Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Arī Latvijā top jauni izgudrojumi, turklāt jaunu ideju dzimšanai ir radītas pat īpaši pielāgotas vietas, kurās studenti jebkurā mirklī var nākt un radīt savu ideju prototipus. Patentu valde, kas reģistrē izgudrojumu patentus, Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" norādīja, ka ik gadu saņem aptuveni 100 jaunu patentu pieteikumus.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Klimatam kļūstot siltākam, atkūst tās planētas teritorijas, kur ir mūžīgais sasalums. Izskan bažas, ka līdz ar ledu atbrīvosies arī patogēni, kas cilvēkam var būt bīstami. Bažām, protams, ir pamats, jo baktērijas un vīrusi mūžīgajā sasalumā tiešām var izdzīvot, bet paniku celt arī nav iemesla, jo mūsdienu medicīna tam ir gatava, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieks Ņikita Zrelovs.
Vairāk nekā divas trešdaļas mūsu planētas virsmas aizņem ūdens – okeāni, jūras, ezeri un upes. Arī cilvēka ķermenis pamatā sastāv no ūdens – 60 līdz 65% ķermeņa masas ir ūdens. Vēl vairāk – cilvēka smadzeņu, ko varētu uzskatīt par vienu no mūsu galvenajiem "gudrības" orgāniem, bez kura nebūtu cilvēka spējas sevi apzināties, domāt par sevi un pasauli, trīs ceturtdaļas ir ūdens. Tādēļ nebūs pārspīlēti teikt, ka ūdens ir pati galvenā viela uz pasaules. Un arī pati pierastākā viela. Ūdens ir visur mums apkārt. Dienu mēs iesākam, mazgājoties dušā, daudzi no mājas neiziet bez ūdens pudeles un tā joprojām. Tādēļ ūdens ir gan galvenā, gan arī vispierastākā viela. Bet vai visparastākā?
Eiropas Kosmosa aģentūras zinātnieki publiskojuši pirmos attēlus, kas iegūti ar Eiklīda kosmosa teleskopa palīdzību. Projekta mērķis ir izveidot trīs dimensiju (3D) Visuma attīstības karti un pētīt tumšo matēriju un enerģiju.
Asins piliens ļauj noteikt mūsu veselības stāvokli un pastāsta arī par tautību un reģionu, no kura nākam. Kopīgo un atšķirīgo datu apkopojums jau drīzā nākotnē var nozīmēt katras nācijas iedzīvotājiem atšķirīgu pieeju slimību ārstēšanā un saslimšanu novēršanā. Pašlaik top Latvijas genoma datubāze, kas ir daļa no Eiropas viena miljona genoma projekta.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Šogad septembrī notikušajā ikgadējā L’Oreal–UNESCO balvas pasniegšanā sievietēm zinātnē viena no trim Latvijas laureātēm bija Kristīna Baho Santosa. Bioloģijas zinātņu doktorante ir spāniete, bet jau vairākus gadus strādā Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā. Viņa strādā pie jaunas metodes, kas ātri un viegli mājas apstākļos ar urīna paraugu ļautu vīriešiem noskaidrot – ir vai nav viņiem prostatas vēzis. Izklausās vienkārši, bet darbs pie šīs metodes ir gana sarežģīts, jo vispirms jāiemācās "izlasīt šūnu sūtītās draudu vēstules".
Atceros kādu mazliet neveiklu situāciju savā jaunībā. Biju Stenforda Universitātē un kopā ar kolēģi no Kongo aizgājām uz universitātes izstāžu zāli. Tur tieši tobrīd bija izveidota ekspozīcija par Āfrikas tautas mākslu. Savam kolēģim, kā jau Āfrikas kontinenta pārstāvim, pie kāda eksponāta, kas man šķita ļoti negaidīts ar savu kolorītu, es pajautāju, vai šis tiešām ir tipiski Āfrikai? Viņš uz mani paskatījās ar nosodošu skatu un teica apmēram tā: "Mārci, kā tu vari jautāt, kas ir tipisks Āfrikai? Vai tu maz apzinies, cik liela un dažāda ir Āfrika?" Tāpat ir ar daudzām citām lietām, ne tikai ar tālo Āfriku.
