Papildināts 12:25
Latvijā
Līdzās tankiem, raķetēm un droniem Krievijas propaganda ir viens no galvenajiem ieročiem Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, jo, lai karotu, ir jānoskaņo sabiedrība Krievijā un arī ārpus tās. Pirms vairāk nekā diviem gadiem pret Krievijas propagandu nopietnu cīņu sāka arī Latvija, slēdzot televīzijas kanālus, ierobežojot interneta resursus. Kas no tā visa ir sanācis, pētīja Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens".
Vienam no Kuldīgas simboliem, senajam ķieģeļu tiltam šogad nozīmīga gadskārta – 150 gadu. Pirmo reizi tas uz vienu dienu kļuva par garšu tiltu. Festivāls "Audz’s Kurzemē" uz tā aicināja pulcēties vietējo produktu cienītājus un garšas baudītājus.
Valmieras novadā ugunsgrēkā pamatīgi cietis viens no Latvijas lielākajiem dižozoliem – pēc negaisa, kura laikā kokam trāpījis zibens, ozols sācis degt. Cenšoties dižozolu saglābt, ugunsdzēsēji cīnījās vairākas stundas.
Pusaudžu un jauniešu vidū arvien pieprasītāki kļūst sociālā mentora pakalpojumi. Pērn pie mentoriem devās 121 pusaudzis, bet šogad līdz augusta beigām jau 131. Mentori stāsta, ka visbiežāk jaunieši palīdzību meklē saistībā ar problēmām skolā, ģimenē vai nespēju iederēties draugu lokā.
Latvijas krievi jāsanaido ar bēgļiem no Ukrainas, bet pārējiem jāiestāsta – konfrontācija ar Krieviju nozīmē nabadzību. Šādus plānus Latvijas sabiedrības ietekmēšanai pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" atrada noplūdušos dokumentos, kas radīti vienā no komercializētajām "troļļu fabrikām" – "Sociālās projektēšanas aģentūrā" (SPA), kura strādāja Kremļa uzdevumā.
Par spīti ārstu pūlēm, pirmdien, 16. septembrī, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) intensīvajā terapijā miris četrus gadus vecais puisēns no Vidzemes reģiona, kurš bija saslimis ar difteriju. To Latvijas Televīzijai (LTV) apstiprināja slimnīcā. Neviens no saslimušās ģimenes četriem bērniem nebija vakcinēts.
Rīgā gājējs un riteņbraucējs nav prioritāte, vērtē biedrība "Pilsēta cilvēkiem", sākoties Eiropas Mobilitātes nedēļai. Šonedēļ Rīgā norit dažādi mobilitātes tēmai veltīti pasākumi – ekspertu diskusijas, semināri, velobrauciens, kā arī izstrādāta Rīgas ielu tipoloģijas rokasgrāmata. Tostarp rīdzinieki aicināti ikdienas gaitām izvēlēties videi draudzīgus pārvietošanās veidus. Bet vai pilsēta tam ir gana ērta un pielāgota?
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iesniedzis Saeimā grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, paredzot algas valsts kapitālsabiedrību vadībai iesaldēt uz diviem gadiem – no 2025. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim, informēja prezidenta kancelejā.
Premjeres Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") vadītajai valdībai 15. septembrī apritēja gads kopš tās apstiprināšanas. Viens no tās izveides nosacījumiem – partnerattiecību regulējuma pieņemšana – ir izpildīts, taču pēc tam pietrūcis plānveidīgas darbības, vērtēja politisko procesu vērotājs, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" vadītājs Filips Rajevskis. Valdības atskaites moments būs nodokļu reformas un 2025. gada valsts budžeta pieņemšana. Tiesa, pārmaiņas nodokļos varētu būt plašākas, nekā pašlaik pieteiktas.
Policija aizturējusi trīs personu grupu, kas zaguši kabeļus no komunikāciju šahtām, kā arī izdarījuši zādzības no būvniecības objektiem un daudzdzīvokļu mājām, kuras nav nodotas ekspluatācijā. Veicot kratīšanas personu dzīvesvietās un automašīnās, atsavinātas, iespējams, nozagtās mantas, kā arī narkotikas un ieroči.
