Nedēļas notikumu smagsvars
VAI VILCIENS BŪS?
Rīgas lidostas stacijas un Rīgas Centrālās stacijas būvniekiem kavēto maksājumu dēļ Satiksmes ministrijas uzņēmumam "Eiropas Dzelzceļa līnijas" var nākties pieteikt maksātnespēju. To svētdien ziņoja raidījums "De facto". Līgumi ar būvniekiem paredz arī inflācijas koeficientus, taču šie maksājumi kavējas. Kopumā inflācijas procentu segšanai nepieciešami 39 miljoni eiro. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") sacīja, ka minētais rēķins tiks detalizēti izvērtēts, norādot, ka, iespējams, uzņēmuma "Eiropas Dzelzceļa līnijas" darbinieki un ministrijas ierēdņi pieņēmuši lēmumus ārpus savām pilnvarām. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (''Jaunā Vienotība'') projekta kavējumus un sadārdzinājumus raksturoja kā "episkus", un neesot skaidrības, kā projektu tālāk realizēs. Uzņēmums "Eiropas Dzelzceļa līnijas" būvniekiem otrdien samaksāja ap astoņiem miljoniem eiro no nesamaksātā parāda.
Finanšu ministrs sacīja, ka Satiksmes ministrijas izstrādāto "Rail Baltica" informatīvo ziņojumu par projekta turpmāko attīstības gaitu Finanšu ministrija vairāku mēnešu garumā nav saskaņojusi projekta izmaksu dēļ. Pat miljards eiro – iespējams, tik daudz varētu izmaksāt vērienīgā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Centrālās stacijas un lidostas stacijas izbūve. Un tas ir divtik vairāk, nekā tam piesaistīts līdz šim. Premjerei Evikai Siliņai (''Jaunā Vienotība'') pašlaik nav skaidrs, kā varēja rasties miljardiem liels naudas iztrūkums projektam, tapēc, "ja nebūs pārliecības, ka viss ir likumīgi, vērsīšos tiesībsargājošajās iestādēs".
Zināms, ka jaunnedēļ Valsts kontrole informēs par “Rail Baltica” situācijas izpētes rezultātiem.
Foto: Zemgus Zaharāns
PIE URNĀM!
Jau šo sestdien varēsim doties uz vēlēšanu iecirkņiem, lai izdarītu savu izvēli Eiropas Parlamenta vēlēšanās. To var darīt jebkurā iecirknī visā Latvijā. Taču ir cilvēki, kuri jau nobalsojuši. Pirmajā dienā – pirmdien – iespēju nobalsot agrāk Latvijā izmantojuši 13 127 jeb 0,85% balsstiesīgo. Iepriekš balsot var arī piektdien, 7. jūnijā, no plkst. 13.00 līdz 18.00.
Neilgi pirms vēlēšanām Latvijā līderpozīcijas saglabāja Nacionālā apvienība, bet kopumā 5% barjeru pārvarētu astoņi politiskie spēki, kuri sadalītu deviņus Latvijas pārstāvju mandātus EP, liecina pēc LTV pasūtījuma SKDS veidotie jaunākie politisko spēku reitingi Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Aptauja notika maija pēdējās un jūnija pirmajās dienās.
Pašlaik dezinformācijas draudi Latvijā, mēģinot ietekmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, ir zemi, vērtē eksperti. Bet jāsaglabā augsta modrība, – tieši pēdējā pirmsvēlēšanu perioda nedēļā dezinformatori var kļūt aktīvi. Eksperti neredz arī lielu mākslīgā intelekta ietekmi Eiroparlamenta vēlēšanās šogad.
Kopš februāra nav būtiski mainījusies Latvijas iedzīvotāju interese par Eiropas Parlamenta vēlēšanām – gan februāra beigās, gan maija izskaņā 32% aptaujāto teikuši – neplāno sekot vēlēšanām. To rāda pētījumu centra "Norstat" sadarbībā ar LSM.lv veiktā sabiedriskās domas aptauja. "Tā ir tāda satraucoša zīme. Būtu jāmotivē vēlētāji, kuriem tomēr ir svarīgi šo vēlēšanu rezultāti, saņemties un aiziet balsot," vērtē domnīcas "Providus" vadošā pētniece Iveta Kažoka.
Ja vēl neesat izdomājuši, par kuru partiju atdot savas balsis, tad aicinam apmeklēt partiju šķirotavu, tas palīdzēs! Un visas ziņas par vēlēšanām meklējiet mūsu tam veltītajā sadaļā.
CITAS ZIŅAS PAŠMĀJĀS
2024. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons 872 tūkstoši iedzīvotāju – par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pirmo reizi kopš 1990. gada vairāk cilvēku Latvijā atgriezās, nekā aizbrauca. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8200 reemigranti un 4400 Ukrainas kara bēgļi, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu. Pērn pilsētās dzīvoja 1 miljons 307 tūkstoši jeb 69,8% iedzīvotāju, bet laukos – 565 tūkstoši jeb 30,2% iedzīvotāju. Rīgas reģionā dzīvo gandrīz puse jeb 45,9% valsts iedzīvotāju.
Deputātiem atsaucot vairākus priekšlikumus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien atbalstīja pirms trešā jeb galīgā lasījuma grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ar ko plānots ierobežot alkohola pieejamību. Saeima par grozījumiem lems septembrī, un par šo tēmu diskutēja arī raidījumā “Kas notiek Latvijā?”.
