Latvijā
Latvijai ir pamats lepoties starp Baltijas reģiona valstīm par paveikto, lai sakārtotu savu robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. Jau nākamgad ekspluatācijā iecerēts nodot arī visu posmu uz robežas ar Krieviju. Tomēr, lai to izdarītu, ir jāatrisina tas, kas nav izdevies pēdējo piecu gadu laikā – jāizbeidz saistības ar "Ceļu būvniecības sabiedrību "Igate"", kas izbūvēja pirmos simt kilometrus žoga un patruļtakas, bet kas aizvien nav nodotas ekspluatācijā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto". Izbūvētais gan pa šo laiku daļēji aizaudzis un nolietojies.
Deputāta mandātu negaidīti nolikušā ekspremjera Krišjāņa Kariņa vietā Saeimā šonedēļ darbu uzsāka Viesturs Zariņš – "Jaunās Vienotības" (JV) Valkas novada nodaļas vadītājs un līdzšinējais Valkas vicemērs. Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" noskaidroja, ka ilggadējais Valkas domnieks un iepirkumu speciālists Zariņš kopš pavasara ir iesaistīts Eiropas prokuratūras (EPPO) sāktajā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētajā lietā par Eiropas fondu finansējuma apgūšanu ražošanās infrastruktūras projektos.
Bezpajumtniekiem pērn noslēgto īres dzīvokļu pilotprojektu šogad Rīgā īsteno kā pakalpojumu. Tam pašvaldība no budžeta šogad velta vairāk nekā 340 tūkstošus eiro, to Latvijas Radio noskaidroja Rīgas domē un no pakalpojumu sniedzēja Latvijas Samariešu apvienības. Vai pašvaldība to gatava turpināt arī nākamajā gadā un vai īres dzīvokļi pieejami arī Liepājā un Valmierā, kur līdzīgi kā Rīgā pērn noslēdzās izmēģinājuma projekts?
Lai arī pērn pavasarī apstiprināts Latgales vēsturiskās zemes karogs – tumši zils ar baltu svītru pa vidu -, vietējie ļaudis un nereti arī pašvaldību institūcijas joprojām izmanto karoga neapstiprināto versiju ar sarkanu ģerboni uz tā. Valsts heraldikas komisijas pārstāve, mākslas vēsturniece Ramona Umblija šādu likuma neievērošanu sauc par nihilismu pret likumdošanu un tātad pret pašu valsti. Savukārt no Latgales ievēlētais Saeimas deputāts Juris Viļums ("Apvienotais saraksts") uzskata, ka tas ir tikai pārejas laiks un cilvēkiem nepieciešams skaidrot karoga nozīmi.
Mācību stundas bez mobilajiem telefoniem – tā ir realitāte aizvien lielākā daļā Latvijas skolu. Pirms dažiem gadiem ideju sāka praktizēt dažas skolas, taču par labu praksi to atzīst direktori un skolotāji visā Latvijā, jo internets un ierīces nozog skolēnu uzmanību mācībām. Turklāt daudzās skolās skolēni telefonu neizmanto visu dienu, ieskaitot starpbrīžus.
Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas ražo tehniku militārām vajadzībām un kuru ražojumus atzinīgi novērtē Ukrainas kaujas laukā. Ar sabiedrisko mediju skatītāju, lasītāju un klausītāju atbalstu, pateicoties sabiedrisko mediju un Ziedot.lv kopīgi rīkotajai labdarības akcijai, Latvijā ražotās preces un ierīces nonāks Ukrainā, lai palīdzētu ukraiņiem uzvarēt.
Lai pievērstu uzmanību vietējās kultūrvides izzināšanai, pētniecībai, zināšanu un pieredžu apmaiņai, trīs Kuldīgas novada pagastos notika rezidence "Piezīmes uz malām". Viens no tiem bija Rudbāržu pagasts, kurā vizuālās kultūras pētniece Baiba Tetere iedziļinājās vietējās kopienas fotogrāfijās un videomateriālos, tā atklājot, kur rudbāržnieki fotografējušies visbiežāk un kā te veidojusies dzīve pagājušā gadsimta 90. gados. Nu apkopots arī nozīmīgs papildinājums novadpētniecībai.
Arī pēc desmit gadiem daudzi tirgotāji Rīgas Centrāltirgū saziņā ar klientiem izmanto krievu valodu, jo latviešu valodu neprot vai prot nepietiekami. Valsts valodas centrā (VVC) atzina – lai arī situācija latviešu valodas lietojumā šķietami uzlabojas, tomēr ir jomas, kurās centrs konstatē pārkāpumus, un tirdzniecība ir viena no tām līdztekus apkalpojošajai sfērai kopumā.