Nedēļas notikumu smagsvars
AKTIVITĀTE
Līdz ceturtdienas, 29. septembra, pusdienlaikam 27 181 balsotājs izmantoja iespēju nodot savu balsi glabāšanā pirms 14. Saeimas vēlēšanām, kas notiks sestdien, 1. oktobrī, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati. Šāda vēlētāju aktivitāte divās iepriekšējās nobalsošanas dienās ir gandrīz divreiz augstāka nekā pirms iepriekšējās Saeimas vēlēšanām 2018. gadā.
Rīgas Juridiskās augstskolas profesore, politikas zinātņu doktore Vita Matīsa raidījumā “Kas notiek Latvijā?” sacīja, ka “šoreiz mēs esam fundamentāli savādākā situācijā” un ir jāiet balsot, jo svarīgi, lai parlamentā nenonāk Kremli atbalstoši spēki. “Jūs varētu varbūt piedāvāt šādu lozungu – katrs nebalsotājs ir miris karavīrs, kas paver ceļu uzbrukumam tiem, kuri ir Latvijai naidīgi.” sacīja Matīsa.
Foto: Kārlis Miksons/Latvijas Televīzija
SABOTĀŽA
27. septembrī Dānijas un Zviedrijas varasiestādes izplatīja informāciju, ka dienu iepriekš konstatēti bojājumi "Nord Stream 1" un "Nord Stream 2" gāzes cauruļvados Baltijas jūrā netālu no Bornholmas salas. Bojājumi atklāti uzreiz trijās vietās, un tas liecina, ka notikušais, visticamāk, ir diversija, nevis vienkāršs negadījums. Ceturtdien konstatēts vēl viens bojājums. Arī Latvijas seismologi fiksējuši zemūdens sprādzienus, kas pirmdien notika Baltijas jūrā Bornholmas salas apkārtnē. Dānijas premjere saka, ka noplūdes ir tīšas darbības rezultāts.
Maskava tikmēr apgalvo, ka "Nord Stream" darbības apturēšana ir izdevīga ASV, turklāt ASV prezidents Džo Baidens jau februārī esot brīdinājis par šādu iznākumu.
TIKAI LATVISKI
Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē līdz 2025. gadam. Bērnudārzos mācības latviski sāksies jau nākamgad.
CITAS ZIŅAS
Valdība otrdien atbalstīja likumu, lai atvieglotu sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidi Skultē. Likumā noteikts, ka projektu paredzēts īstenot līdz 2024. gada 15. septembrim. Termināļa izveide būs atvieglota.
Saeima galīgajā lasījumā akceptēja papildu atbalsta pasākumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem gaidāmajā ziemas sezonā. Noteikts, ka visām mājsaimniecībām pirmās 100 patērētās elektrības kilovatstundas tiks nodrošinātas par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 160 eiro par megavatstundu.
Saistībā ar Krievijā sākto mobilizāciju Latvijas valdība nolēma līdz decembrim izsludināt ārkārtējo situāciju vairākos Latvijas pierobežas novados un slēgt vienu no robežšķērsošanas vietām.
Valdība atbalstīja obligātu centralizēto eksāmenu dabaszinātnēs no 2025./2026. mācību gada. Līdz tam, 2023./2024. un 2024./2025. mācību gados, visiem vidusskolēniem būs obligāts monitoringa darbs kādā no dabaszinātņu priekšmetiem, bet tas neietekmēs izglītojamo mācību sasnieguma rezultātu.
Internetā publicēti fragmenti no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētās un pērn izbeigtās būvnieku karteļa krimināllietas. Dokumentos pārstāstītas KNAB ierakstītās būvnieku sarunas gan par celtniecības iepirkumu savstarpēju sadalīšanu, gan citēti izteikumi par maksājumiem politiķiem. Sarunās pieminētie saukti vārdos, un starp tiem ir arī tādi, kuru izskanēšanai būvnieku karteļa sarunās līdz šim nebija apstiprinājuma. To skaitā ir finanšu ministrs Jānis Reirs (''Jaunā Vienotība'').
Augstākā tiesa atcēlusi par valsts noslēpuma izpaušanu apsūdzēto politiķi Juri Jurašu ("Konservatīvie") attaisnojošo Rīgas apgabaltiesas spriedumu, līdz ar to apgabaltiesai lieta būs jāskata atkārtoti.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pieņēmusi lēmumu Latvijas Televīzijas valdē par valdes locekli finanšu pārvaldības jautājumos virzīt Elīzu Bērziņu, kura strādā bankā.
Itālijas parlamenta vēlēšanās svētdien uzvarējušas labējās partijas. Visvairāk balsu (26%) saņēmusi labējā partija "Itālijas brāļi", kuras līdere Džordžija Meloni varētu kļūt par pirmo sievieti Itālijas premjerministra amatā.
Krievijas iedzīvotāji turpina masveidā mukt uz ārzemēm, lai izvairītos no mobilizācijas.
