Papildināts 10:19
Ziņas
Eiropas Kodolpētniecības centrs jeb CERN Eiropas fizikas laboratorija pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā lēma pārtraukt sadarbību ar Baltkrieviju un Krieviju. Sadarbība ar baltkrievu zinātniekiem jau pārtraukta, bet ar krievu zinātniekiem formāli tiks pārtraukta nākammēnes. Tiesa, tas nenotiks pilnībā, un sadarbība ar netālu no Maskavas bāzētu institūtu un krievu zinātniekiem citās valstīs joprojām turpināsies.
Drīz būs pagājuši divi gadi, kopš spēkā stājās grozījumi Pašvaldību likumā, kas paredzēja veidot iedzīvotāju konsultatīvās padomes, tādā veidā nodrošinot lielāku iedzīvotāju iesaisti pašvaldības procesos un lēmumu pieņemšanā. Līvānu un Rēzeknes novadā šādas padomes darbojās arī pirms likuma ieviešanas, tikmēr citiem padomes vēl aizvien tā arī nav izveidotas. Kas attur pašvaldības, un vai iedzīvotāji vispār vēlas iesaistīties konsultatīvajās padomēs?
Z burti un Georga lentītes nav simboli, kas publiskajā vidē parādās, tikai tuvojoties 9. maijam. Valsts policijas Latgales pārvaldē nedēļas laikā konstatēti trīs atsevišķi gadījumi, kad uz ēkām vai ceļa zīmēm uztriepti Z burti. Par Krievijas agresijas, kara simbolu lietošanu Balvu novadā sākts kriminālprocess.
Spēcīgu Krievijas uzbrukumu pirmdien piedzīvojusi Slovjanska Doneckas apgabalā. Ap pieciem pēcpusdienā okupanti apšaudīja pilsētas dzīvojamo ēku kvartālu. Triecienos dzīvību zaudējis kāds 45 gadus vecs vīrietis un ievainoti vēl 6 cilvēki, tostarp trīs sievietes un divi bērni - 2 un 13 gadus veci, paziņojis Slovjanskas mērs Vadims Ļahs.
Aizvadītajā nedēļas nogalē vētru sociālajos tīklos izsauca Saeimas deputāta Aināra Šlesera ("Latvija pirmajā vietā") publikācija, kur viņš dalījies ar Ukrainas parlamenta deputāta video, kurā atklāts korupcijas skandāls Ukrainā. Lai arī video Latvija vai tās ziedojumi nav pieminēti, Šlesers pie video uzdevis jautājumu – kur Ukrainā nonāk Latvijas saziedotā nauda? Labdarības organizācija "Ziedot.lv" gan uzsvēra – Ukraina par saņemtajiem un lietotajiem ziedojumiem Latvijai sniedz atskaites.
Arī pirmdien turpinās sadursmes starp Izraēlas spēkiem un kaujinieku grupējumu "Hizbullāh". Izraēlas bruņotie spēki paziņojuši, ka līdz pēcpusdienai grupējums no Libānas izšāvis 135 raķetes. Izraēlas bruņotie spēki arī paziņojuši, ka pretgaisa aizsardzība ir pārtvērusi no Jemenas izšautu ballistisko raķeti.
Asu reakciju sociālo tīklu vietnēs izsaukusi Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārā sekretāra Ata Švinkas ("Progresīvie") dalība palestīniešu piemiņas pasākumā, kas notika aizvadītajā nedēļas nogalē. Švinka norāda, ka esot nolicis svecīti, pieminot bojāgājušos civiliedzīvotājus, kā arī, lai pievērstu uzmanību šim faktam. Premjeres birojs izvairās no Švinkas rīcības vērtēšanas, aicinot to darīt aizsardzības ministru.
Arī Latvijā pirmdien ebreju kopienas pārstāvji un amatpersonas pulcējās uz atceres brīdi, lai pieminētu pērn 7. oktobrī "Hamās" sarīkotā slaktiņa upurus. Uzrunā sanākušajiem līdzcilvēkiem un Latvijas amatpersonām, toskait ārlietu minitrei Baibai Bražei, Izraēlas vēstniece Sandra Simoviča pateicās Latvijai par atbalstu pēc nežēlīgās traģēdijas.
Latvijā nav atļauta eitanāzija, un viens no galvenajiem nereliģiskajiem argumentiem, kāpēc šeit tai saka "nē", ir nepilnīgā paliatīvās aprūpes sistēma, ko vajagot uzlabot. Vienlaikus Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" ar stāstu par latvietes Monikas pēdējo ceļojumu uz Šveici veikt eitanāziju vēstīja, ka smagi slimie cilvēki Latvijā mēdz dzīvot sāpēs. Kāda ir citu valstu pieredze, ko saka Nīderlandē 22 gadus pēc izšķiršanās par labu eitanāzijas legalizēšanai, kādi bijuši argumenti par un pret Latvijā? To pētīja "Aizliegtais paņēmiens".
Pāris simti eiro mēnesī – tāda ir vidējā alga amatierkolektīvu vadītājiem. Lai iztiktu, viņi vada vairākus kolektīvus, strādā vēl citos darbos, atņemot laiku ģimenei un paši sev. Valsts nolēmusi piešķirt papildu ap 40 eiro mēnesī mērķdotāciju, taču tas, pēc vadītāju domām, situāciju neatrisinās. Daļa darbus pamet, citi turpina, pamatojot to tikai ar mīlestību pret latviešu kultūru un tradīcijām, tomēr atzīst, ka nezina, cik ilgi tas turpināsies.
Šā gada sākumā tika pieņemts lēmums par obligātu valsts aizsardzības mācības ieviešanu skolās. Likums paredz, ka izglītības iestādes vadītājs var izvēlēties – pievienot šīs stundas klāt esošajām vai arī aizstāt daļu kāda cita mācību priekšmeta laika. Oktobra sākumā daudzās skolās un tehnikumos norisinājās pirmās nodarbības, kur jaunieši iepazinās ar teoriju un iemēģināja arī formas tērpu.