No trešdienas, 18. septembra, līdz svētdienai, 22. septembrim, visaptverošo valsts aizsardzības mācību "Namejs" aktīvā fāze norisināsies arī galvaspilsētā Rīgā. To laikā karavīru un militārās tehnikas pārvietošanās lielākoties būs redzama Voleru, Daugavgrīvas, Āgenskalna, Torņkalna, Kundziņsalas, Sarkandaugavas, Čiekurkalna, Teikas, Dārzciema un Latgales priekšpilsētas apkaimēs, informēja Zemessardzes 1. Rīgas brigāde.
Šonedēļ no pirmdienas līdz svētdienai Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp Latvijā, norisināsies Eiropas ceļu policijas tīkla "Roadpol" ikgadējā akcija, kuras laikā pastiprināti uzraudzīs satiksmi, informēja Valsts policija.
Šovasar Baltijas valstīs pastiprinājusies dezinformācija, ka pie varas esošie cenšas tās ieraut karā pret Krieviju. Īpaši tas vērojams Lietuvā un Igaunijā. Valdības jau lemjot par savu karavīru sūtīšanu uz Ukrainu, Lietuvā ārlietu ministrs ar ģimeni pametot valsti, bet Latvija provocējot austrumu kaimiņu ar kodolkaru.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs veido Latvijas populācijas genoma datu kopu, ko plānots iekļaut vienotā Eiropas genoma datu bāzē. Mērķis ir radīt drošu piekļuvi ģenētiskajiem un ar paraugiem saistītajiem klīniskajiem datiem visā Eiropā, lai uzlabotu pētniecību un arī attīstītu personalizētu veselības aprūpi. Ģenētiskās diagnostikas attīstību kā īpaši būtisku iezīmē arī Reto slimību alianse.
Premjeres Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") vadītajā valdībā nepilna gada laikā nomainījušies divi ministri, un, ja būs nepieciešamība, premjere nekavēsies nomainīt vēl kādu, izriet no Siliņa sacītā intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt".
Jau astoņus mēnešus Latvijā ir obligāta bioloģiski noārdāmo jeb pārtikas atkritumu šķirošana, taču lielākajā daļā Latgales pašvaldību tas vēl nenotiek. Lai gan Ludzā jau gada sākumā pie daudzdzīvokļu mājām parādījās brūnie jeb bioloģisko atkritumu (bioatkritumu) konteineri, viss sašķirotais tāpat aizgāja kopējā sadzīves atkritumu masā, jo pašvaldībai nebija atrisināts jautājums, kur šos atkritumus pēc tam nogādāt.
Augusta nogalē Rīgas domes (RD) Finanšu komiteja bez diskusijām atbalstīja 62 tūkstošu eiro piešķiršanu no izdevumiem neparedzētiem gadījumiem, jo Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) bija piemērojusi korekciju kādam Rīgas digitālās aģentūras (RDA) veiktam iepirkumam.
Rīgas pilī vēl top likuma grozījumi, kas paredz uz laiku iesaldēt algas valsts uzņēmumu valdēs un padomēs. Latvijas Televīzijai zināms, ka šie grozījumi augstskolu vadību neskars. Uz to neattiecas arī valdības konceptuālā vienošanās par algu iesaldēšanu publiskajā sektorā. Laikā, kad tapa Panorāmas sižets, Izglītības un zinātnes ministrija nolēmusi, ka aicinās iesaldēta algas arī augstskolu vadītājiem. Patlaban lielo augstskolu vadītāji saņem no 11 līdz pat aptuveni 14 000 eiro mēnesī.
Šogad aprit 80 gadi kopš Otrā pasaules kara notikumiem, kas nesa būtiskus zaudējumus Latvijai un tās iedzīvotājiem. Bauska no 1944. gada jūlija beigām līdz septembra vidum pusotru mēnesi atradās Vācijas un PSRS karadarbības zonā, iesaistoties arī brīvprātīgajiem. Taču joprojām ne viss ir apzināts - Bauskas muzeja rīkotajā pasākumā vēsturnieki un pētnieki atklāja mazāk zināmus faktus par Bauskas aizstāvju lomu kara laikā.
Kopš maija ir uzsākts smago ceļu satiksmes negadījumu izmeklēšanas pilotprojekts – izveidota pētnieku grupa, kas nodarbosies ar neizskaidrojamu, aizdomīgu avāriju cēloņu meklēšanu. Mērķis – noskaidrot, kādi faktori ir ietekmējuši šo negadījumu rašanos. Pēc projektā secinātā ar atbildīgajām ministrijām spriedīs par nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
