JAUNI SARAKSTI
Turpinās politisko spēku gājiens uz Centrālo vēlēšanu komisiju. Šonedēļ savus sarakstus iesniedza vēl piecas partijas:
- Partiju apvienības "Jaunā Vienotība" kandidātu sarakstā atrodami gan vairāki līdzšinējie Saeimas un pašvaldību deputāti, gan ministri, gan agrāk ar politisko spēku konkurējoši politiķi, gan sabiedrībā labi zināmi citu jomu profesionāļi.
- Nesen nodibinātās partijas "Latvija pirmajā vietā" saraksta līderi būs uzņēmējs un bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, ekspremjers Vilis Krištopans, uzņēmēja Linda Liepiņa, bijusī labklājības ministre un pašreizējās Saeimas deputāte Ramona Petraviča un bijušais Ceļu policijas šefs Edmunds Zivtiņš.
- Nacionālās apvienības premjera amata kandidāts 14. Saeimas vēlēšanās būs Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, kurš arī būs vēlēšanu saraksta līderis Vidzemē.
- Zaļo un Zemnieku savienības vēlēšanu saraksta līderi būs pašreizējie parlamenta deputāti Viktors Valainis, Uldis Augulis, Armands Krauze, kā arī bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris un lauksaimnieks un vēlēšanu jaunpienācējs Kaspars Melnis.
- Politiskās partijas "Katram un katrai" saraksta līderi būs pašreizējie parlamenta deputāti Aldis Gobzems un Karina Sprūde, Daugavpils domes deputāts Igors Prelatovs, kā arī uzņēmējs Agris Freifalts un AS "Gaso" gāzes apgādes drošības departamenta vadītājs Raimonds Lazdiņš.
14. Saeimas vēlēšanas notiks 1. oktobrī.
Foto: LETA, Renāte Briede
VIENOJAS TAUPĪT
Eiropas Savienības valstu enerģētikas ministri ir vienojušies par nepieciešamību no augusta sākuma līdz marta beigām samazināt gāzes patēriņu par 15%. Tas ir nepieciešams, lai veiksmīgāk sagatavotos gadījumam, ja Krievija pārtrauc gāzes piegādi. Tā kā dažādās Eiropas valstīs situācija ir ļoti atšķirīga, tad gāzes patēriņa samazināšana ir jāveic brīvprātīgi. Līdz apkures sezonas sākumam gāzes krātuvēm Eiropā ir jābūt piepildītām par 80%. Šobrīd tās ir piepildītas par vidēji 66%, bet šis skaitlis turpina augt, kas vieš piesardzīgu optimismu. Mums ziemā gāzes pietiks.
CITAS SVARĪGAS ZIŅAS
Covid-19 saslimstības rādītāji kāpj, bet atkal trūkst skaidrības, vai un kādi ierobežojumi Latvijā tiks ieviesti, ja saslimstība ar Covid-19 turpinās pieaugt. To Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Reinis Siliņš.
Pie Veselības ministrijas ēkas Brīvības ielā Rīgā, kur trešdien Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība rīkoja brīdinājuma streiku un protesta akciju saistībā ar pārmetumiem par solījumu nepildīšanu attiecībā uz algu celšanu, bija sapulcējušies pāris simti dalībnieku un protests noritēja mierīgi. Mediķi prasa lielākas algas, pretējā gadījumā solot īstu streiku.
Pēc viņai nelabvēlīga tiesas sprieduma strīdā ar KNAB no amata atkāpusies Latvijas Radio valdes locekle finanšu vadības jautājumos Mārīte Tukiša. KNAB Tukišu sodīja, jo pirms diviem gadiem Latvijas Radio valde parakstīja līgumu par reklāmas raidlaika izmantošanas tiesībām ar uzņēmumu, kurā viens no līdzīpašniekiem bija Tukišas dzīvesbiedrs. Tukiša sodu apstrīdēja, bet apelācijas instancē zaudēja.
Ukrainā patlaban redzamas divas atšķirīgas frontes karadarbības zonā. Ukrainas austrumos Slovjanskas virzienā Krievijas spēki palielina uzbrukuma tempus, kamēr dienvidos Krievijas spēki ir pasīvāki un tur vairāk operē Ukrainas spēki, kas turpina dot raķešu triecienus pa kritiski svarīgiem objektiem. Aptaujas rāda, ka ukraiņi padoties negrasās un no brīvības miera vārdā neatteiksies.
Ukrainas Ģenerālprokuratūra apsūdzējusi par valsts nodevību divus Viktora Janukoviča laika valdības ministrus: Konstantīnu Hriščenko, kurš tajā ieņēma ārlietu ministra amatu, un toreizējo tieslietu ministru Oleksandru Lavrinoviču.
25. jūlijā mūžīgā mierā devies dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis Knuts Skujenieks (1936–2022). Dzejniece Liāna Langa dēvē Knuta Skujenieka aiziešanu par neatsveramu zaudējumu Latvijai: "Šodien ir ļoti liela zaudējuma diena latviešu tautai un arī valstij, jo šo sauli ir atstājis 20. gadsimta otrās puses izcilākais latviešu dzejnieks, kura pienesums latviešu kultūras un atdzejas laukā vispār nav pārvērtējams".
83 gadu vecumā 25. jūlijā mūžības ceļā devies Amerikā dzīvojošais latviešu komponists, diriģents, obojists un koklētājs Andrejs Jansons (1938–2022). Jansons bijis Ņujorkas latviešu kora ilggadējs vadītājs, Vispārējo Latviešu dziesmu svētku virsdiriģents, apbrīnojami rosīgs un enerģisks latviešu skaņu mākslas kopējs gan Latvijā, gan Amerikā.