Latvijā
Daugavpils zobārstniecības poliklīnikā jau gadiem ir katastrofāls kadru trūkums, īpaši bērnu stomatologu vidū. Lai sagaidītu savu kārtu pie zobārsta, nereti rindā bērnam jāgaida pat divi gadi. Lai risinātu šo problēmu, pirms pieciem gadiem Daugavpils dome lēma no pašvaldības budžeta pilnībā segt izglītības izdevumus topošajiem stomatologiem. Tas ir vainagojies ar to, ka jau septembrī Daugavpils zobārstniecības poliklīnikā darbu sāks divas jaunas zobārstes.
Jelgavā ūdens līmenis krītas lēni, atsevišķās pilsētas ielās daži cilvēki otrdien peldējās. Eksperti aicina cilvēkus applūdušajās ielās nepeldēt, jo piesārņojums esot liels.
Jūrmalā, Jelgavā, Rīgā un citviet turpinās vētras radīto postījumu novēršana. Daudzus iedzīvotājus pārņem izmisums. Ir piepildījies prognozētais, un ūdens līmenis ceļas. Īpaši tas jūtams Mellužos, Pumpuros un citviet Jūrmalā. Jūrmalnieku mājas kļūst par saliņām, kuras ieskauj ūdens. Un atbildīgie dienesti ar šādu ūdens daudzumu netiek galā.
Lai izglītotu vietējos iedzīvotājus par dabas likumiem mežā un mednieku un taksidermistu darbu, Varakļānu novada muzejā atklāta dzīvnieku un putnu izbāzeņu izstāde. Tajā skatāmi Latvijas labāko autoru darbi, iekļaujot arī reti, bet tieši Varakļānu apkārtnē sastopamus dzīvniekus.
Nodrošināt demokrātiskas valsts neatkarību, drošību un labklājību – ar šādiem pamatuzdevumiem pirms 105 gadiem Latvijas ārlietu dienestu veidoja pirmais Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics. Šodien šie pienākumi turpinās, taču papildu slodzi dienesta darbiniekiem ienesis Krievijas sāktais karš Ukrainā.
Aizvadīto plūdu un negaisa dēļ Zemgalē cietuši 350 tūkstoši hektāru lauksaimniecībā izmantojamās platības, lēš Zemkopības ministrija, vēl precizējot zaudējumu apmērus. Mazāk skartas ir tās saimniecības, kur laukos ir sakārtotas meliorācijas sistēmas, taču daudzviet tās nav spējušas novērst lauku applūšanu un raža iet bojā.
Pašvaldībām būs iespējams pieteikties uz krīzes atbalstu, bet iedzīvotājiem vispirms jāvēršas pie saviem apdrošinātājiem un tad savās pašvaldībās, lai saņemtu atbalstu par nesenās vētras postījumiem, pēc Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdes, kurā vērtētas vētras sekas, pauda premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
Pēc ekstremālajām lietusgāzēm un vētras Rīgā turpinās postījumu likvidēšana, un pakāpeniski no bīstamības novēršanas darbiem pašvaldība pāries uz galvaspilsētas sakopšanu. Viens no galvenajiem uzdevumiem būs palīdzēt iedzīvotājiem izgāzto koku, nolauzto zaru un lapu savākšanā, informēja pašvaldības domē.
Stipru lietusgāžu laikā daļa notekūdeņu attīrīšanas iekārtu nespēj uzņemt visu ienākošo ūdens plūsmu, informēja Valsts vides dienests (VVD), norādot, ka lielākā problēma ir vērojama Rīgā, kur stipra lietus laikā tiek atvērtas avārijas izplūdes un Daugavā bez attīrīšanas tiek novadīts ievērojams notekūdeņu apjoms.