Jau otro gadu pēc kārtas Latvijas jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem aicināti reģistrēt savu dalību kibervides sacensībām #KiberPlēsis, ko rīko kiberdrošības uzņēmums "Cyber Circle". Sacensības sāksies 11. novembrī, un to dalībniekiem būs iespēja izaicināt savas IT prasmes, kļūstot par kibertelpas varoņiem, risinot uzdevumus "Capture the Flag" (CTF) formātā.
Apkopojot Latvijas iedzīvotāju genoma informāciju, pētnieki atklājuši interesantus faktus par latviešiem un lietuviešiem, piemēram, mednieku-vācēju gēna klātbūtni, kas ir retums mūsdienu Eiropas iedzīvotāju kopienā, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš.
Pirms Ķekavas apvedceļa būvniecības būvnieki vērsušies pie Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniekiem pēc palīdzības labāko risinājumu meklējumos. Rezultātā šoseja uzbūvēta, izmantojot ārvalstīs jau daudzus gadus pielietotu risinājumu, kurš Latvijā līdz šim īsti nebija ieviests praksē. Šo tehnoloģiju sauc par plānkārtas asfaltbetonu. Tas nozīmē, ka ceļa virsējā kārta ieklāta no dārgāka un plānāka, bet tajā pašā laikā kvalitatīvāka materiāla.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Ādažu militārajā bāzē 2020. gadā tika izveidota 5G testa vide, lai attīstītu militārās vides tehnoloģijas. 12 no tehnoloģiskajiem risinājumiem, ko veidojuši cilvēki no dažādām NATO valstīm, piektdien, 27. oktobrī, tika atrādīti uzņēmuma "Latvijas Mobilais telefons" un NATO veidotajā nākotnes 5G sakaru tīklu tehnoloģiju demonstrācijā.
Manā kabinetā pie sienas ir ierāmēta brīnišķīgās Ekleziasta grāmatas, ko Bībeles kanonā pazīstam arī kā tekstu ar nosaukumu "Salamans Mācītājs", pirmā lappuse. Šī lappuse ir no Johannesa Gūtenberga 15. gadsimta vidū drukātās Bībeles. Tas, protams, nav oriģināls, bet skaista faksimilkopija, kuru pirms daudziem gadiem iegādājos Vācijas pilsētā Maincā Gūtenberga muzejā. Paviršāk skatoties, šis divu sleju teksta salikums izskatās, it kā būtu rakstīts ar roku. Taču patiesībā tā ir lappuse no cilvēces vēsturē pirmās drukātās grāmatas, kas radās 15. gadsimta 50. gados Reinas upes krastos – vācu pilsētā Maincā.
Pirms mēneša Rīgas Tehniskā universitāte ar pasākumu "Lielākā prāta vētra pasaulē" pārspējusi līdzšinējo Ginesa rekordu ideju radīšanā. Lai izvilinātu no cilvēkiem idejas, lietā lika piecas dažādas metodes, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Ginesa rekorda idejas autore, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes inovāciju centra Dizaina fabrikas vadītāja Elīna Miķelsone.
Cenšoties aizsargāt datus, kas tiek izmantoti ģeneratīvā mākslīgā intelekta apmācībai, radīts jauns rīks ar nosaukumu "Nightshade". Mākslinieki to var pievienot savam radošajam darbam, lai to aizsargātu pret dažādām mākslīgā intelekta programmām.
28. oktobra vakarā un 29. oktobra pirmajās stundās Latvijā būs novērojams daļējs Mēness aptumsums. Lai arī Mēness aptumsumi nav pārāk reta astronomiska parādība, ne visus ir iespējams novērot nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ, informēja Latvijas Astronomijas biedrībā (LAB).
Arī Latvijā tiek radītas videospēles, turklāt dažas no tām guvušas atpazīstamību ārzemēs, saņemot nozares atzinību un balvas. Videospēļu izstrādātājiem Latvijā gan no biznesa viedokļa ir izdevīgāk tēmēt un pielāgoties globālajam tirgum, tāpēc bieži vien, spēlējot videospēli, spēlētājs pat nenojauš, ka spēle patiesībā radīta Latvijā, sarunā ar Latvijas Radio atklāja Latvijas Spēļu izstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jāzeps Rutkis.
Autentifikācijas rīks "Smart-ID" tagad pieejams arī "Apple Watch" viedpulksteņos. Kā informēja rīka izstrādātāji, jaunajam risinājumam nevajag atsevišķās lietotnes instalēšanu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
