„Meklēju izskatīgu dejotāju, kurš brauca trolejbusā uz centru un meklēju meiteni tautastērpā - galvā vainags, baltas zeķes” - šādi ziņojumi tviterī šonedēļ sastopami visai bieži, bet godīgi sakot, jebkurā citā laikā meitene tautastērpā un vainagu galvā būtu pietiekams pazīmju kopums, lai tviteris spētu palīdzēt atrast to īsto un vienīgo - tikai ne Dziesmu un deju svētku nedēļā, kurā, sakot Artūra Vanaga ?@Vanadzinsh vārdiem - ir tas brīdis, kad staigāšana pa ielu tautas tērpā kļūst par pierastu un patīkamu parādību.
Brīnišķīgs laiks ārā aiz loga, tādēļ dienās tviterī mazliet klusāks nekā parasti, toties naktīs gan neierasta rosība. Un ne jau tādēļ, ka diennakts tumšajā laikā būtu vēsāks. Izskaidrojumi tam pat ir vairāki: sporta draugi seko līdzi NBA un NHL finālspēlēm, bet studenti izbauda sesijas laika burvību, gatavojoties eksāmeniem un viens otram trenējoties uzdodot atjautības uzdevumus.
Protams, arī tviterapskatā par pašvaldību vēlēšanām. Gan kandidātiem, gan vēlētājiem, gan arī balsu skaitītājiem tviteris bijis nozīmīgs rīks. Nu, kaut vai pats fakts, ka jaunākos rezultātus mēs uzzinām nevis no Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapas, kurai gadījās dažādi nāvīgie "errori", bet gan no tvitera.
„Jo tuvāk vēlēšanas, jo tviteris netīrāks (piedrazotāks). Pēc loģikas, jau otrajā jūnijā te atkal visam jābūt «tīram»” - tā aizvadīto nedēļu diezgan precīzi raksturo Rihards Fridenbergs, @RihardsF. Un patiešām, pašvaldību politiķu īsti un neīsti tviterkonti steidz uzrunāt un pārliecināt nobalsot par pareizajiem spēkiem un cilvēkiem, norādot uz saviem labajiem darbiem un to, cik visi citi nesaimnieciski un zaglīgi.
Lai gan 1.maijā plašās demonstrācijās neejam - nemiera gars tomēr mūsos mājo un par savu taisnību - aicināt uz protestiem un boikotiem esam gatavi sociālajos tīklos. Tviteristi vēlas protestēt pret zivju pārstrādes uzņēmumu, lielveikalu un basketbola kluba VEF izdarībām. Arī alkoholisko dzērienu aizliegšana dziesmu un deju svētkos ir pamats neapmierinātībai.
Beidzot pavasaris strauji klāt, tā pazīmes tiek ķertas un manāmas arī sociālajos tīklos. Pirmo pikniku un plūdu bildes šonedēļ dominē. Netiek gan piemirstas arī citas tēmas un aktualitātes - piemēram pašvaldību vēlēšanu tuvums - tviteris te kalpo kā likumam atbilstošas aģitācijas uzraugs. Plašāk stāsta Jānis Ramāns.
Aizvadīto nedēļu iesākām ar 1.aprīli un jāatzīst, lai gan ikdienā šķiet, ar humora izjūtu mums viss ir kārtībā, tad oficiālajā joku dienā tur kaut kas aiziet šķērsām. Tviterī pārsvarā tiek kritizēti neveiksmīgie mediju izstrādātie joki, tādēļ 1. aprīli - vienkārši izlaižam un aizmirstam. Bet par pulksteņa rādītāju grozīšanas pasākumu un no brīvdienām nozagto stundu trāpīgi joko Alberts Ziemelis @AlbertsZiemelis: izrādās, naktī uz svētdienu bija jāpagriež kalendārs vienu mēnesi atpakaļ.
Likumsakarīgas ir 16.marta atskaņas, ko galvenokārt veicina un virza politiķi, kuriem šāda tematika tikai vairo popularitāti. Tāpat sociālajos tīklos cenšas saprast, vai prezidenta dāvana pāvestam - sudraba olu turētājs - ir gaumīgs joks vai tomēr pārpratums. Tāpat tiek meklēts vainīgais ieilgušajai ziemai.
Augsti viesi Rīgā un to dēļ radītie sastrēgumi, zirgu gaļa desās, Mūzikas ierakstu Gada balvas kritizēšana un kādas amatpersonas kārtējās dīvainības sociālajos tīklos ir temati, par kuriem šonedēļ "cepties" tviterlietotājiem, bet mirkli aptur Imants Ziedonis - nedēļas vidū sociālajos tīklos tiek sarīkots viņa dzejas vakars.
Zirga gaļas skandāls Latvijas tviterļaudis neuztrauc. Gaļa paliek gaļa. Iespējams, roņa gaļa gan raisītu citas emocijas, jo šonedēļ satiksmes ministru Roni, ja būtu tāda iespēja, apēstu bez sāls - sociālajos tīklos padomes locekļa atsaukšana no „airBaltic” reklāmas kampaņas dēļ daudziem šķiet visai sadomāts iemesls - patiesos neatklājot. Tos atliek tikai minēt. Un vēl - pašvaldību vēlēšanu tuvumam ir maģisks spēks - augšāmceļas padsmitiem mēnešu klusējuši politiķi un viņu tviterprofili.