Nedēļas notikumu smagsvars
NĀVĒJOŠAIS ĀTRUMS
Aizvadīto nedēļu traģisko autoavāriju iespaidā pieņemts lēmums trīskāršot vidējā ātruma radaru skaitu uz Latvijas autoceļiem. Šobrīd tādi ir 16. Tāpat Satiksmes ministrija plāno virzīt izmaiņas, kas paredzētu sodīt autobraucējus arī par ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā. Par to trešdien pavēstīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie"). Secināts, ka šogad pirmajos sešos mēnešos dubultojies to ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistītas kravas automašīnas.
Foto: Zemgus Zaharāns
SLIMĪBAS LAPAS
Pēdējās dienās daudz diskusiju raisījuši ierosinājumi mazināt darba devēja izmaksas par slimības lapām. Lai arī kāds kompromisa variants tiktu izstrādāts, galavārds būs Saeimas deputātiem. Šobrīd atbalsta Saeimas atbildīgajā komisijā nav. Skandāls sākās, darba devējiem un arodbiedrībām nespējot vienoties par risinājumu darbnespējas lapu apmaksas izmaiņām, tad ar savu piedāvājumu nāca klajā Ekonomikas ministrija kopā ar Labklājības ministriju. Tās rosina samazināt summas, ko darba devēji sedz darbnespējas lapas ņēmējam. Arodbiedrības pret to kategoriski iebilda. Latvijas Darba devēju konfederācija gribētu mainīt slimības lapu regulējumu, padarot to līdzīgāku, piemēram, Igaunijas regulējumam, kur darba ņēmējs uz sava rēķina atver pirmās trīs slimības lapas dienas, nevis, kā tas šobrīd ir Latvijā – vienu dienu.
CITAS ZIŅAS MĀJĀS UN PASAULĒ
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nolēmis uz vienu gadu apturēt valsts budžeta finansējuma izmaksu Nacionālajai apvienībai, jo politiskā partija 2022. gadā būtiski pārsniegusi pieļaujamo valsts budžeta finansējuma izlietošanas limitu komunikācijai ar sabiedrību un politiskajai aģitācijai. Proti, partija komunikācijai ar sabiedrību un politiskajai aģitācijai izlietojusi 554 627,19 eiro, kas ir par 210 673,59 eiro vairāk, nekā to paredz likums.
Lai nodrošinātu efektīvu universālā pasta pakalpojumu pieejamību dažādām Latvijas iedzīvotāju grupām, Latvijas Pasts saglabās maksimāli plašu pasta nodaļu tīklu – 155 pasta nodaļas. Vienlaikus Latvijas Pasts izstrādājis un iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā jaunu pasta pakalpojuma tarifu projektu, kas nozīmētu atsevišķu pakalpojumu sadārdzināšanos. Ja tarifu plānu apstiprinās, piemēram, vienkāršas iekšzemes vēstules līdz 20 gramiem nosūtīšanas cena no 1,65 eiro mainīsies uz 2,25 eiro.
Pirmdien, 1. jūlijā, Latvijā stājas spēkā Partnerības regulējums, kas paredz ieviest jaunu tiesību institūtu – partnerību. Tagad savas attiecības turpmāk varēs reģistrēt visi pāri, tai skaitā viendzimuma pāri. Pirmais pāris šo iespēju izmantoja uzreiz pēc pusnakts, tiklīdz partnerības noslēgšana Latvijā kļuva pieejama, informēja kustība "Dzīvesbiedri".
Izglītības un zinātnes ministrijas veiktās darbības nav bijušas pietiekami efektīvas, lai nodrošinātu izglītības nozarei nepieciešamo pedagogu sagatavošanu un kopā ar izglītības iestāžu dibinātājiem un vadītājiem sekmētu pedagogu noturību profesijā, to revīzijā konstatējusi Valsts kontrole. Revidenti norāda, ka ik gadu tiek sagatavoti vairāk nekā 1000 pedagoģiskās izglītības programmu absolventu un 81% absolventu uzsāk darbu nozarē. Tomēr 33% jauno pedagogu pamet darbu izglītības nozarē jau pirmo piecu gadu laikā.
Pašlaik Latvija nav efektīva regulējuma, lai aizsargātu iedzīvotājus pret izklaides trokšņiem. Valsts nav radusi efektīvu risinājumu, tāpēc tiesībsargs valdībai devis laiku to rast līdz 1. decembrim. Ja tas netiks izdarīts, tiesībsargs apsvērs iespēju vērsties Satversmes tiesā.
Jāņu nedēļa, kurā smagas narkotiku pārdozēšanas dēļ slimnīcā nonāca vairāk nekā desmit pusaudži, bija kritiskā robeža, kuras dēļ otrdien Veselības ministrijā sasaukta starpinstitūciju sanāksme. Secinājumi ir skarbi – īstermiņā nav iespējams panākt, lai bērnu un jauniešu vidē samazinātos narkotiku lietošana. Pašlaik tendence ir pretēja – dažu gadu laikā atkarību izraisošu vielu lietošana ir dubultojusies.
