Papildināts 12:25
Latvijā
Valsts asinsdonoru centrs aicina iedzīvotājus palīdzēt un ziedot asinis. Turpinoties atvaļinājumu laikam, kas šoreiz sakritis arī ar smagu pacientu skaita pieaugumu slimnīcās, kam nepieciešama asins pārliešana, ir izsīkuši vairāku grupu asins krājumi. Šāda situācija, kad gandrīz visi krājumi ir iztukšoti, vēl nav piedzīvota, norādīja Asinsdonoru centrā.
Pārvietojamā 3D drukāšanas stacija – šādu īpašu ražotni uzbūvējuši apvienības "Savvaļas bites" biedri. Tajā varēs saražot gan granātu astītes, gan dronu detaļas kuras turpat varēs arī salikt kopā darbotspējīgos dronos. Pavisam drīz paredzēts to nosūtīt Ukrainas karavīriem, lai nepieciešamos 3D produktus varētu ražot frontes tuvumā.
Visticamāk, mēs nekad neuzzinātu par Gabrielu Mutoru un viņa ģimeni, ja zēnam neatgrieztos ļaundabīgais audzējs –neiroblastoma un ja ārstu konsīlijs nelemtu, ka iespējas ārstēt ir, bet zāles maksā gandrīz pusmiljonu eiro. Valsts visas zāles neapmaksāja, palīdzēja līdzcilvēki, saziedojot četrām no piecām nepieciešamajām devām.
Pēc vairāku gadu pārtraukuma sestdienas pēcpusdienā Rīgas ielās atgriezās krāšņais Tvīda velobrauciens.
Aizvadītas divas pirmās jaunā mācību gada nedēļas. Daudzām skolām tas nav bijis vienkāršs laiks. Arī Rēzeknes novada Viļānu vidusskolā un Preiļu novada Riebiņu vidusskolā pievienojušies bērni no tuvumā slēgtām skolām. Šobrīd adaptācija jaunā vidē noritot veiksmīgi, atzina skolās.
Pret komunikāciju operatoru "Balticom" piektdienas vakarā tika vērsts kiberuzbrukums. Tas ilga vairākas minūtes no pulksten 21.52 līdz 21.57, šajā laikā ēterā bija dzirdama uzruna krievu valodā.
Policija sestdien aizturējusi vecākus par divu ar difteriju saslimušu bērnu izņemšanu no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), savukārt bērni patlaban ir nogādāti slimnīcā, norādīja Valsts policijā (VP).
12. septembrī izskanēja ziņa, ka Rīgā apķēpāts Esplanādē esošais cariskās Krievijas karavadoņa Mihaela Andreasa Barklaja de Tolli piemineklis. Nu tas ir sakopts, bet jau ilgāku laiku publiski tiek diskutēts par šī pieminekļa novākšanu. Rīgas pieminekļu padome lēmusi statuju nedemontēt, tomēr padomei ir konsultatīva loma, un gala lēmums par šī un citu pieminekļu likteni jāpieņem deputātiem.
Dzimis un ilgus dzīves gadus Aleksejs ir pavadījis Daugavpilī – vietā, kur latviešu valodu nav nācies tik plaši un bieži izmantot. Pārvācoties uz Rīgu, Aleksejs sācis darboties sociālajos tīklos, uzklausot cilvēkus un palīdzot viņiem risināt dažāda veida problēmas, kā, piemēram, pagalmu labiekārtošanu un pandusu ierīkošanu pie iestādēm. Šobrīd Aleksejs veido saturu sociālajos tīklos gan latviešu, gan krievu valodā, un lai vēl vairāk apstiprinātu savu cieņu un patriotismu Latvijai – nesen izgājis arī Rezervistu militārās pamatapmācības kursu.
Aizvadītajās brīvdienās Dienvidkurzemes novadā noticis satraucošs atgadījums – kādu ģimeni, kas bija devusies sēņot, pārsteidzis lācis. Pensionāre Vija Radionova-Sirmā lāci sastapusi apmēram 4 kilometrus no Vaiņodes. Lāču populācija Latvijā ir savairojusies un turpinās to darīt, norāda pētnieks Jānis Ozoliņš. Kā rīkoties šādos gadījumos, kā uzvesties, un ko labāk nedarīt?