Jūrmala ir starp pilsētām, kas spēcīgajā vētrā cietušas visvairāk. Postījumi ir plaši – sākot ar lauztiem kokiem un applūdušām ielām, un īpašumiem, beidzot ar elektroapgādes bojājumiem un sasistiem auto. Cik lieli būs zaudējumi pašvaldībai un iedzīvotājiem, aizvien nav zināms. Pašvaldībā pēc palīdzības ar iesniegumiem vērsušies jau vairāk nekā 1000 iedzīvotāju. Sniegt palīdzību sola arī valsts.
"Rīgas mežu" apsaimniekotajās teritorijās galvaspilsētā un tās apkārtnē kopumā nolauzti ap 350 koku. Pierīgā vislielākie postījumi ir Olaines, Mārupes un Jūrmalas pašvaldībās. Šie ir lielākie vētras postījumi Pierīgas mežos pēdējo 20 gadu laikā, atzina uzņēmumā.
Katrs apdrošinātājs var veidot savu plūdu definīciju, jo tas nav noteikts Ministru kabineta noteikumos. Mājokļa apdrošināšana ir brīvprātīgs process, kurā klienti paļaujas, ka krīzes situācijā ikgadējās iemaksas ļaus saņemt palīdzību. Taču nekādu garantiju nav, ja, piemēram, plūdu definīcija apdrošinātājam un klientam atšķiras. Ko tādā gadījumā darīt, un kā sevi pasargāt?
Pēc rekordlielām lietavām un vētras Jelgavas novadā daudzas vietas ir applūdušas, joprojām nav elektrības un vētras lauztie koki bojājuši īpašumus. Viens no visvairāk cietušajiem ir Kalnciema pagasts, kur arī otrdien vēl nebija elektrības, ir augsts ūdens līmenis un plūdu draudi, un pagasta pārvalde situāciju vērtēja kā kritisku.
Policisti Rīgā šomēnes aizturēja vīrieti, kuru tur aizdomās par šaujamieroču, to būtisko sastāvdaļu, munīcijas un sprāgstvielu iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un realizāciju bez attiecīgas atļaujas. Viņš tos sūtījis pircējiem, izmantojot pakomātu pakalpojumus, tādējādi jo īpaši pakļaujot iespējamam veselības un dzīvības apdraudējumam apkārtējos iedzīvotājus, informēja policijā.
Vairāk nekā 20 vietās Latvijas pierobežā tiek uzkrāti dažādi pretmobilitātes šķēršļi, informēja Aizsardzības ministrijā.
Aizvadītās diennakts vētrā stipri cietusi Zemgales reģionālā arhīva ēka Jelgavā, informēja Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA). Lietus ūdens skāris arhīviski vērtīgos dokumentus, bojātas dokumentu uzglabāšanas kārbas, telpās ir paaugstināts mitrums un ūdens aptuveni 200 kvadrātmetru platībā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atcēlis oranžās pakāpes brīdinājumu par plūdu risku Latvijas upēs pamatīgo lietavu dēļ, to samazinot līdz dzeltenās pakāpes brīdinājumam.
Ādažu bāzē vētras laikā cietušā karavīra stāvoklis ir stabils, aģentūrai LETA apliecināja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera preses virsniece Sandra Brāle.
Šīsnedēļas vētras postījumu dēļ otrdien, 30. jūlijā, dzelzceļa līnijā Tukuma virzienā daļu pārvadājumu veiks ar dīzeļvilcieniem, kā arī nodrošinās autobusus, informēja "Pasažieru vilciens".
Lai gan likums nosaka, ka rezidents nedrīkst viens pats pildīt ģimenes ārsta pienākumus, ikdienā tas notiek un bieži vien par to pat netiek ziņots. Trešā gada rezidents var strādāt viens netiešā sertificēta ārsta uzraudzībā klātienē vai attālināti. Tomēr bieži vien rezidenti strādā vieni, un ārsts parādās praksē tikai retu reizi. Tādā gadījumā rezidentam būtu jāraksta iesniegums Veselības inspekcijai, jo tiek pārkāpts likums, ārstējot pacientus bez attiecīga sertifikāta.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