Jaunajai paaudzei – "Gen Z" un mileniāļiem līdz 30 gadu vecumam – Latvijā nav tādu vīrišķības stereotipu, kādi ir izteikti vecākām paaudzēm. Tādas īpašības kā fiziskais spēks, tiekšanās būt varonim, kā arī dominance un agresija kā vīrišķības raksturojošās īpašības nomaina vienlīdzības apzināšanās, spēja paust emocijas, spēja būt jūtīgam un citas. Tas secināts Rīgas Tehniskās universitātes pētījumā.
ASV prezidents demokrāts Džo Baidens un viņa republikāņu sāncensis Donalds Tramps izmantoja pirmās TV priekšvēlēšanu debates, lai izklāstītu krasi atšķirīgu skatījumu par ASV stāvokli un vietu pasaulē, kā arī apšaubītu konkurenta spēju uzņemties "grūtāko darbu pasaulē". Pirmās debates bija gaidīts notikums, jo pašreizējais Baltā nama saimnieks Baidens un viņa priekštecis Tramps uz vienas skatuves tikās pirmo reizi četru gadu laikā. Baidens arī noraidīja bažas, ka varētu izstāties no cīņas par prezidenta krēslu.
ASV Augstākā tiesa ir nolēmusi, ka bijušie valsts prezidenti ir imūni pret tiesisko vajāšanu par oficiālo rīcību savu pilnvaru laikā. Prezidentus var tiesāt tikai par pārkāpumiem, kas ir veikti, pildot neoficiālos pienākumus. Lieta tika skatīta pēc Trampa ierosinājuma un tieši ietekmēs vairākas pret viņu vērstās kriminālapsūdzības. Tramps jau nosaucis Augstākās tiesas lēmumu par lielu uzvaru. Savukārt pašreizējā prezidenta, demokrāta Baidena ieskatā spriedums grauj likuma varu. Viņš uzskata, ka visi likuma priekšā ir vienlīdzīgi, arī ASV prezidents.
Otrdien Ungārijas valdības vadītājs Viktors Orbāns ieradās vizītē kaimiņvalstī Ukrainā, kur Kijivā tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un citām Ukrainas amatpersonām. Orbāna vizīte Kijivā ir pārsteigums, jo abu kaimiņvalstu attiecības ir ļoti saspīlētas un Orbāns daudzkārt centies likt šķēršlus palīdzībai Ukrainai. Orbāns pēdējoreiz viesojās Kijivā tālajā 2012. gadā, vēl pirms Krievijas sāktā kara pret Ukrainu. Toreiz viņš tikās ar promaskavisko Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču. Tagad sarunā Orbāns solīja vienoties par "pirmajiem soļiem" miera panākšanai Ukrainā. Bet otrs temats ir Ungārijas un Ukrainas divpusējās attiecības. Budapeštai ilgstoši svarīgs jautājums ir Ukrainā dzīvojošo ungāru tiesības.
Ceturtdien galvenais notikums pasaulē, kam pievērsta pastiprināta uzmanība, bija Lielbritānijas parlamenta apakšpalātas vēlēšanas. Lielākā daļa vēlētāju aptauju pēdējos mēnešos uzrāda, ka tajās pārliecinošu uzvaru varētu gūt leiboristi, bet valdošajai Konservatīvajai partijai varētu būt sliktākie panākumi pēdējās desmitgadēs. Kādi ir svarīgākie jautājumi, kas var izšķirt vēlēšanu iznākumu, un kā to var izjust valstī dzīvojošie latvieši? To skaidro kolēģi Latvijas Radio.
Šodien un rīt jau desmito reizi notiek sarunu festivāls “Lampa”. Tajā pirmo reizi ar savām diskusijām piedalīsimies arī mēs, sabiedrisko mediju portāls LSM.lv. Apskatiet, par ko mēs runāsim, un pievienojieties!
CEĻŠ UZ PARĪZI
Kvalifikācijas perioda noslēgumā dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs nodrošināja septiņi Latvijas vieglatlēti, un ļoti labas iespējas pievienoties viņiem saglabā arī trīssoļlēcēja Rūta Kate Lasmane. Pilnu olimpiskajās spēlēs iekļuvušo vieglatlētu sarakstu publicēs svētdien, kad būs zināmi visi atlēti, kuri dalību atsaukuši. Latvijas sprintere Gunta Vaičule sestdien Valmierā Latvijas čempionātā 400 metru skrējienā laboja savu personīgo rekordu un izpildīja kvalifikācijas normatīvu Parīzes olimpiskajām spēlēm. Taču, atgriežoties no sacīkstēm, Vaičules automašīnā ietriecās dzērājšoferis. Parīzes olimpiskajās spēlēs Latvija pirmo reizi būs pārstāvēta arī daiļlēkšanā. Spēlēm kvalificējusies Latvijas daiļlēcēja Džeja Delanija Patrika.
Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Latvijas vīriešu basketbola valstsvienība trešdien Rīgā ar 80:89 zaudēja Filipīnu izlasei pēdējā spēlē grupu kārtā. Izredzes uz olimpisko ceļazīmi latvieši gan saglabā, jo grupā nevar ierindoties zemāk par otro vietu, kas nodrošina vietu turnīra pusfinālā.
