Latvijā
Premjeres Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") vadītajai valdībai 15. septembrī apritēja gads kopš tās apstiprināšanas. Viens no tās izveides nosacījumiem – partnerattiecību regulējuma pieņemšana – ir izpildīts, taču pēc tam pietrūcis plānveidīgas darbības, vērtēja politisko procesu vērotājs, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" vadītājs Filips Rajevskis. Valdības atskaites moments būs nodokļu reformas un 2025. gada valsts budžeta pieņemšana. Tiesa, pārmaiņas nodokļos varētu būt plašākas, nekā pašlaik pieteiktas.
Policija aizturējusi trīs personu grupu, kas zaguši kabeļus no komunikāciju šahtām, kā arī izdarījuši zādzības no būvniecības objektiem un daudzdzīvokļu mājām, kuras nav nodotas ekspluatācijā. Veicot kratīšanas personu dzīvesvietās un automašīnās, atsavinātas, iespējams, nozagtās mantas, kā arī narkotikas un ieroči.
No trešdienas, 18. septembra, līdz svētdienai, 22. septembrim, visaptverošo valsts aizsardzības mācību "Namejs" aktīvā fāze norisināsies arī galvaspilsētā Rīgā. To laikā karavīru un militārās tehnikas pārvietošanās lielākoties būs redzama Voleru, Daugavgrīvas, Āgenskalna, Torņkalna, Kundziņsalas, Sarkandaugavas, Čiekurkalna, Teikas, Dārzciema un Latgales priekšpilsētas apkaimēs, informēja Zemessardzes 1. Rīgas brigāde.
Šonedēļ no pirmdienas līdz svētdienai Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp Latvijā, norisināsies Eiropas ceļu policijas tīkla "Roadpol" ikgadējā akcija, kuras laikā pastiprināti uzraudzīs satiksmi, informēja Valsts policija.
Šovasar Baltijas valstīs pastiprinājusies dezinformācija, ka pie varas esošie cenšas tās ieraut karā pret Krieviju. Īpaši tas vērojams Lietuvā un Igaunijā. Valdības jau lemjot par savu karavīru sūtīšanu uz Ukrainu, Lietuvā ārlietu ministrs ar ģimeni pametot valsti, bet Latvija provocējot austrumu kaimiņu ar kodolkaru.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs veido Latvijas populācijas genoma datu kopu, ko plānots iekļaut vienotā Eiropas genoma datu bāzē. Mērķis ir radīt drošu piekļuvi ģenētiskajiem un ar paraugiem saistītajiem klīniskajiem datiem visā Eiropā, lai uzlabotu pētniecību un arī attīstītu personalizētu veselības aprūpi. Ģenētiskās diagnostikas attīstību kā īpaši būtisku iezīmē arī Reto slimību alianse.
Premjeres Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") vadītajā valdībā nepilna gada laikā nomainījušies divi ministri, un, ja būs nepieciešamība, premjere nekavēsies nomainīt vēl kādu, izriet no Siliņa sacītā intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt".
Jau astoņus mēnešus Latvijā ir obligāta bioloģiski noārdāmo jeb pārtikas atkritumu šķirošana, taču lielākajā daļā Latgales pašvaldību tas vēl nenotiek. Lai gan Ludzā jau gada sākumā pie daudzdzīvokļu mājām parādījās brūnie jeb bioloģisko atkritumu (bioatkritumu) konteineri, viss sašķirotais tāpat aizgāja kopējā sadzīves atkritumu masā, jo pašvaldībai nebija atrisināts jautājums, kur šos atkritumus pēc tam nogādāt.
Augusta nogalē Rīgas domes (RD) Finanšu komiteja bez diskusijām atbalstīja 62 tūkstošu eiro piešķiršanu no izdevumiem neparedzētiem gadījumiem, jo Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) bija piemērojusi korekciju kādam Rīgas digitālās aģentūras (RDA) veiktam iepirkumam.
Rīgas pilī vēl top likuma grozījumi, kas paredz uz laiku iesaldēt algas valsts uzņēmumu valdēs un padomēs. Latvijas Televīzijai zināms, ka šie grozījumi augstskolu vadību neskars. Uz to neattiecas arī valdības konceptuālā vienošanās par algu iesaldēšanu publiskajā sektorā. Laikā, kad tapa Panorāmas sižets, Izglītības un zinātnes ministrija nolēmusi, ka aicinās iesaldēta algas arī augstskolu vadītājiem. Patlaban lielo augstskolu vadītāji saņem no 11 līdz pat aptuveni 14 000 eiro mēnesī.
