Latvijā
Tā dēvēto "aukļu dienestu" septiņās pašvaldībās varēs lielākoties apmaksāt, izmantojot Eiropas Savienības (ES) naudu. Vecākiem, nododot bērnu serfiticētas auklītes rokās, jāmaksā būs tikai par ēdināšanu. Šāda iespēja būs Liepājā, Jelgavā, Rīgā, kā arī Dienvidkurzemes, Ķekavas, Mārupes un Ropažu novadā.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputāti trešdien, 2. oktobrī, iepazinās ar ziņojumu par iespējamiem risinājumiem rīcībai ar apreibinošu vielu ietekmē esošajiem nepilngadīgajiem. Tomēr sēde noslēdzās bez skaidriem risinājumiem, ko reāli vajag darīt, lai palīdzētu bērniem un pusaudžiem, kuriem ir atkarības.
Saeimā atkal aktualizēta diskusija, vai Latvijā pašvaldību vēlēšanās varētu ļaut piedalīties no 16 gadu vecuma. Veikt grozījumus Pašvaldību vēlēšanu likumā rosinājis "Progresīvo" frakcijas deputāts Ervins Labanovskis un arī Latvijas Jaunatnes padome. Lai arī idejisks atbalsts šādiem grozījumiem būtu, šī iecere neguva Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātu vairākuma atbalstu, Saeimas Juridiskā biroja ekspertam norādot, ka iecere neatbilstot Satversmei.
Novārtā pamestais un, iespējams, apkrāptais seniors drīzumā tiks izrakstīts no slimnīcas, un plānots, ka viņš nonāks Mārcienas Sociālās aprūpes centrā. Bezpalīdzīgais 92 gadus vecais sirmgalvis ilgstoši nebija saņēmis ne sociālu, ne medicinīsku palīdzību, un, iespējams, tika izkrāpts viņa īpašums. Par to policija uzsākusi kriminālprocesu. Sociālā dienesta darbiniece, kura šajā lietā ir iesaistīta, vēl joprojām ir darba nespējas prombūtnē.
Lucavsalā AS "Ķekava Foods" ir uzstādījusi un parka apmeklētājiem nodevusi lietošanai septiņus jaunus āra grilus ar grilēšanas aprīkojumu, nomainot savulaik 2017. gadā uzstādītos, bet nu jau nolietotos grilus. Grili izvietoti Lucavsalas dienvidu daļā, zaļajā zonā Mazās Daugavas krastā, posmā starp Lucavsalas līča peldvietu un Rīgas Airēšanas klubu, informēja Rīgas domē.
Ar klaigāšanu sociālajā tīklā "X" var pievērst lēmumu pieņēmēju uzmanību, kā arī radīt viņiem iespaidu, ka tā ir tautas, nevis vienkārši nervozu cilvēku saujiņas balss, saka sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore Iveta Kažoka. Patiesības brīdis pienāk, kad aktīvistiem jāapliecina savs "mandāts no tautas" nevis ar atzīmēm "patīk", bet realitātē. Vai, piemēram, pašlaik tviterī (tagad platforma "X") pamanāmās personas un pazīstamās "atkrieviskotājas" cienītāji ir mikroburbulis, un par ko mums var pastāstīt "X-vētra" ap banku "Indexo", skaidroja LSM.
Pastnieki ik dienu sastopas ar grūtībām, ko rada bojātas, nepareizi uzstādītas vai pat krūmos ieaugušas, neredzamas pastkastītes. Latvijā no aptuveni 1,27 miljoniem pastkastīšu 90 000 ir bojātas. Tas ne tikai kavē piegādes, bet arī palielina riskus sūtījumu pazušanai, nesaņemšanai vai pat nozagšanai.
Ventspils dome neuzskata, ka tai tagad būtu jātērē līdzekļi neviennozīmīgi vērtētā Sarkanās armijas komisāra Jāņa Fabriciusa pieminekļa nojaukšanai vai pārvietošanai. Lai gan 2022. gadā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde pieminekli neiekļāva demontējamo padomju režīmu slavinošo objektu sarakstā, Okupācijas muzeja direktore un vairāki vēsturnieki atzinuši, ka tas pēc likuma būtu demontējams. Kultūras ministrija gan lemšanu par pieminekļa nākotni atstājusi Ventspils pašvaldības ziņā, tikmēr pašvaldību ministrijā norāda – ja netiek ievērots likums, demontējamo objektu sarakstu var papildināt.
Īpaša diena šodien ir Bērnu slimnīcai un tās mazajiem pacientiem. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) atklāta vairāk nekā 28 miljonus vērtā jaunbūve. Tajā atradīsies Neatliekamās medicīnas centrs un Ambulatorais veselības centrs, kur lielākais ieguvums ir iespēja saņemt vajadzīgos pakalpojumus vienuviet.
Valdība otrdien, 1. oktobrī, apstiprinājusi Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Klimata likumprojektu, kura mērķis ir nodrošināt Latvijas virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu, mazinot sabiedrības un tautsaimniecības ievainojamību pret klimata pārmaiņu radītajām sekām, kā arī veicināt ilgtspēju un nozaru konkurētspēju. Likumprojekts vēl jāizskata un jāpieņem Saeimā.
Valdība otrdien, 1. oktobrī, apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) ciešā sadarbībā ar mediju nozares profesionāļiem izstrādātās Mediju politikas pamatnostādnes 2024. līdz 2027. gadam. Tajās uzsvars likts uz mediju neatkarības un drošības stiprināšanu, kā arī centieniem uzrunāt mazākumtautības latviešu valodā. KM uzdots izstrādāt konkrētu rīcības plānu.