Jau otro gadu septembrī Malnavas koledžā tiek rīkota lielā kartupeļu talka. Maijā koledžas izmēģinājuma laukā stādīto un nu jau novākto 16 galda un cietes kartupeļu šķirņu ražība tiek pētīta atkarībā no lietotā mēslojuma un barības vielu nodrošinājuma. Šogad talcinieki ir ar lauksaimniecību saistītie koledžas audzēkņi un studenti, kā arī koledžas pasniedzēji un darbinieki.
Šajās dienās valsts aizsardzības mācību "Namejs 2024" pasākumi norisinās arī galvaspilsētā. Šodien Rīgas klusajā centrā maršēja Zemessardzes patruļa, bet vairākās mācību iestādēs tika izspēlēta civiliedzīvotāju evakuācija.
Kur meklēt informāciju krīzes vai apdraudējuma gadījumā? Šis jautājums uztrauc iedzīvotājus Latgalē. Nesenais notikums ar dronu un pašlaik notiekošās mācības "Namejs" iedzīvotājiem liek satrūkties no trokšņiem gaisā. Militārie spēki uzsver, ka strādā pie spēju pilnveidošanas un šobrīd kā prioritāti izvirza tieši komunikācijas stiprināšanu.
Nacionālās apvienības (NA) iecere nosūtīt divus "Stabilitātei!" deputātus – Viktoru Pučku un Jefimiju Klementjevu – uz latviešu valodas pārbaudi apstājusies, jo trūkst citu partiju deputātu, kas šo priekšlikumu parakstītu. Par to partija vēsta savā sociālās saziņas vietnes "Facebook" kontā. Nedēļas laikā parakstījušies 16 deputāti, viens paraksts tiek solīts drīzumā, un vēl trīs parakstu trūkst.
No Rīgā grandiozajiem šī gada ielu remontiem, ko sāka jūlija vidū, pabeigtas ir divas trešdaļas ielu. Vairumā gadījumu salabotas ir ielas ar grants segumu. Kopumā paredzēts saremontēt 128 ielas. Pašvaldība cer, ka darbus izdosies pabeigt līdz novembra sākumam.
"Varējām darīt labāk, bet mācāmies no kļūdām," tiekoties ar Krāslavas, Ludzas un Rēzeknes novada pašvaldību pārstāvjiem, šodien atzina aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš pašvaldībās bija ieradies, lai runātu par komunikācijas kļūdām saistībā ar Rēzeknes novadā nokritušo dronu. Turpmāk par krīzes situācijām pašvaldības tiks informētas uzreiz, kā arī tās iesaistīs iedzīvotāju apziņošanā, solīja ministrs. Taču Krievijas drons ietekmējis arī aizsardzības jomas reputāciju un iedzīvotāju paļāvību uz bruņotajiem spēkiem.
Policija pārbaudē ar netrafarētu transportlīdzekli pieķērusi dzērājšoferi, kurš, cenšoties aizmukt no policijas, ielēca elektriskajā ganā. Pārbaude veikta akcijas "ROADPOL Drošības dienas" laikā, lai kopīgi pievērstu uzmanību dažādiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, informēja Valsts policijā.
No oktobra Rīgas pašvaldības policija (RPP) atļautā braukšanas ātruma ievērošanu pilsētas ielās kontrolēs ar netrafarētām policijas automašīnām, informēja Rīgas pašvaldībā. Pārkāpumus automašīnā ierīkotā sistēma konstatēs automātiski, bez likumsarga iesaistes.
Dienvidkurzemes novadā atklāts 10 kilometrus garais gājēju un velobraucēju ceļš no Liepājas līdz Bernātiem, kas ved gar autoceļu Liepāja–Lietuvas robeža (Rucava) (A11). Ceļu par 2,28 miljoniem eiro izbūvēja SIA "CTB", informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).
Visu Latvijas valdību vadītāji, sākot ar Laimdotu Straujumu, bijuši superjūtīgi pret reakciju tviterī, kas tagad pārdēvēts par "X", saka kāda Latvijas politikas veterāne. Jā, ietekme ir, piekrīt eksperti. Kā iznācis, ka mazas grupas var diktēt savu gribu ministriem un ne tikai, un kādēļ tas notiek sociālajā medijā, kuru izmanto vismazāk cilvēku, skaidroja LSM.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