Šogad aprit 80 gadi kopš Otrā pasaules kara notikumiem, kas nesa būtiskus zaudējumus Latvijai un tās iedzīvotājiem. Bauska no 1944. gada jūlija beigām līdz septembra vidum pusotru mēnesi atradās Vācijas un PSRS karadarbības zonā, iesaistoties arī brīvprātīgajiem. Taču joprojām ne viss ir apzināts - Bauskas muzeja rīkotajā pasākumā vēsturnieki un pētnieki atklāja mazāk zināmus faktus par Bauskas aizstāvju lomu kara laikā.
Kopš maija ir uzsākts smago ceļu satiksmes negadījumu izmeklēšanas pilotprojekts – izveidota pētnieku grupa, kas nodarbosies ar neizskaidrojamu, aizdomīgu avāriju cēloņu meklēšanu. Mērķis – noskaidrot, kādi faktori ir ietekmējuši šo negadījumu rašanos. Pēc projektā secinātā ar atbildīgajām ministrijām spriedīs par nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) jau nākamgad pašvaldību vēlēšanās piedāvā ieviest jauna veida vēlēšanu zīmes. Likuma grozījumus par tām jau jaunnedēļ sāks apspriest Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Jaunu vēlēšanu zīmju ieviešanai Saeimā paredzams pietiekams atbalsts, lai gan izskan arī šaubas, vai jauninājumu nepiedāvā pārāk neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām.
1944. gada vasaras izskaņā pēc tam, kad padomju armija otro reizi okupēja Baltijas valstis, tūkstošiem cilvēku no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ar nelielām zvejnieku laivām devās bīstamajā ceļā pāri Baltijas jūrai, meklējot patvērumu rietumos. Daudzi no viņiem gāja bojā viļņos vai PSRS flotes uzbrukumos civilajiem kuģiem. Pirmais glābiņš un drošība lielai daļai bēgļu laivu bija Zviedrijas lielākā sala – Gotlande. Visaktīvākā bēgļu plūsma bija no 1944. gada septembra līdz pat kara beigām 1945. gada maijā. Gotlandē šonedēļ atzīmēja šī notikuma astoņdesmitgadi.
Latvijas Televīzijas rīcībā nonācis video, kurā dzirdams ar sprāgstvielām aprīkotā Krievijas "Šahed" tipa drona lidojums, nokrišana, kā arī tā iznīcināšana. Šis incidents līdztekus citiem jautājumiem arī aizsācis diskusiju par to, kāpēc netika informēti vietējie iedzīvotāji un kā rīkoties turpmāk.
Šajā dienā pirms 165 gadiem dzimis viens no Latvijas izcilākajiem valstsvīriem – Jānis Čakste. Viņš ir viens no mūsu valsts dibinātājiem, arī Satversmes sapulces priekšsēdētājs laikā, kad tika likti tiesiskie pamati Latvijas valstij. 14. septembris allaž bijusi svarīga diena arī Jāņa Čakstes dzimtai, jo šī bija īpaša diena pašam prezidentam, vienmēr pulcējot kopā visu lielo ģimeni. Un precīzi pirms 100 gadiem viņš iedibināja tradīciju savas dzimtas meitām.
Arvien aktuālāks kļūst temats, kā samazināt siltuma zudumus vēsturiskās ēkās, nenodarot pāri tās kultūrvēsturiskajām vērtībām. Nereti šādu ēku īpašniekiem trūkst zināšanu seno tradicionālo materiālu un konstrukciju uzturēšanai un atjaunošanai. Lai tās pilnveidotu, Kuldīgā notika seminārs par ilgtspējīgu seno ēku modernizāciju.
Vairāki simti cilvēku sestdien, 14. septembrī, Rīgā pulcējas uz starpkonfesionālu un starptautisku kristiešu gājienu "Jēzus maršs".
Partijas "Kustība "Par!"" kongresā sestdien, 14. septembrī, par valdes priekšsēdētāju ievēlēta Linda Curika, amatā nomainot iepriekšējās līdzpriekšsēdētājas – Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētēju Laimu Geikinu un bijušo Saeimas deputāti Inesi Voiku.
Salacgrīvā viena no Smilšu ielas nama īpašniecēm izlēmusi, ka var rīkoties, kā viņai ienāk prātā – uzbūvējusi žogu, liedzot iebraukt ar auto gan šī nama otrai īpašniecei, gan kaimiņiem, kuru mājoklis atrodas tālāk pagalmā. Kaimiņu konflikts ir samilzis, un risinājums, visticamāk, būs jāmeklē tiesas ceļā. Vai kopīpašumā var darīt, ko grib?
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