Patlaban atbalstītie grozījumi paredz, ka:
-
darba dienās un sestdienās alkoholu drīkstēs pārdot no pulksten 10.00 līdz 20.00, bet svētdienās – no pulksten 10.00 līdz 18.00;
-
uz alkoholisko dzērienu etiķetēm būs jānorāda dzērienu uzturvērtība un ķīmiskais sastāvs;
-
būs aizliegta alkohola cenu un atlaižu reklāma mazumtirdzniecības vietās, kurās norisinās alkoholisko dzērienu tirdzniecība (tai skaitā ar distances līgumu tīmekļvietnē un mobilajā lietotnē), preses izdevumos, drukātos reklāmas izdevumos un publikācijās patērētājiem, kinoteātros, tīmekļvietnēs un tiešsaistē, kā arī izmantojot pasta pakalpojumus;
-
alkoholu neaizliegs tirgot internetā, taču distances tirdzniecību ierobežos, nosakot, ka no pasūtīšanas brīža līdz dzēriena saņemšanai jāpaiet vismaz sešām stundām;
-
azartspēļu organizēšanas vietās būs aizliegta alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība to patērēšanai uz vietas pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citām azartspēļu iekārtām.
Pieņemti vairāki grozījumi Krimināllikumā. Proti, nolemts, ka par tīšu izvairīšanos no mobilizācijas draudēs līdz vienam gadam ilgs cietumsods. Sods par vardarbību pret tuviniekiem turpmāk būs bargāks – sodīs tikai ar brīvības atņemšanu vai probācijas uzraudzību. Arī par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem turpmāk būs bargāki sodi – maksimālais sods par dzīvnieka nogalināšanu vai sakropļošanu būs brīvības atņemšana uz laiku līdz 5 gadiem līdzšinējo trīs gadu vietā.
Saeimas Juridiskais birojs argumentē, ka rosinājums izņemt no likuma plānu 2029. gadā piecas valstspilsētas apvienot ar tām līdzās esošajiem novadiem būtu pretrunā Satversmes tiesas lemtajam. Ir priekšlikums Ventspils, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas un Rēzeknes valstpilsētas pašvaldības neapvienot ar apkārtnes novadiem. Tomēr par novadu reformas pārskatīšanu atbildīgās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums lēma virzīt šo priekšlikumu, un jaunnedēļ turpināsies debates par juridiski atbilstošiem nosacījumiem.
Valsts aizsardzības dienesta jauno iesaukumu organizēšanā iezīmējas jauna problēma – nereaģēšana uz pavēstēm par veselības pārbaudi pirms iesaukšanas. Šīs vasaras iesaukumu organizēja gada sākumā, pirmo reizi izmantojot izlozes principu. 83 cilvēki no 300 izlozētajiem nav atsaukušies. Iemesli tam var būt dažādi, ieskaitot arī apzinātu izvairīšanos no dienesta. Pašlaik sods par to ir līdz 350 eiro, bet Aizsardzības ministrija apsvērs bargākas sankcijas.
Pēc publiskotās investora ieceres Andrejsalā celt dzīvokļus un viesnīcas, vilinot ārzemniekus ar iespēju apmaiņā pret 250 000 eiro ieguldījumu iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā un Eiropas Savienībā, Rīgas domei radušās bažas, ka investors neievēro sadarbības memorandu. Pašvaldība no Andrejsalas attīstītāja "Eagle Hills" pieprasījusi paskaidrojumus un neizslēdz vienpusēju atkāpšanos no sadarbības memoranda. Proti, pēc Pilsētas attīstības departamenta vērtējuma tik blīva apbūve Daugavas krastā Rīgā nav pieļaujama, tāpat iecerēto būvju augstums, visdrīzāk, nav atbilstošs teritorijas plānošanas dokumentiem.
Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien pieņēma lēmumu samazināt vēsturiski augstās procentlikmes, jo eirozonā sasniegts ievērojams progress cīņā pret inflāciju. Šī ir pirmā likmju samazināšana gandrīz piecu gadu laikā kopš 2019. gada septembra. ECB noguldījumu procentlikme kopš 2023. gada septembra tika turēta 4% līmenī. Tagad pieņemts lēmums to samazināt par 0,25 procentpunktiem.
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta amatā otrdien ievēlēts līdzšinējais Latvijas Handbola federācijas viceprezidents Raimonds Lazdiņš. LOK Ģenerālajā asamblejā notikušā balsojuma pirmajā kārtā par Lazdiņu LOK prezidenta amatā tika atdota 61 no 107 balsīm. Baumas, ka notikusi balsojuma priekšlaicīga sarunāšana, Lazdiņš noliedz. Mainījusies arī pārējā LOK vadība.
Aizvadītajās brīvdienās glābēji no ūdenstilpēm izcēla trīs bojāgājušos, un šogad noslīkuši jau 37 cilvēki. Glābēji dežurē galvenokārt pludmalēs, kas saņēmušas Zilo karogu, un Latvijā tādu ir tikai 12. Jautājums, kāpēc šādu vietu ir tik maz un ko var darīt pašvaldības.
UKRAINA
Kopš 18. maija Ukrainā spēkā stājies jaunais mobilizācijas likums, un jau pusotrs miljons karaklausībai pakļauto ukraiņu ir atjaunojuši savus datus valsts reģistrā. Ar jauno likumu ir samazināts karā iesaucamo vīriešu vecuma slieksnis un noteikti daudz bargāki sodi par izvairīšanos no mobilizācijas. Taču Ukrainā sarūk to cilvēku skaits, kuri gatavi doties karot. Visi lielākie patrioti un apņēmīgākie Ukrainas aizstāvji ir frontē vismaz kopš 2022. gada pavasara, reportāžā no Kijivas stāsta žurnāliste Indra Sprance.
Bet žurnālists no Ukrainas Oleksijs Zaričanskis, kurš tagad mīt Latvijā, stāsta par to, kādu spiedienu uz šejieni atmukušie ukraiņi izjūt no krievu okupētajās teritorijās palikušajiem.
