pēc šī gada aprīļa Satversmes tiesas (ST) sprieduma, ar kuru tika atcelti Ministru kabineta noteikumi, kuri atļāva cirst jaunākus kokus ar mazāku caurmēru, nonākuši daudzi mežu īpašnieki un cirsmu pircēji Latvijā.
Nule kā Jelgavā atklātais Zivju apstrādes biotehnoloģiju studiju un pētniecības centrs dos plašākas iespējas gan zivrūpniecības nozarei, gan pašai Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei (LBTU). Tas ļaus radīt jaunus, inovatīvus produktus, kā arī apmācīt topošos pārtikas rūpniecības darbiniekus.
Ģeopolitiskā situācija atstāj savu nospiedumu uz tūrisma nozari – vairs nebrauc tūristi no Krievijas un Baltkrievijas, mazāk arī tūristu no Eiropas valstīm, bet vairāk no Lietuvas. Daudzviet valda skepse, ka Latgale ir sarkanā līnija, kur braukt nav droši. To izjūt tūrisma nozares pārstāvji arī Daugavpilī, kuri norādījuši, ka pilsētai jābūt aktīvai, lai zaudēto tūristu vietā piesaistītu tūristus no citām valstīm un iekšzemes.
Nepilnus 2 miljonu eiro Kultūras ministrija (KM) šogad veltījusi reģionālās un diasporas žurnālistikas atbalstīšanai komerciālajos medijos. Vēlme rakstīt rakstus vai veidot TV un radio sižetus ir liela, pieprasītais finansējums ir divas reizes lielāks, kā programmā pieejamā summā. Par sadalījumu mediji kopumā nežēlojas – bez "pīrāga gabaliņa" palicis retais. Bažas rada tas, ka no žurnālistiem prasītās atskaites, birokrātija liedz vairāk laika veltīt satura radīšanai. Līdz ar to, vai tas vienmēr ir sabiedriski nozīmīgs, apšauba arī paši žurnālisti.
Pirms teju diviem gadiem valsts lielākie uzņēmumi – enerģētikas milzis "Latvenergo" un "Latvijas Valsts meži" – paziņoja, ka attīstīs kopīgu projektu – vēja parkus. Tam tolaik izveidota kompānija "Latvijas Vēja parki" (LVP), kas sola nodrošināt tādas turbīnas, kādu Latvijā vēl nav, proti, to garums sasniegs teju 300 metrus. Pirmie parki darbu varētu uzsākt 2028. gadā.
Apmēram nedēļu ir atjaunoti tiešie avioreisi no Rīgas uz Telavivu Izraēlā. Tie septiņus mēnešus bija apturēti karadarbības Izraēlā dēļ. Ceļotāju interese par šo galamērķi ir augsta, taču Latvijas vēstniecība un arī tūroperatori aicina izrvērtēt drošību pirms došanās uz Izraēlu.
Latvijā bāzētā aviokompānija SIA "SmartLynx Airlines" kopš šī gada 1. maija vairs nepiedāvā čarterlidojumus no Baltijas valstīm, tā vietā koncentrēsies uz savu pamatbiznesu – gaisa kuģu apkalpes, apkopes un apdrošināšanas (ACMI) pakalpojumiem, sarunā ar portālu LSM.lv sacīja "SmartLynx Airlines" izpilddirektors Edvins Demeņus.
Pagājušajā darba nedēļā Rīgā un Viļņā degvielas cenas samazinājās, bet Tallinā tās palielinājās, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.
Kopš Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdības apstiprināšanas Finanšu ministrijas (FM) vadībā turpinās darbs pie plānotajām izmaiņām nodokļos. Tiek vērtēts viss: gan darbaspēka, gan nekustamā īpašuma, gan patēriņa nodokļi, gan citi. Kopēju risinājumu publiski prezentēs pēc apmēram mēneša – ap Jāņiem.
Strādājot divās maiņās, "Defence Partnership Latvia" ražotnē Valmierā būs iespējams saražot 160 "Patria 6x6" bruņutransportierus gadā, piektdien ražotnes atklāšanā sacīja "Defence Partnership Latvia" valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs.
Siguldas novada Krimuldas pagastā uzņēmums "Latvijas finieris" šodien prezentēja unikālu koku būves piemēru – saldētavu, kura ir būvēta nevis ar ierastajām metāla plāksnēm, bet no koka. Sanākušie smaidot saka – atgriežam ikdienā koka ledusskapi. Šāda veida koka būvniecības risinājumu, ja tas izrādīsies sekmīgs, visticamāk, pielietos arī citām ēkām.
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un ekonomiskās izaugsmes bremzēšanās visā Eiropā, īpaši Baltijā, kuras negatīvā ietekme darba tirgū līdz pat pagājušā gada nogalei darba tirgū praktiski nebija jūtama, šobrīd ir sākusi atspoguļoties arī nodarbinātības rādītājos, atzinusi Finanšu ministrija, vērtējot jaunākos bezdarba rādītājus.
Latvijā kopš 3. ceturkšņa vērojams bezdarba līmeņa pieaugums, un šā gada 1. ceturksnī tas sasniedzis 7,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Salīdzinot ar pērnā gada 4. ceturksni, nodarbinātības līmenis Latvijā šī gada pirmajos trīs mēnešos nav mainījies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Vienlaikus nedaudz palielinājies nodarbināto jauniešu skaits un attālināti strādājošu darbinieku skaits.
Valsts AS "Latvijas pasts", kura plāni samazināt nodaļu skaitu vērtēti neviennozīmīgi, paziņojis par plānu šogad novietot vairāk nekā 200 pakomātu. Patlaban Latvijā ir 252 uzņēmuma pakomāti.
Piektdien, 24. maijā, no plkst.15 līdz 20 Vērmanes dārzā, Rīgā, notiek 5. darba iespēju festivāls "Visiem!", kurā pulcējas darba devēji un tie, kuri vēlas praktiskā veidā klātienē iepazīt darba iespējas un dažādas profesijas.
Saldējuma ražotāji jauno sezonu sagaida sparīgi – ieguldīts modernākās iekārtās, tapuši jauni produkti. Tomēr pietiek arī izaicinājumu, to vidū ir gan izejvielu cenu kāpums, kas pērn sasniedza augstu līmeni, gan darbaroku trūkums.
Latvijā būvniecības nozarē pašlaik trūkst 10 000 darbinieku, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Raimonds Eizenšmits.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
