Nedēļas notikumu smagsvars
1.septembris
“Bruņojušies” ar ziedu klēpjiem, 219 141 skolēns visā Latvijā ceturtdien, 1. septembrī, devās uz skolu. Jaunajā mācību gadā durvis ver 568 izglītības iestādes. Ja pērn mācības skolā apdraudēja Covid-19 pandēmija, tad šogad bažas rada iespējamais pedagogu streiks. Prezidents Egils Levits uzskata, ka skolotāju pārstāvji arodbiedrībā un atbildīgā ministrija spētu atrast kompromisu, pedagogi nav tik pārliecināti. Šajā mācību gadā Latvijas skolās Ienāk arī bērni no Ukrainas, kuri pie mums paglābušies no kara.
Foto: ReTV
VĒLĒŠANAS
Uz politiskās skatuves ir partija, kuras biedru paustais, piemēram, sociālajos medijos bieži vien izsauc asu un polarizētu viedokļu apmaiņu. Arī parlamentā un valdībā tā bieži izceļas ar radikālām metodēm, piemēram, ultimātu izteikšanu saviem partneriem. Bet saimnieciskajos jautājumos viņi var pieņemt arī apšaubāmus lēmumus. Tas viss notiek, neskatoties uz to, ka Nacionālā apvienība ir visilgāk pie varas esošā partija Latvijā.
Latvijas politiskajā spektrā nav trūcis partiju, kas pārstāv mūsu valstī dzīvojošo krievu intereses. Tās bijušas kreisi orientētas, ar teju vai garantētu atbalstu Saeimas, atsevišķu pašvaldību un arī Eiroparlamenta vēlēšanās. Radikālākā no tām, kas ar eiroparlamentārieti Tatjanu Ždanoku priekšgalā aktīvi aizstāvējusi krievu valodu skolās un nesen iestājās arī par pieminekļa saglabāšanu Uzvaras parkā Rīgā, ir Latvijas Krievu savienība.
Līdz 14.Saeimas vēlēšanām ir atlicis viens mēnesis. Sabiedriskie mediji turpina analizēt partiju piedāvājumus un izvērtēt iepriekš solītā pildīšanu.
KRIEVU CEĻOŠANA
Reaģējot uz Krievijas sākto karu Ukrainā, ES ārlietu ministri vienojās apturēt 2007.gada līguma darbību par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem. Lēmumu par pilnīgu tūrisma vīzu izsniegšanas pārtraukšanu lēmumu gan nepanāca. Pret to iebilda Francija, Vācija un Spānija. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) sacīja, ka valstis, kas robežojas ar Krieviju un kur ir liels Krievijas pilsoņu pieplūdums, varētu noteikt ieceļošanas liegumus.
GORBAČOVA NĀVE
Pasaules politikas līderi izteikuši līdzjūtību saistībā ar bijušā Padomju Savienības prezidenta Mihaila Gorbačova nāvi. Gorbačovs miris otrdien 91 gada vecumā pēc smagas un ilgas slimības. Gorbačova loma pasaules vēsturē tiek vērtēta pretrunīgi, bet Latvijas vēsturē viņš iegājis kā cilvēks, kura sāktās reformas pietuvināja PSRS sabrukumu un pavēra ceļu Latvijas neatkarības atjaunošanai. Lai atcerētos par Gorbačova paveikto, piedāvājam noskatīties Vitālija Manska dokumentālo filmu “Gorbačovs. Paradīze”.
CITAS ZIŅAS
SPRK apstiprinājusi jaunus siltumenerģijas tarifus AS "Latvenergo" ražotnēm TEC-1 un TEC-2, kas būs vairākkārt lielāki par esošajiem un ietekmēs AS "Rīgas siltums" siltuma tarifus.
Valdība slēgtā sēdē vienojās nacionālo interešu objekta statusu Latvijā piešķirt vienam no diviem sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projektiem – Skultē jau vairākus gadus plānotajam terminālim. Tas nozīmētu atvieglotas procedūras šī projekta ātrākai īstenošanai. Attiecīgais likumprojekts par nacionālo interešu objekta statusu piešķiršanu Skultes LNG projektam tiks sagatavots un iesniegts valdībā līdz 20. septembrim. Pēc tam likumprojekts vēl būs jāskata Saeimā.
Personu apliecinošus dokumentus – pasi un ID karti –, kuriem Covid-19 laikā beidzies derīguma termiņš, drīkstēs izmantot līdz 2023. gada 30. aprīlim. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie likuma grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.
Pret bijušo zemkopības ministru Robertu Dilbu, kurš kopš 2004. gada vada valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi", ir uzsākts kriminālprocess par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
