Ekonomika
Ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu cieši saistīti uzņēmēji daudzus gadus izvērsa plašu biznesu Latvijā. Viņu vidū ir gan oligarhi un politiķi, gan arī Krievijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu akcionāri. Viņu firmas, kas pārdeva daudziem iemīļotas dzīvesstila preces un savus darbiniekus pievilināja ar dāsniem bonusiem, Latvijā apgrozīja desmitiem miljonu eiro. Šie paši uzņēmēji Krievijā ar saviem lēmumiem, naudu un biznesa saitēm atbalstīja asiņaino iebrukumu un karu Ukrainā.
Lai varētu atteikties no fosilā kurināmā, galvenokārt dabasgāzes, ceturtdien, 23. maijā, Rīgā atklāta vēl viena biokurināmā katlumāja. Tajā kurinās ar šķeldu, ko iegūst arī Latvijā, tāpēc tas ir solis tuvāk enerģētiskajai neatkarībai. Tā ir otra šāda veida katlumāja, ko uzņēmums "Rīgas bioenerģija" uzbūvējis pēdējo 10 gadu laikā.
Trešdaļai Latvijas veikalos pieejamo preču ir apgrūtināta vai neiespējama iepakojuma pārstrāde, secināts pētījumā. 1. jūlijā stāsies spēkā izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, kas ražotājiem un tirgotājiem par šādu plastmasas iepakojumu noteiks papildu maksājumu valstij. Lai arī pārtikas ražotājiem iepakojuma maiņa nereti ir dārgs process, tomēr eksperti iezīmē, ka ilgtermiņā tas būs lētāk, nekā maksāt par nepārstrādājama materiāla izmantošanu.
Krievija ir pārsniegusi savas saistības attiecībā uz jēlnaftas ieguvi aprīlī un drīzumā iesniegs naftas eksportētājvalstu organizācijai OPEC un tās sabiedrotajiem plānu, kā kompensēt papildu ieguves apjomu.
Kurzemē lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā (LPKS) "Durbes grauds" sadarbībā ar Lauku konsultāciju centru notikuši dronu izmantošanas paraugdemonstrējumi lauksaimniecībā. Šobrīd dronus Latvijā izmantojot vairāk nekā 10 saimniecībās, taču jau tuvākajā nākotnē šīs tehnoloģijas varētu izmantot daudz biežāk, jo tās ir videi draudzīgākas, dronu var izmantot mitrā laikā, kad ar traktoriem izbraukt nevar. Lauksaimnieki spriež, ka drons ir vēl viens palīgs, kā saimniekot jau tuvākajā nākotnē, un var tikt izmantots arī gliemju un pat latvāņu apkarošanai.
21. maija vakarā daudzi kurzemnieki devās skatīties Liepājas ostas vēsturē smagākās kravas – 384 tonnas smaga sinhronā kompensatora un tā transporta – nokļūšanu līdz Grobiņas pagastam. Trešdien iekārtu novietoja tur uzceltajā elektrības stacijā, lai pēc testu veikšanas ieslēgtu nākamā gada februārī, kad visas trīs Baltijas valstis vienlaikus atslēgsies no tā sauktā BRELL elektrotīkla, kas tās tagad savieno ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju.
Lai ārzemēs dzīvojošie tautieši savu uzkrāto kapitālu varētu investēt Latvijas uzņēmumos, reemigrantu organizācija "Ar pasaules pieredzi Latvijā" piedāvā jaunu programmu diasporai. To Saeimas deputāti kopā ar valsts institūcijām otrdien, 21. maijā, apsprieda Saeimas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas sēdē.
Turpinoties nemitīgiem Krievijas raķešu uzbrukumiem Ukrainas energoapgādes sistēmai, Latvija uz rudens pusi plāno jaunu palīdzības sūtījumu Černihivas apgabalam. Tas pirmdien pārrunāts ekonomikas ministra Viktora Valaiņa vizītes laikā Černihivas apgabalā. Līdz ar ministru Ukrainā ieradušies arī vairāki desmiti uzņēmēju, kas meklē iespējas stiprināt sadarbību.
Indijā tuvākajos sešos gados ir jārada 115 miljoni darbvietu, jo arvien vairāk cilvēku sāk strādāt. Tas savukārt liecina, ka Dienvidāzijas valstij ir jāpalielina pakalpojumu un ražošanas apjoms, lai ekonomika turpinātu attīstīties, ar atsauci uz pētījumu vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".
Eiropas Komisija nākusi klajā ar jaunāko ekonomikas prognozi. Visdrūmākā situācija šajā prognozē iezīmējas mūsu ziemeļu kaimiņa Igaunijas ekonomikai. Igauņiem neklājas viegli jau pēdējos divus gadus, un politiķi šobrīd turpina prātot, kā situāciju uzlabot, tikmēr sabiedrībā valda zināma neskaidrība.
Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" pirmdien, 20. maijā, publiskotajā finanšu gada pārskatā par aizvadīto gadu uzrādījusi 2,1 miljarda eiro tīro peļņu, un tas ir par 34% vairāk nekā pirms gada. Lidsabiedrība paziņojumā norāda, ka peļņas kāpumu veicinājis ne tikai pieprasījums, bet arī biļešu cenu pieaugums.
Pagājušajā – 2023. – gadā palielinājies patērētāju jeb nebanku kredītdevēju noslēgto darījumu skaits un to kopējais apjoms. Izsniegto kredītu summa pērn bija lielākā kopš 2013. gada, kad šos pārskatus sāka gatavot. Pozitīvas iezīmes vērojamas parādu atgūšanas sektorā, un jau trešo gadu pēc kārtas atgūtā summa pieaug.
Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājas amatā iecelta Rūta Ežerskiene, kura šobrīd ieņem valdes locekles amatu Privātpersonu apkalpošanas jautājumos, paziņojumā medijiem informēja banka.
"Ežerskienes paaugstināšana par valdes priekšsēdētāju atspoguļo viņas spēcīgās vadības prasmes un zināšanas finanšu sektorā," norādīja banka.
"Ežerskienes paaugstināšana par valdes priekšsēdētāju atspoguļo viņas spēcīgās vadības prasmes un zināšanas finanšu sektorā," norādīja banka.
2024. gada aprīlī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,9%, un kopš marta tas ir samazinājies par 0,3 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot ar 2023. gada aprīli, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,6 procentpunktiem.
Ķīna ir uzsākusi antidempinga pārbaudi attiecībā uz plaši izmantotas plastmasas importu no ASV, Eiropas Savienības (ES), Taivānas un Japānas. Šāds paziņojums nācis pēc tam, kad pēdējos mēnešos ir saasinājušies Ķīnas tirdzniecības strīdi ar ASV un ES.
Pēdējos gados Latvijas iedzīvotāji vairāk ceļo, biežāk pērk apdrošināšanas polises un palielinās arī dažādu negadījumu skaits ārvalstīs. Sekojot tendencēm, komercbankas kredītkaršu īpašniekiem piedāvā bezmaksas ceļojumu apdrošināšanu.
Vēl pandēmijas laikā, kad robežas bija slēgtas, lauku tūrisms Latgalē piedzīvoja būtisku uzplaukumu, jo Latvijas austrumu pierobežu izvēlējās daudzi vietējie ceļotgribētāji, bet šobrīd ne vien no ārzemju ceļotājiem, bet arī no vietējiem nereti dzirdams, ka izvēlēties par galamērķi Latvijas austrumu pierobežu nav pietiekami droši ģeopolitisko apsvērumu dēļ. Latgales Tūrisma asociācija pauž bažas, ka nepamatotas bailes no nelegālajiem migrantiem vai nepilnīga komunikācija par drošību robežas tuvumā, var ietekmēt jauno sezonu Latgales naktsmītņu un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem.
Pirms četriem gadiem lielu mediju un arī sabiedrības interesi ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, raisīja uzņēmēja Aigara Lauža radītais velokemperis – amfībija "BeTriton", kurš sevī apvienoja gan velosipēdu, gan laivu, gan naktsmītni. Šie četri gadi uzņēmējam kopā ar savu nelielo komandu pagājuši, pilnveidojot veloamfībiju, un tagad ir gatavība sākt ražošanu, šim nolūkam tiek meklēti investori un ir iecere iesaistīt arī sabiedrību.
Nākamajā nedēļā Rīgas pasažieru ostā, klātesot Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) delegācijai, paredzēts atvērt Andrejsalas miljardu vērtās pārbūves projekta salonu. Vēl gaidot šo notikumu, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar AAE parlamentu vadītājs Ainārs Šlesers, kura ģimenes uzņēmums ir ieinteresēts Andrejsalas projektā, dažādos līmeņos mēģinājis steidzināt investīciju aizsardzības līguma noslēgšanu ar AAE, kura esošajai redakcijai Latvijas puse nepiekrīt, ziņo LTV raidījums "De facto".
Jo tālāk no Rīgas, jo mazāka vērtība ieguldītajam – tāds skatījums esot bankām, bet ne uzņēmējiem, kas ar ražošanu nodarbojas Latvijas reģionā, kur nav ne ostu, ne lidostu. Uzņēmēji Latgalē konstatē, ka kapitāls investīcijām jāmeklē citur. Nekustamo īpašumu novērtējums ir zems, tiek prasītas lielas ķīlas summas. Uzņēmēji ar mazāku apgrozījumu vēršas attīstības finanšu institūcijā "Altum", cenšas iekrāt, bet ne vienmēr tas ir risinājums.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
