Papildināts 10:19
Ziņas
Ādažu militārajā bāzē tiek veikts unikāls digitālās savienojamības eksperiments, kurā iesaistīti vairāki tehnoloģiju uzņēmumi un NATO. Vienkāršiem vārdiem raksturojot tā būtību, var teikt, ka NATO mēģina pietuvoties tam, ko katrs puika redz datorspēlēs. Proti, ja tiek spēlēta tanku spēle, mēs redzam, kur ir mūsu tanki, cik to ir, un mēs varam tiem dot precīzas komandas, kā arī redzam, kur pārvietojas pretinieki. Kā šo pietuvināt reālajai dzīvei, un kāpēc šāds eksperiments notiek tieši Latvijā?
Pērn Latvijā bija straujākais iedzīvotāju skaita kritums Eiropas Savienībā – tas samazinājies par 11,1 tūkstoti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Arī dzimušo skaits Latvijā samazinās vidēji straujāk nekā citās Eiropas valstīs, un pērn piedzimušie 14,5 tūkstoši bērnu ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Vienīgā iepriecinošā ziņa – iedzīvotāju skaits nedaudz palielinājies migrācijas rezultātā. Kā norādīja ekonomists, iedzīvotāju skaita samazināšanās visvairāk ietekmēs darba tirgu.
Apvienoto Arābu Emirātu un ASV investori saredz iespējas īstenot dažādas ieceres Latvijā un citās Baltijas valstīs. Viens no šādiem piemēriem ir šogad atklātā zirņu un pupu pārstrādes ražotne "Golden Field Factory LV" Liepājā, kuras gala produkts ir augu valsts proteīns jeb olbaltumvielas. Sākotnēji te iegūs proteīnu lopbarības vajadzībām, bet nākotnē uzņēmums plāno ražot arī produktus cilvēku pārtikai. Ražotne ir izvietota ēku kompleksā, kas atrodas Karostas industriālajā parkā, un mūsdienīgajā ražotnes ēkā integrēta Karostas vēsturiskā apbūve.
"Pasaule nedrīkst uzgriezt muguru 7. oktobra šausmām. Ikvienai valstij būtu tiesības un pienākums gādāt, lai tāds uzbrukums nekad vairs nevarētu notikt," tā nesen paziņoja ASV prezidents Džo Baidens uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā. Taču realitāte ir ļoti atšķirīga. Gadu pēc asiņainā slaktiņa, kurā tika nogalināti ap 1200 izraēliešu, galvenokārt – civiliedzīvotāju, bet vēl 250 sagrābti par ķīlniekiem, daudzās Rietumu pasaules metropolēs nevis nosoda uzbrucējus, bet gan arvien skaļāk kritizē Izraēlu.
Pašu cepts, vārīts, šmorēts, nomedīts, iekonservēts, adīts, šūts – un tā varētu turpināt vēl un vēl –, cik daudz gada laikā padarījuši Kuldīgas novada ļaudis, lai "Hercoga Jēkaba gadatirgū" galdi lūztu no rudens velšu bagātības. Un kā nu ne, tieši ar viņu saistās Kurzemes un Zemgales hercogistes uzplaukums, savukārt oktobris ir hercoga dzimšanas dienas mēnesis. Gadatirgus norisinājās jau 13. reizi.
Nodrošinājuma valsts aģentūra aizvadītajā mēnesī lauza līgumu ar "Rere būve", tā arī nespējot piespiest paātrināt tempus, lai ugunsdzēsēji beidzot pārceltos uz jaunajiem depo. Taču problēmas ar termiņu ievērošanu un spēju piesaistīt pietiekami daudz resursu ir vēl virknē būvobjektu, kur iepirkumus vinnējuši AS "Rere grupa" uzņēmumi. Vairākos gadījumos pasūtītāji jau bijuši spiesti iesaistīties pat tiktāl, ka slēdz trīspusējus līgumus ar apakšuzņēmējiem, lai tikai objektos būtu, kas strādā.
Kopš vasaras vidus Ungārija ir paplašinājusi savas programmas "Nacionālā karte" darbību, ļaujot ar tās starpniecību valstī iebraukt arī Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Lai arī Šengenas zonas valstis pauda bažas par šo soli, Ungārijas parlamenta Ārlietu komitejas pārstāve Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" apgalvoja, ka visi iebraucēji tiks pakļauti rūpīgai kontrolei. Taču eksperti norāda uz daudziem riskiem.
Pēc Latvijas Televīzijas raidījuma "De facto" sižeta par saraksti starp tagad Polijā apcietināto Krievijas juristu Anatoliju Bļinovu un, visticamāk, Izraēlā mītošo miljardieri Leonīdu Ņevzļinu, kurš ir naftas kompānijas "Jukos" bijušais vadības pārstāvis, Valsts policija ir sākusi kriminālprocesu pēc panta par dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu. Visticamāk, runa ir par viltoto Latvijas nepilsoņa pasi, ko varētu būt izmantojis Bļinovs. Tikmēr vēl nav skaidrs, vai tiesībsargājošās iestādes par sadarbību ar Bļinovu plāno nopratināt Latvijas pilsoni Dmitriju Čeļebiju, kurš šobrīd varētu atrasties Krievijā.
Latvijas Televīzijas raidījuma "De facto" rīcībā nonākusī telefonu sarakste, visticamāk, starp Izraēlā dzīvojošo miljardieri Leonīdu Ņevzļinu un nu jau Polijā apcietināto Krievijas pilsoni Anatoliju Bļinovu met tumšu aizdomu ēnu pār Latvijas tiesībsargājošām iestādēm. Sarakste cita starpā atklāj abu centienus ar kukuļu palīdzību panākt kriminālizmeklēšanu pret bijušo Pretkorupcijas fonda izpilddirektoru.
Atlikuši vien savā ziņā nieka 30 000 eiro, un tad ļaundabīgā audzēja – neiroblastomas – nomocītā jaunieša Gabriela Mutora ārstēšanai būs saziedota pilnīgi visa summa. Savā ziņā tas ir brīnums, jo cilvēku atsaucība bijusi neticama. No gandrīz 500 000 eiro, kas vajadzīgi, lai jaunietis dzīvotu, jau saziedoti vairāk nekā 455 000 eiro. Gabriels jūtas labi un nākamnedēļ sāks nākamo ārstēšanās kursu.
Tieši pirms gada Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izveidoja Valsts konkurētspējas komisiju. Mērķis – izstrādāt priekšlikumus izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības jomu stiprināšanai. Kas šī gada laikā paveikts, un vai šādas komisijas izveidei bijusi jēga?